Tātad, no maniem draugiem izskanēja pārmetums,ka nekad nerakstot par viņiem :) Tātad - Zitinja - kulināre, kura mani iedvesmojusi ieiet virtuvē un uztaisīt zupu. Un sautējumu. Un pankūkas,un visu ko citu. Pamatskolas draudzene, ar kuru iziets cauri krietni daudz piedzīvojumu. (dažu labu varat izlasīt iepr. blogu ierakstos) Ar viņas labvēlību spēju pārvarēt savu virtuves fobiju un izjust prieku no tā,ka kaut ko mēģinu veidot katliņā.Pat esmu ieguvusi savas mātes un brāļa uzslavu - "nudien garšīg zupiņ, ko tu tur pieliki? " Otrs ir mans draugs Guntars - bezgala mīļš, jauks un spēj manas garastāvokļa maiņa pārciest ar apbrīnojamu pacietību. bet vispār gribēju rakstīt blogu par to, kā rodas pārmetumi un tenkas. Pietiek ar trim normālām,jaunām , skaistām sievietēm. Kurām ir šis tas ko dalīt, jeb šis tas ko viņas ir iedomājušās dalīt. Varētu būt runa par piedošanu - ko īsti tas nozīmē? Vai tas ,ka aizmirsti,kas teikts pagātnē? vai tas,ka spēj nepieminēt kādu laiku atpakaļ izt...
Par un ap,zem un virs,visu un neko.