Drusciņas no Francijas

Esmu atpakaļ. Mēģinot sagrupēt domas daudzmaz sakarīgos teikumos,secinu,ka nekas diži nesanāk. Atceroties frāzes,kuras izraisīja smieklu lēkmes... atceroties koncertus,kuros no 4 trīs reizes improvizēju, atceros kalnu pārgājienu,kurā biju tik piemērotos apavos,ka visi apkartējie mani jau domās apciemoja traumās. Bet ne, kurpes pa 5ls izturēja visus km, un pat pārāk nenobrāza kājas. (pārāk ir stiepjams jēdziens)
Mēgināšu no sākuma - Izbraukšanas diena - koferis beidzot ir sakrāmēts, bērns nodots vecmāmiņai, nauda nav samainīta, lēcas nav nopirktas :) Tā teikt 50-50 gatavība braukt. Pieturā uz satikšanās vietu, secinu,ka esmu uzvilkusi krekliņu,kuram ir pleķis. Taisu vaļā 23troļuka pieturā savu čemodānu un izrakņāju visu sakārtoto līdz atrodu ko pārmainīt. Paiet 3min, un vandu visu vēlreiz, lai tomēr vilktu atpakaļ veco krekliņu. (un pasaki,ka sievietēm ir loģika...)Galu galā, esmu tikusi cauri vecrīgai ar savu n-tos kg smago koferi un varu iedzert pirms ceļa glāzīti ar jau sanākušajiem feinajiem koristiem. Polija - bija ok, nopirku sev arī beidzot lēcas un ieguvu skaidrākas aprises dzīvei (tikai vizuāli, par pārējo negribu i runāt) Tālāk Liona - 14stundas brīva laika. Kolosāli, ja makā ir lieki 50Euro un/vai tu neesi tik tizla ,ka nobrāz kāju autobusā ,līdz ar to iegūstot pīles cienīgu gaitu un ik pa laikam gribas pateikt  kādu krietnu vārdu visiem,kuri skrien kā gazeles pa kalniem un trepēm tik ātri, it kā viņus lejā gaidītu 9pasaules brīnums. Tālak bija atkal autobuss. Jautrībiņa. Preilenēm līdz bija savs Preiļu dzērieniņš, kādam bija rums ar Neasty tēju (turpmāk saukts - Nēstī ),citam jau vīns utt. Katram bija kāda ninnīte,lai paātrinātu benzīntanku wc apmeklējumu. Francijā - viesnīca. Pirmais iespaids - jo majo.. cietums jebšu armijas kazarmu daļas. Bet ne, nebija tik traki, izņemot ka brokastis viņi visi ēd nepiedodami agri :) un vakariņas ir aukstas,vienveidīgas.(un vispār secinājām,ka teksts - ej tu dir.. skan jau kā novēlējums. Ieteikums tiem ,kuri vēl tikai brauks uz Franciju, paņemiet Forilax ;) ) Protams visu šo trakoti labi uzlaboja vīns. Priekšā, iekšā, un tā visu dienu. Jebšu arī Nēstī, jebšu atkal vīns.Tā visas 10dienas tu ej un staigā vieglā čiu čiu prātiņā, un ik pa laikam izmet pa kādai pērlei - kā piemēram - Zanda, paņem mutē un ej uz koncertu. Jāpiebilst pirms kāds krīt ģībonī, ka tas abzalūt nebija tā domāts kā izklausās. Bet ko nu vairs, tautiņās ir aizgājis šis teksts. JEb - diena vai  nakts, Ginta gaida vienmēr (Li)...  jebshu - Varbūt man pie tevis nemaz nav jāiet?man jau tāpat ir labi?(Zanda)vai arī - Palaid mani garām, es meklēju caureju (Iluta) Principā visas pērles mēģināju pierakstīt un sarakstīšu uz bilžu vakaru,lai katrs var meklēt savu pērli.
Koncerti - gandrīz vai labi, ja es nebūtu jaukusi aaaaa aa aaa aaa aaaa , no kura man beigās jau bija viegls delīrijs ,ka dziedāju baseinā, viesnīcā, ārā, autobusā, kamēr mani neapklusināja. Ar ko?Loģiski,ka ar vīnu. Publika bija feina, cēlās kājās (varbūt tāpēc,ka bija piekusuši sēžot? Katrā ziņā es būtu ik pa laikam labprātīgi pamainījusies vietām.)
Eksursijas - ģeniālas :D Pirmā ko gribu minēt ir - olīveļļas rūpnīca. Eksursija prasīja tieši 11min no gida. No kurām 4min aizņēma vārdiņš - ok?? Pēc lieliskās runas ,ko viņš bija samācījies no galvas, tika dota iespēja iet uz veikaliņu un nopirkt visu par ko viņš bija tērzējis. Un tnx , eksursija galā. Par maz?Aaa nu tad jums jābrauc ziemā,kad te viss darbojoties. Kolosāli.Tūlīt pat rezervēšu biļeti lidojumam.
Nākamā eksursija bija kalni.Tur jāredz bildes.Un manas kurpes. Apbrīnu varat izteikt šampanieša veidā, ko kopā malkosim , apcerot kurpju iespējas un kāju izturību tandēmu kalnos :D
Pēdējais koncerts  Verdi Rekviēms. Diriģents tik amizants,ka nevar aprakstīt. Angliskās sarunas sākās tikai tad,kad viņam mēģinājuma laikā sāka sirmot mati. Un viņš saprata,ka vai nu mēs (divi kori) esam padumji, jebšu viņš. Man liekas,ka pēdējais variants viņam arī ienāca prātā. Bet koncertā iztikām bez pārāk lielām lažām, izņemot ,ka beigas nenodziedājām, jo diriģents bija aizrāvies ar domu, ka beidzot viss ir galā un aizmirsa - piemirsa ierādīt,ka jāsāk beigu teksts. Publikai patika, solisti patika mums,un solistiem mēs. Par diriģentu - mēs tak visi esam tikai un vienīgi cilvēki...
Mājupceļš - pa ātru pienāca.
tam ta ram, īsumā viss :) Turpinājums sekos, jauku vakaru, mīlīši !

sarakstiņš

Man ir jāsakrāmē soma ceļojumam,kurš ilgs 2nedēļas. Vispār vari iedomāties cik grūti tas ir cilvēkam,kuram gandrīz nav atmiņas un vienmēr ir mēreni nekārtīga māja? (jā jā,dažiem liekas,ka dzīvoju mazā bardaciņā ,kur nekad nekas nav atrodams, bet es atrodu,savukārt ,jums mani mīļie, nekas manā istabā nav jāmeklē. Ja vajadzēs, kafiju pati atnesīšu )
tātad sapratu,ka vajadzēs čemodānu. Paskatījos apkārt, zem gultas, skapī,uz skapja. Sapratu, nē, tāda manta man nav. Kaut atmiņā ir kaut kur info,ka vajadzēja būt. Mazam, melnam koferītim. Bet nav. Apjautājos māmiņai, viņa man piedāvāja mazu, melnu koferīti, kuru biju domās piesavinājusies kā savu. Sapratu,ka tur knapi saiet manas kurpes,kuras domāju ņemt līdz. Māmiņa šokā, ka es neesot īsti ritīga,ka pietiek ar vienām kedām un vienām iešļūcenēm + koncertam vienas. Hmmm... neiet krastā.
Prasīju visiem apkārt par kofera esību. Draudzenei bija! Alelluja!Pietiekami liels,lai tur saietu manis iedomātais drēbju kalniņš. Mēģināju būt nopietna un pieaugusi. Sāku stādīt (puķes??? Neēē :D) sarakstiņu. Ko un cik , kā un kapēc man vajadzētu.skaidrs.Ar koncerttērpiem viss bija kārtībā, jo tie ir retie tērpi,kurus lieku atsevišķi un saudzēju utt.Tātad ikdienas drēbes - aukstam laikam, siltam/karstam laikam, ja līst utt Sāku ar biksēm, krekliņiem un kleitiņām, līdz atnāca nojausma - JOHAIDĪ , es tak iztīrīju skapi un visu atdevu (gluži kā pēc glancēta žurnāla padoma, visu ko nevelc,nevilki - ārā).Līdz ar šī fakta atklāsmi, man vajadzēja pauzi. Un lielu kafijas krūzi. Aizgāju uz mēģi, parunāju, padziedāju. Viss skaisti līdz brīdim,kad kāds sāk runāt, vai somas jau ir sakrāmētas.. vai drēbes izgludinātas Un viss mans miers bija cauri. Sēdēju transportā un mēģināju atkal rakstīt,ko nu man vajadzētu līdz, pat nedzirdēju,ka man prasa biļeti un grib izlikt ārā no transp! Beigu beigās, šodienas mēģī mana blakus kolēģe nejauši parādīja savu sarakstu. Un tagad tas ir manā priekšā e-pastā :) Vismaz kāds paraugs. Uzzināju ,ka jāņem līdz arī adata un diegs (šis būs atkal jāpameklē. Varbūt zem sekcijas?) vispār diezgan daudz lietu,kuras manā sarakstiņā nebija iekļautas.
Bet vēl jau par agru priecāties, kad sākšu likt visu kopā, tad sāksies īstā jautrība.
Tagad eju čučēt ar domām,ka vismaz sarakstiņš man ir ! Bravo man