Pārdomas par fizisko aktivitāšu vajadzību pieaug manā galviņā ar katru dienu vairāk. Jo - skrienot pakaļ sab.transp. iekāpjot tajā, saprotu ,ka sānos dur, elpas nav un sirds sitas tik stipri,ka jābaidās vai neieleks priekšā sēdošā pasažiera mugurā.
Turklāt ejot raitā solī ar kora biedriem ir gandrīz tas pats. Principā ja es ietu tik ātri katru dienu, man nevajadzētu e-talonu.
Kas varētu nākt par labu? Karatē treniņi? Kaut kad jaunībā gāju, tīri feini bija. Joga? hmm... diezin vai. Nezinu vai spēšu gūt labumu un patikšanu no tā,ka viena kāja tiek aizķimerēta aiz otras kājas (vēlams savējās, nevis blakus biedra) un roku stiepšanu pret sauli (arī tas,ja ir 21.30vakarā ) un mierīgu elpošanu, cik nu tas šādā pozā vispār ir iespējams. Vēl fiziskās aktivitātēs noteikti būtu iekļaujams sekss. (vai ne?) Protams,ka ir skaisti ,cēli,netverami arī tāda mīlēšanās kā rāda 2dienu vakara romantiskajās filmās.....viņš, viņa - simfoniskā mūzika un kamīna skats. Tā teikt, beigas izdomājiet paši. Bet!(tiesa šis attiecas uz daiļo dzimumu) ja gribi saraudināt savu celulītu un atgādināt sev par vēdera preses esamību savā ķermenī - pamēģini jātnieces pozu tupus stāvoklī. (veiksmi mīļās :) :) ) Nākamais varbūt varētu būt pastaigas? Domāju,ka ir skaidrs,ka nav runa par mazajām ,jaukajām pastaigām gar jūru vai rudenīgo Siguldu. Gudri ļauži melš ,ka pastaigas (ilgas un garas) nākot par labu garīgajam un fiziskajam stāvoklim. Tātad - ir uzdevums! Izejam no mājas 3h ātrāk, jo ir pastaigas laiks. Maršruts Mēbeļu nams - Vefs. Lēni ejot ,vari ievērtēt neatkārtojamo Purvciema arhitektūru. (mazliet interesantāki ir uzraksti uz māju sienām un reklāmu teksti) Ejot pamazām sāk smidzināt lietus, nekas,var tak paņemt lietussargu. Ak vai, kurš ir palicis mājās.Nu nekas, nekur jau nav teikt,ka nevari iet un pastaigāt pa lietu. Mēģini saglabāt pozitīvo emociju gammu , skatoties uz garām braucošajiem trolejbusiem. Beigu beigās, nopērc karsto šokolādi vietējā kioskā un iekāp 17troļukā,lai tiktu līdz vajadzīgajai pieturai.
Labāk par garo pastaigu, laikam tomēr trenēt vēdera presīti smejoties draugu pulkā līdz asarām, un saprotot nākamajā rītā,ka presīte atriebjas par sevis traucēšanu.
Priekā, izturību un humoru, skrienot pakaļ sab transp! :)
trešdiena, 2011. gada 23. novembris
sestdiena, 2011. gada 12. novembris
Nekādas dižās domas šeit nebūs
Brīvības sajūta ir diezgan jautri mulsinoša. Ejot šodien gandrīz nakts vidū pa Rīgas ielām sapratu,ka ir tik laba sajūta!Beidzot.
Un vispār izšķirties 11.11.2011 ir laba zīme :) Ja ņem vērā visu to vājprātu ar precēšanos vienādos cipariņos.
Tagadiņ ir jānodzied vakara koncerts. Vakar Rīga vecā satikām draugus un saruna bija kolosāla - klau, nu mošk jūs atnākat uz mūsu konci jeb pēc tam tusiņu? Aaa nee...tad mums koncerts pašiem.Bet varbūt jūs varat tad atnākt? hmm nē,tad mums ir mēģis un koncerts :D Visi tik muzikāli ,ka prieks.
Mani dzen prom no kompja ,jo jāiet uz autobusu ,kurš mūs vizinās uz Mārupes koncertu.
Tiekās atkal drīz,kad uzrakstīšu daudz vairāk par savu niekiem pilno ikdienu.
Un vispār izšķirties 11.11.2011 ir laba zīme :) Ja ņem vērā visu to vājprātu ar precēšanos vienādos cipariņos.
Tagadiņ ir jānodzied vakara koncerts. Vakar Rīga vecā satikām draugus un saruna bija kolosāla - klau, nu mošk jūs atnākat uz mūsu konci jeb pēc tam tusiņu? Aaa nee...tad mums koncerts pašiem.Bet varbūt jūs varat tad atnākt? hmm nē,tad mums ir mēģis un koncerts :D Visi tik muzikāli ,ka prieks.
Mani dzen prom no kompja ,jo jāiet uz autobusu ,kurš mūs vizinās uz Mārupes koncertu.
Tiekās atkal drīz,kad uzrakstīšu daudz vairāk par savu niekiem pilno ikdienu.
piektdiena, 2011. gada 14. oktobris
Melns ir melns, balts ir balts...reizēm
Mana meita pieskrien raudot man klāt un paziņo,ka sāp tur un tur... briesmīga traģēdija! Kas man ir jādara? Jāpapūš sāpošā vieta un jāpasaka,tagad viss kārtībā! Kas notiek? Bērns atplaukst smaidā un aizskrien tālāk savās rotaļās.
Kas notiek ar mums kad mēs izaugam? Kāpēc mums tik viegli nevar kāds izdziedēt mūsu pušumus?Pārsvarā jau runa būtu par sirds pušumiem.
Kāpēc mēs "pieaugušie" tik loti visu mēģinam un gribam sarežģīt? Jo patiesībā esam un paliekam tādi paši kā bijām bērnībā. Mums vajag mīļumu (ak ,piedodiet feministes...), mums vajag uzmanību, mums vajag jūtamus pierādījumus,ka esam vajadzīgi. Un tam nav nekāda sakara ar gadiem. Mēs katru nieku un atgadījumu mēģinam izanalizēt un izskaidrot pēc kādiem sevis (un protams, Cosmo un Joy, Lilit ) utt mistiskiem noteikumiem. Ja paši netiekam galā ar radušos problēmu (bieži vien,mums,meitenēm, izdomātu! ) mēs ņemam palīgā savas draudzenes/ draugus, lai viņi palīdz izskaidrot redzamo situāciju. Un ja pat viņi (un arī Absolut Vodka ) nepalīdz... tad mēs nolemjam ,ka nekam nav jēga un izdomājam vēl vienu problēmu :) Reizēm manuprāt tomēr melns ir melns un balts ir balts. Neko nesarežģījot. Un pārējās toņkārtas atstājam māksliniekiem priekš gleznām.
Kas notiek ar mums kad mēs izaugam? Kāpēc mums tik viegli nevar kāds izdziedēt mūsu pušumus?Pārsvarā jau runa būtu par sirds pušumiem.
Kāpēc mēs "pieaugušie" tik loti visu mēģinam un gribam sarežģīt? Jo patiesībā esam un paliekam tādi paši kā bijām bērnībā. Mums vajag mīļumu (ak ,piedodiet feministes...), mums vajag uzmanību, mums vajag jūtamus pierādījumus,ka esam vajadzīgi. Un tam nav nekāda sakara ar gadiem. Mēs katru nieku un atgadījumu mēģinam izanalizēt un izskaidrot pēc kādiem sevis (un protams, Cosmo un Joy, Lilit ) utt mistiskiem noteikumiem. Ja paši netiekam galā ar radušos problēmu (bieži vien,mums,meitenēm, izdomātu! ) mēs ņemam palīgā savas draudzenes/ draugus, lai viņi palīdz izskaidrot redzamo situāciju. Un ja pat viņi (un arī Absolut Vodka ) nepalīdz... tad mēs nolemjam ,ka nekam nav jēga un izdomājam vēl vienu problēmu :) Reizēm manuprāt tomēr melns ir melns un balts ir balts. Neko nesarežģījot. Un pārējās toņkārtas atstājam māksliniekiem priekš gleznām.
otrdiena, 2011. gada 11. oktobris
Kaut kā tā
Neticēsiet, bet šovakar ir alus otrdiena! Mmm. Priekā!
Šodien ir iebraucis (ielidojis - ar lidmašīnu) iekš LV man vīrs ,kurš rīt plkst 10.00 būs ex vīrs. Principā nemaz tik lēts šis prieciņš nav! (apdomā pirms saki Jā - varbūt uz ielām derētu šādi reklāmas stendiņi?) Jo tiek izsludināts,ka cienītais notāra kungs/kundze par parakstu pieņemšanu (loģiski ,ja abi agrāk tik mīlošie ļautiņi grib šķirties un nav pārāk daudz ko dalīt,un vispār gribas atkal veco uzvārdu.....)ņems nieka 75Ls. Kas tas ir pa 10min darbu - spļāviens kamīnā! Bet ir aizmirsts piebilst,ka vēl 100ls maksā papīrītis,kurš apstiprina,ka tēvam ir jāmaksā alimenti,pie kura no vecākiem paliek bērns utt.... Tātad - saņemt laulības apliecību maksā 25ls, bet lai to s...papīrīti anulētu ir jāmaksā 175ls. Brīnišķīgi.
Vēl šodien padiskutēju ar vienu draugu par meiteņu tieksmi prasīt savam draugam - kas mēs esam? jeb kāds ir mūsu attiecību stāvoklis? Nezinu nevienu no savām draudzenēm ,kura ar šo jautājumu būtu aizrāvusies, kur nu vēl uzdevusi uzreiz pēc seksa ,1nos naktī! Jauko meitēn!Tak ļauj tam cilvēkam izgulēties un pieņem domu,ka vīrietis nespēj normāli reaģēt uz šādu jautājumu pat dienas vidū!Kur nu vēl naktī! Ko vispār nozīmē - kas mēs esam?Tu gribi padiskutēt,kas mēs esam kosmosā?Jeb vai mēs vispār esam? Jeb homosapiens izskaidrojumu zinātniski? tam nav vajadzīgs vīrietis gultā!Pietiek ar Discovery kanālu ;) Ja gribi noskaidrot vai esi savam vīrietim svarīga,kāpēc to nevar paprasīt tieši ar tādiem vārdiem? Jeb vislabāk aizejat abi kopā uz Alu cilvēku un pasmejaties viens par otru. Godīguma pēc jāsaka,ka arī es laikam dikten sabītos ,ja man nakts vidū pamodinātu ar jautājumu -kas mēs esam. Draugi mēs esam, Laikabiedri mēs esam, varbūt kāds arī paliek par dzīvesdraugu. Bet vai tas man ir jāraksta draugiem.lv? Zaķīt.....(kāds nu tur vārds) es mīlu tevi. Vai izpļaut zālienā šos vārdus? Vai uzrakstīt uz mājas sienas,kur viņš katru labu dienu dodas garām? Jeb pietiek ar to,ka to iečukstu retu reizi viņam ausī? Man laikam tuvāks ir pēdējais variants. Jebšu - palieku veca (tomēr tuvojas tie 30desmit :D :D ) un visas salkanības un bučošanās tramvaja pieturā tik intensīvi,ka paliek nopietnas bažas par skūpsta ainas dueta nosmakšanu, vairs nešķiet aizraujošas un tik feinas.
Visu gaišu tumšā naktī, nemokam savus mīļos ar nevajadzīgiem jautājumiem un baudam to,kas ir ;)(ja ir ,he he. Ja nav - varbūt pat i labāk, nav kas naktī modinās ar šādiem jautājumiem :) )
Šodien ir iebraucis (ielidojis - ar lidmašīnu) iekš LV man vīrs ,kurš rīt plkst 10.00 būs ex vīrs. Principā nemaz tik lēts šis prieciņš nav! (apdomā pirms saki Jā - varbūt uz ielām derētu šādi reklāmas stendiņi?) Jo tiek izsludināts,ka cienītais notāra kungs/kundze par parakstu pieņemšanu (loģiski ,ja abi agrāk tik mīlošie ļautiņi grib šķirties un nav pārāk daudz ko dalīt,un vispār gribas atkal veco uzvārdu.....)ņems nieka 75Ls. Kas tas ir pa 10min darbu - spļāviens kamīnā! Bet ir aizmirsts piebilst,ka vēl 100ls maksā papīrītis,kurš apstiprina,ka tēvam ir jāmaksā alimenti,pie kura no vecākiem paliek bērns utt.... Tātad - saņemt laulības apliecību maksā 25ls, bet lai to s...papīrīti anulētu ir jāmaksā 175ls. Brīnišķīgi.
Vēl šodien padiskutēju ar vienu draugu par meiteņu tieksmi prasīt savam draugam - kas mēs esam? jeb kāds ir mūsu attiecību stāvoklis? Nezinu nevienu no savām draudzenēm ,kura ar šo jautājumu būtu aizrāvusies, kur nu vēl uzdevusi uzreiz pēc seksa ,1nos naktī! Jauko meitēn!Tak ļauj tam cilvēkam izgulēties un pieņem domu,ka vīrietis nespēj normāli reaģēt uz šādu jautājumu pat dienas vidū!Kur nu vēl naktī! Ko vispār nozīmē - kas mēs esam?Tu gribi padiskutēt,kas mēs esam kosmosā?Jeb vai mēs vispār esam? Jeb homosapiens izskaidrojumu zinātniski? tam nav vajadzīgs vīrietis gultā!Pietiek ar Discovery kanālu ;) Ja gribi noskaidrot vai esi savam vīrietim svarīga,kāpēc to nevar paprasīt tieši ar tādiem vārdiem? Jeb vislabāk aizejat abi kopā uz Alu cilvēku un pasmejaties viens par otru. Godīguma pēc jāsaka,ka arī es laikam dikten sabītos ,ja man nakts vidū pamodinātu ar jautājumu -kas mēs esam. Draugi mēs esam, Laikabiedri mēs esam, varbūt kāds arī paliek par dzīvesdraugu. Bet vai tas man ir jāraksta draugiem.lv? Zaķīt.....(kāds nu tur vārds) es mīlu tevi. Vai izpļaut zālienā šos vārdus? Vai uzrakstīt uz mājas sienas,kur viņš katru labu dienu dodas garām? Jeb pietiek ar to,ka to iečukstu retu reizi viņam ausī? Man laikam tuvāks ir pēdējais variants. Jebšu - palieku veca (tomēr tuvojas tie 30desmit :D :D ) un visas salkanības un bučošanās tramvaja pieturā tik intensīvi,ka paliek nopietnas bažas par skūpsta ainas dueta nosmakšanu, vairs nešķiet aizraujošas un tik feinas.
Visu gaišu tumšā naktī, nemokam savus mīļos ar nevajadzīgiem jautājumiem un baudam to,kas ir ;)(ja ir ,he he. Ja nav - varbūt pat i labāk, nav kas naktī modinās ar šādiem jautājumiem :) )
otrdiena, 2011. gada 13. septembris
īsumiņš
Man tuvojās 30gadu jubileja. Pasakaini.
Ballīte būs. Bet vai saprāts ierodas kopā ar 30svecītēm?Vai skaidra apziņa,ko gribi un ko vari, atnāk ar 21.oktobra datumu? Kad biju 16gadīga,man šis cipars 30 !! likās kaut kas vājprātīgi tāls un neaizsniedzams,neizrunājams un nesaprotams (par to gan nav jābrīnās, algebrā tomēr tikai 3balles bija vienmēr).
Likās(bet tajā vecumā daudz kas liekās :D),ka tad jau būs māja (mājas ir visapkārt, bet ne manas un varbūt labi ka tā) suns (kā tad..nez kurš viņu vedīs ārā...) divi bērni (paldies, brīnišķīgi pagaidām pietiek ar vienu) vīrs (bija. Visu gaišu cienītais,viss ir labs ,kas nāk un iet, un aiziet...) un noteikti karjera(vai die... nav pie rokas nervu ripiņas...)mašīna un tiesības (man šķiet,ka ir cilvēki,kuri vislabāk izskatās blakus sēdeklī..)sabiedriskā dzīve kādu rāda žurnālos(jā, tas nu patiešām ir kaut kas dēļ kā dzīvot. Pilnīgi tukšas sarunas par un ap..)draugi - o ja!!šis nu ir tas,ko varu teikt JAAAAAA. Man ir!Neskatoties uz savu brīnumaini "jauko" tieksmi visu aizmirst(ieskaitot n-tas dz,d, bērnu v.d,nopirkt olīves uz pasākumu utt) un to,ka reizēm pasaku vairāk nekā vajadzētu.Un domāju mazāk nekā vajadzētu.
tātad - uzrakstīšu rezumē pēc 30gadu jubilejas, lai varētu nodrukāt īstu grāvēju ,kāda ir dzīve ir dienu pēc 30 :D
Ballīte būs. Bet vai saprāts ierodas kopā ar 30svecītēm?Vai skaidra apziņa,ko gribi un ko vari, atnāk ar 21.oktobra datumu? Kad biju 16gadīga,man šis cipars 30 !! likās kaut kas vājprātīgi tāls un neaizsniedzams,neizrunājams un nesaprotams (par to gan nav jābrīnās, algebrā tomēr tikai 3balles bija vienmēr).
Likās(bet tajā vecumā daudz kas liekās :D),ka tad jau būs māja (mājas ir visapkārt, bet ne manas un varbūt labi ka tā) suns (kā tad..nez kurš viņu vedīs ārā...) divi bērni (paldies, brīnišķīgi pagaidām pietiek ar vienu) vīrs (bija. Visu gaišu cienītais,viss ir labs ,kas nāk un iet, un aiziet...) un noteikti karjera(vai die... nav pie rokas nervu ripiņas...)mašīna un tiesības (man šķiet,ka ir cilvēki,kuri vislabāk izskatās blakus sēdeklī..)sabiedriskā dzīve kādu rāda žurnālos(jā, tas nu patiešām ir kaut kas dēļ kā dzīvot. Pilnīgi tukšas sarunas par un ap..)draugi - o ja!!šis nu ir tas,ko varu teikt JAAAAAA. Man ir!Neskatoties uz savu brīnumaini "jauko" tieksmi visu aizmirst(ieskaitot n-tas dz,d, bērnu v.d,nopirkt olīves uz pasākumu utt) un to,ka reizēm pasaku vairāk nekā vajadzētu.Un domāju mazāk nekā vajadzētu.
tātad - uzrakstīšu rezumē pēc 30gadu jubilejas, lai varētu nodrukāt īstu grāvēju ,kāda ir dzīve ir dienu pēc 30 :D
pirmdiena, 2011. gada 1. augusts
"Playboy" žurnāla bulšits jebšu padomi muļķiem
Manā diezgan iecienītajā žurnālā Playboy jūlija numurā ir raksts - Katrā džekā snauž Kazanova.
Laikam aizmirsuši, ka dzīvi viņš beidza ar sifilisu un impotenci, bet tas laikam nav būtiski... Izlasot rakstu nespēju paklusēt un paturēt savas domas pie sevis. Raksts māca nepārliecinātiem puišiem iepazīties un "dabūt"sev skaistuli. (arī par šo jēdzienu būtu ko runāt, jo gaumes ir stipri atšķirīgas).
Tātad - pirmais - sākt iepazīšanos ar uzbraucienu. WTF ?? Vai tiešām ir sievietes, kuras uz tekstu - tev ir skaistas kurpes. Mana mamma arī tādas valkā! nespēj atbildēt - mmm ..žēl, ka tu neesi mantojis tik labu gaumes izjūtu? Vai arī iesmiet par puisi, kuram bērnībā ir bijusi laikam smaga galvas trauma, kuras sekas sāk parādīties tikai tagad ? Pēc it kā šī lieliskā uzbrauciena par kurpēm, esot jāpajautā vai viņa nav modele. Jēziņ! Vai tiešām šis strādā?
Otrais - Galvenais varonis Andris (kura vārds loģiski, ka ir mainīts, laikam redakcija baidās par viņa dzīvību pēc šī raksta :D ), kuram šobrīd esot 25.gadi (apsveicam!!) un viņš neesot nekāds skaistulis (arī ar gudrību diemžēl viņš nevar lepoties, bet gan jau, ka ir labs cilvēks...) un Andrītim esot paralēli vairākas attiecības! (vareni!), jo viņš pārvaldot sieviešu loģiku un mākot ar viņām apieties. Tas ir kā? Izvest divas reizes ārā pačurāt? Andrītis panākot mīlestību ar to, ka pērk allažiņ lētākas dāvanas savai mīļotajai (hmm..kur tad palika pārējās? )nekā viņa viņam, jo tā saglabājot savu vērtību. Pēc kāda kursa, cilvēk, tu sevi vērtē? Zimbaves?
Trešā šī gudrīša pamācība ir - vajag flirtēt ar citām, un saglabāt visu laiku savā sievietē nedrošības sajūtu. Zini ko, aizej pie kāda laba daktere, lai izraksta tev citas smadzenes! Kaut kas akurāt ritīgi tur nav. Andrītis pat paziņo tik skaļus vārdus, ka sievietei (atkal runa ir tikai par vienu.. laikam pārējām ir atvaļinājums iedots) ir visu laiku jābūt skaistai, slaidai, un jāapmierina vīrietis.Vienmēr un visur kur viņš to grib. Tad kāds sakars tam visam ir ar Kazanovu? Viņš bija pavedināšanas meistars, kurš lika katrai sievietei justies kā dievietei, nevis prasīja vai sievietei mati/nagi ir īsti! Palasi kādu gudru grāmatu un tad sāc paziņot ,ka esi jaunais Kazanova!
Ceturtais brīnums - kad jau iepriekš aprakstītajam Andrītim prasa vai viņš nebaidās no konkurences!?Atbilde - Nē! (johaidī, pašapziņa apskaužama pat ar visu plānprātību) jo, ja būtu vairāk tādu vīriešu kā viņš (Visu svētie, pasargājiet mūs no šī lāsta) visi vīrieši būtu laimīgāki un sievietes tikumiskākas, skaistākas un slaidākas !
Raksta beigās viņš gan izsaka nožēlu,ka viņa draugi šiem padomiem īpaši nesekojot (un labi kā tā, turpiniet tā darīt), jo uzskatot, ka tas nav vajadzīgs.
Tātad gala rezumē - ne tikai sieviešu žurnāla raksta pilnīgas muļķības, bet arī vīriešu. Un šis raksts noteikti ir iekļuvis mana top 50 pirmajā vietā :) :) :)
Veiksmi ,mīļās, ar šādiem tipa Kazanovām ;)
es palikšu pie vecā kaluma vērtībām.
Laikam aizmirsuši, ka dzīvi viņš beidza ar sifilisu un impotenci, bet tas laikam nav būtiski... Izlasot rakstu nespēju paklusēt un paturēt savas domas pie sevis. Raksts māca nepārliecinātiem puišiem iepazīties un "dabūt"sev skaistuli. (arī par šo jēdzienu būtu ko runāt, jo gaumes ir stipri atšķirīgas).
Tātad - pirmais - sākt iepazīšanos ar uzbraucienu. WTF ?? Vai tiešām ir sievietes, kuras uz tekstu - tev ir skaistas kurpes. Mana mamma arī tādas valkā! nespēj atbildēt - mmm ..žēl, ka tu neesi mantojis tik labu gaumes izjūtu? Vai arī iesmiet par puisi, kuram bērnībā ir bijusi laikam smaga galvas trauma, kuras sekas sāk parādīties tikai tagad ? Pēc it kā šī lieliskā uzbrauciena par kurpēm, esot jāpajautā vai viņa nav modele. Jēziņ! Vai tiešām šis strādā?
Otrais - Galvenais varonis Andris (kura vārds loģiski, ka ir mainīts, laikam redakcija baidās par viņa dzīvību pēc šī raksta :D ), kuram šobrīd esot 25.gadi (apsveicam!!) un viņš neesot nekāds skaistulis (arī ar gudrību diemžēl viņš nevar lepoties, bet gan jau, ka ir labs cilvēks...) un Andrītim esot paralēli vairākas attiecības! (vareni!), jo viņš pārvaldot sieviešu loģiku un mākot ar viņām apieties. Tas ir kā? Izvest divas reizes ārā pačurāt? Andrītis panākot mīlestību ar to, ka pērk allažiņ lētākas dāvanas savai mīļotajai (hmm..kur tad palika pārējās? )nekā viņa viņam, jo tā saglabājot savu vērtību. Pēc kāda kursa, cilvēk, tu sevi vērtē? Zimbaves?
Trešā šī gudrīša pamācība ir - vajag flirtēt ar citām, un saglabāt visu laiku savā sievietē nedrošības sajūtu. Zini ko, aizej pie kāda laba daktere, lai izraksta tev citas smadzenes! Kaut kas akurāt ritīgi tur nav. Andrītis pat paziņo tik skaļus vārdus, ka sievietei (atkal runa ir tikai par vienu.. laikam pārējām ir atvaļinājums iedots) ir visu laiku jābūt skaistai, slaidai, un jāapmierina vīrietis.Vienmēr un visur kur viņš to grib. Tad kāds sakars tam visam ir ar Kazanovu? Viņš bija pavedināšanas meistars, kurš lika katrai sievietei justies kā dievietei, nevis prasīja vai sievietei mati/nagi ir īsti! Palasi kādu gudru grāmatu un tad sāc paziņot ,ka esi jaunais Kazanova!
Ceturtais brīnums - kad jau iepriekš aprakstītajam Andrītim prasa vai viņš nebaidās no konkurences!?Atbilde - Nē! (johaidī, pašapziņa apskaužama pat ar visu plānprātību) jo, ja būtu vairāk tādu vīriešu kā viņš (Visu svētie, pasargājiet mūs no šī lāsta) visi vīrieši būtu laimīgāki un sievietes tikumiskākas, skaistākas un slaidākas !
Raksta beigās viņš gan izsaka nožēlu,ka viņa draugi šiem padomiem īpaši nesekojot (un labi kā tā, turpiniet tā darīt), jo uzskatot, ka tas nav vajadzīgs.
Tātad gala rezumē - ne tikai sieviešu žurnāla raksta pilnīgas muļķības, bet arī vīriešu. Un šis raksts noteikti ir iekļuvis mana top 50 pirmajā vietā :) :) :)
Veiksmi ,mīļās, ar šādiem tipa Kazanovām ;)
es palikšu pie vecā kaluma vērtībām.
svētdiena, 2011. gada 31. jūlijs
Drusciņas no Francijas
Esmu atpakaļ. Mēģinot sagrupēt domas daudzmaz sakarīgos teikumos,secinu,ka nekas diži nesanāk. Atceroties frāzes,kuras izraisīja smieklu lēkmes... atceroties koncertus,kuros no 4 trīs reizes improvizēju, atceros kalnu pārgājienu,kurā biju tik piemērotos apavos,ka visi apkartējie mani jau domās apciemoja traumās. Bet ne, kurpes pa 5ls izturēja visus km, un pat pārāk nenobrāza kājas. (pārāk ir stiepjams jēdziens)
Mēgināšu no sākuma - Izbraukšanas diena - koferis beidzot ir sakrāmēts, bērns nodots vecmāmiņai, nauda nav samainīta, lēcas nav nopirktas :) Tā teikt 50-50 gatavība braukt. Pieturā uz satikšanās vietu, secinu,ka esmu uzvilkusi krekliņu,kuram ir pleķis. Taisu vaļā 23troļuka pieturā savu čemodānu un izrakņāju visu sakārtoto līdz atrodu ko pārmainīt. Paiet 3min, un vandu visu vēlreiz, lai tomēr vilktu atpakaļ veco krekliņu. (un pasaki,ka sievietēm ir loģika...)Galu galā, esmu tikusi cauri vecrīgai ar savu n-tos kg smago koferi un varu iedzert pirms ceļa glāzīti ar jau sanākušajiem feinajiem koristiem. Polija - bija ok, nopirku sev arī beidzot lēcas un ieguvu skaidrākas aprises dzīvei (tikai vizuāli, par pārējo negribu i runāt) Tālāk Liona - 14stundas brīva laika. Kolosāli, ja makā ir lieki 50Euro un/vai tu neesi tik tizla ,ka nobrāz kāju autobusā ,līdz ar to iegūstot pīles cienīgu gaitu un ik pa laikam gribas pateikt kādu krietnu vārdu visiem,kuri skrien kā gazeles pa kalniem un trepēm tik ātri, it kā viņus lejā gaidītu 9pasaules brīnums. Tālak bija atkal autobuss. Jautrībiņa. Preilenēm līdz bija savs Preiļu dzērieniņš, kādam bija rums ar Neasty tēju (turpmāk saukts - Nēstī ),citam jau vīns utt. Katram bija kāda ninnīte,lai paātrinātu benzīntanku wc apmeklējumu. Francijā - viesnīca. Pirmais iespaids - jo majo.. cietums jebšu armijas kazarmu daļas. Bet ne, nebija tik traki, izņemot ka brokastis viņi visi ēd nepiedodami agri :) un vakariņas ir aukstas,vienveidīgas.(un vispār secinājām,ka teksts - ej tu dir.. skan jau kā novēlējums. Ieteikums tiem ,kuri vēl tikai brauks uz Franciju, paņemiet Forilax ;) ) Protams visu šo trakoti labi uzlaboja vīns. Priekšā, iekšā, un tā visu dienu. Jebšu arī Nēstī, jebšu atkal vīns.Tā visas 10dienas tu ej un staigā vieglā čiu čiu prātiņā, un ik pa laikam izmet pa kādai pērlei - kā piemēram - Zanda, paņem mutē un ej uz koncertu. Jāpiebilst pirms kāds krīt ģībonī, ka tas abzalūt nebija tā domāts kā izklausās. Bet ko nu vairs, tautiņās ir aizgājis šis teksts. JEb - diena vai nakts, Ginta gaida vienmēr (Li)... jebshu - Varbūt man pie tevis nemaz nav jāiet?man jau tāpat ir labi?(Zanda)vai arī - Palaid mani garām, es meklēju caureju (Iluta) Principā visas pērles mēģināju pierakstīt un sarakstīšu uz bilžu vakaru,lai katrs var meklēt savu pērli.
Koncerti - gandrīz vai labi, ja es nebūtu jaukusi aaaaa aa aaa aaa aaaa , no kura man beigās jau bija viegls delīrijs ,ka dziedāju baseinā, viesnīcā, ārā, autobusā, kamēr mani neapklusināja. Ar ko?Loģiski,ka ar vīnu. Publika bija feina, cēlās kājās (varbūt tāpēc,ka bija piekusuši sēžot? Katrā ziņā es būtu ik pa laikam labprātīgi pamainījusies vietām.)
Eksursijas - ģeniālas :D Pirmā ko gribu minēt ir - olīveļļas rūpnīca. Eksursija prasīja tieši 11min no gida. No kurām 4min aizņēma vārdiņš - ok?? Pēc lieliskās runas ,ko viņš bija samācījies no galvas, tika dota iespēja iet uz veikaliņu un nopirkt visu par ko viņš bija tērzējis. Un tnx , eksursija galā. Par maz?Aaa nu tad jums jābrauc ziemā,kad te viss darbojoties. Kolosāli.Tūlīt pat rezervēšu biļeti lidojumam.
Nākamā eksursija bija kalni.Tur jāredz bildes.Un manas kurpes. Apbrīnu varat izteikt šampanieša veidā, ko kopā malkosim , apcerot kurpju iespējas un kāju izturību tandēmu kalnos :D
Pēdējais koncerts Verdi Rekviēms. Diriģents tik amizants,ka nevar aprakstīt. Angliskās sarunas sākās tikai tad,kad viņam mēģinājuma laikā sāka sirmot mati. Un viņš saprata,ka vai nu mēs (divi kori) esam padumji, jebšu viņš. Man liekas,ka pēdējais variants viņam arī ienāca prātā. Bet koncertā iztikām bez pārāk lielām lažām, izņemot ,ka beigas nenodziedājām, jo diriģents bija aizrāvies ar domu, ka beidzot viss ir galā un aizmirsa - piemirsa ierādīt,ka jāsāk beigu teksts. Publikai patika, solisti patika mums,un solistiem mēs. Par diriģentu - mēs tak visi esam tikai un vienīgi cilvēki...
Mājupceļš - pa ātru pienāca.
tam ta ram, īsumā viss :) Turpinājums sekos, jauku vakaru, mīlīši !
Mēgināšu no sākuma - Izbraukšanas diena - koferis beidzot ir sakrāmēts, bērns nodots vecmāmiņai, nauda nav samainīta, lēcas nav nopirktas :) Tā teikt 50-50 gatavība braukt. Pieturā uz satikšanās vietu, secinu,ka esmu uzvilkusi krekliņu,kuram ir pleķis. Taisu vaļā 23troļuka pieturā savu čemodānu un izrakņāju visu sakārtoto līdz atrodu ko pārmainīt. Paiet 3min, un vandu visu vēlreiz, lai tomēr vilktu atpakaļ veco krekliņu. (un pasaki,ka sievietēm ir loģika...)Galu galā, esmu tikusi cauri vecrīgai ar savu n-tos kg smago koferi un varu iedzert pirms ceļa glāzīti ar jau sanākušajiem feinajiem koristiem. Polija - bija ok, nopirku sev arī beidzot lēcas un ieguvu skaidrākas aprises dzīvei (tikai vizuāli, par pārējo negribu i runāt) Tālāk Liona - 14stundas brīva laika. Kolosāli, ja makā ir lieki 50Euro un/vai tu neesi tik tizla ,ka nobrāz kāju autobusā ,līdz ar to iegūstot pīles cienīgu gaitu un ik pa laikam gribas pateikt kādu krietnu vārdu visiem,kuri skrien kā gazeles pa kalniem un trepēm tik ātri, it kā viņus lejā gaidītu 9pasaules brīnums. Tālak bija atkal autobuss. Jautrībiņa. Preilenēm līdz bija savs Preiļu dzērieniņš, kādam bija rums ar Neasty tēju (turpmāk saukts - Nēstī ),citam jau vīns utt. Katram bija kāda ninnīte,lai paātrinātu benzīntanku wc apmeklējumu. Francijā - viesnīca. Pirmais iespaids - jo majo.. cietums jebšu armijas kazarmu daļas. Bet ne, nebija tik traki, izņemot ka brokastis viņi visi ēd nepiedodami agri :) un vakariņas ir aukstas,vienveidīgas.(un vispār secinājām,ka teksts - ej tu dir.. skan jau kā novēlējums. Ieteikums tiem ,kuri vēl tikai brauks uz Franciju, paņemiet Forilax ;) ) Protams visu šo trakoti labi uzlaboja vīns. Priekšā, iekšā, un tā visu dienu. Jebšu arī Nēstī, jebšu atkal vīns.Tā visas 10dienas tu ej un staigā vieglā čiu čiu prātiņā, un ik pa laikam izmet pa kādai pērlei - kā piemēram - Zanda, paņem mutē un ej uz koncertu. Jāpiebilst pirms kāds krīt ģībonī, ka tas abzalūt nebija tā domāts kā izklausās. Bet ko nu vairs, tautiņās ir aizgājis šis teksts. JEb - diena vai nakts, Ginta gaida vienmēr (Li)... jebshu - Varbūt man pie tevis nemaz nav jāiet?man jau tāpat ir labi?(Zanda)vai arī - Palaid mani garām, es meklēju caureju (Iluta) Principā visas pērles mēģināju pierakstīt un sarakstīšu uz bilžu vakaru,lai katrs var meklēt savu pērli.
Koncerti - gandrīz vai labi, ja es nebūtu jaukusi aaaaa aa aaa aaa aaaa , no kura man beigās jau bija viegls delīrijs ,ka dziedāju baseinā, viesnīcā, ārā, autobusā, kamēr mani neapklusināja. Ar ko?Loģiski,ka ar vīnu. Publika bija feina, cēlās kājās (varbūt tāpēc,ka bija piekusuši sēžot? Katrā ziņā es būtu ik pa laikam labprātīgi pamainījusies vietām.)
Eksursijas - ģeniālas :D Pirmā ko gribu minēt ir - olīveļļas rūpnīca. Eksursija prasīja tieši 11min no gida. No kurām 4min aizņēma vārdiņš - ok?? Pēc lieliskās runas ,ko viņš bija samācījies no galvas, tika dota iespēja iet uz veikaliņu un nopirkt visu par ko viņš bija tērzējis. Un tnx , eksursija galā. Par maz?Aaa nu tad jums jābrauc ziemā,kad te viss darbojoties. Kolosāli.Tūlīt pat rezervēšu biļeti lidojumam.
Nākamā eksursija bija kalni.Tur jāredz bildes.Un manas kurpes. Apbrīnu varat izteikt šampanieša veidā, ko kopā malkosim , apcerot kurpju iespējas un kāju izturību tandēmu kalnos :D
Pēdējais koncerts Verdi Rekviēms. Diriģents tik amizants,ka nevar aprakstīt. Angliskās sarunas sākās tikai tad,kad viņam mēģinājuma laikā sāka sirmot mati. Un viņš saprata,ka vai nu mēs (divi kori) esam padumji, jebšu viņš. Man liekas,ka pēdējais variants viņam arī ienāca prātā. Bet koncertā iztikām bez pārāk lielām lažām, izņemot ,ka beigas nenodziedājām, jo diriģents bija aizrāvies ar domu, ka beidzot viss ir galā un aizmirsa - piemirsa ierādīt,ka jāsāk beigu teksts. Publikai patika, solisti patika mums,un solistiem mēs. Par diriģentu - mēs tak visi esam tikai un vienīgi cilvēki...
Mājupceļš - pa ātru pienāca.
tam ta ram, īsumā viss :) Turpinājums sekos, jauku vakaru, mīlīši !
ceturtdiena, 2011. gada 14. jūlijs
sarakstiņš
Man ir jāsakrāmē soma ceļojumam,kurš ilgs 2nedēļas. Vispār vari iedomāties cik grūti tas ir cilvēkam,kuram gandrīz nav atmiņas un vienmēr ir mēreni nekārtīga māja? (jā jā,dažiem liekas,ka dzīvoju mazā bardaciņā ,kur nekad nekas nav atrodams, bet es atrodu,savukārt ,jums mani mīļie, nekas manā istabā nav jāmeklē. Ja vajadzēs, kafiju pati atnesīšu )
tātad sapratu,ka vajadzēs čemodānu. Paskatījos apkārt, zem gultas, skapī,uz skapja. Sapratu, nē, tāda manta man nav. Kaut atmiņā ir kaut kur info,ka vajadzēja būt. Mazam, melnam koferītim. Bet nav. Apjautājos māmiņai, viņa man piedāvāja mazu, melnu koferīti, kuru biju domās piesavinājusies kā savu. Sapratu,ka tur knapi saiet manas kurpes,kuras domāju ņemt līdz. Māmiņa šokā, ka es neesot īsti ritīga,ka pietiek ar vienām kedām un vienām iešļūcenēm + koncertam vienas. Hmmm... neiet krastā.
Prasīju visiem apkārt par kofera esību. Draudzenei bija! Alelluja!Pietiekami liels,lai tur saietu manis iedomātais drēbju kalniņš. Mēģināju būt nopietna un pieaugusi. Sāku stādīt (puķes??? Neēē :D) sarakstiņu. Ko un cik , kā un kapēc man vajadzētu.skaidrs.Ar koncerttērpiem viss bija kārtībā, jo tie ir retie tērpi,kurus lieku atsevišķi un saudzēju utt.Tātad ikdienas drēbes - aukstam laikam, siltam/karstam laikam, ja līst utt Sāku ar biksēm, krekliņiem un kleitiņām, līdz atnāca nojausma - JOHAIDĪ , es tak iztīrīju skapi un visu atdevu (gluži kā pēc glancēta žurnāla padoma, visu ko nevelc,nevilki - ārā).Līdz ar šī fakta atklāsmi, man vajadzēja pauzi. Un lielu kafijas krūzi. Aizgāju uz mēģi, parunāju, padziedāju. Viss skaisti līdz brīdim,kad kāds sāk runāt, vai somas jau ir sakrāmētas.. vai drēbes izgludinātas Un viss mans miers bija cauri. Sēdēju transportā un mēģināju atkal rakstīt,ko nu man vajadzētu līdz, pat nedzirdēju,ka man prasa biļeti un grib izlikt ārā no transp! Beigu beigās, šodienas mēģī mana blakus kolēģe nejauši parādīja savu sarakstu. Un tagad tas ir manā priekšā e-pastā :) Vismaz kāds paraugs. Uzzināju ,ka jāņem līdz arī adata un diegs (šis būs atkal jāpameklē. Varbūt zem sekcijas?) vispār diezgan daudz lietu,kuras manā sarakstiņā nebija iekļautas.
Bet vēl jau par agru priecāties, kad sākšu likt visu kopā, tad sāksies īstā jautrība.
Tagad eju čučēt ar domām,ka vismaz sarakstiņš man ir ! Bravo man
tātad sapratu,ka vajadzēs čemodānu. Paskatījos apkārt, zem gultas, skapī,uz skapja. Sapratu, nē, tāda manta man nav. Kaut atmiņā ir kaut kur info,ka vajadzēja būt. Mazam, melnam koferītim. Bet nav. Apjautājos māmiņai, viņa man piedāvāja mazu, melnu koferīti, kuru biju domās piesavinājusies kā savu. Sapratu,ka tur knapi saiet manas kurpes,kuras domāju ņemt līdz. Māmiņa šokā, ka es neesot īsti ritīga,ka pietiek ar vienām kedām un vienām iešļūcenēm + koncertam vienas. Hmmm... neiet krastā.
Prasīju visiem apkārt par kofera esību. Draudzenei bija! Alelluja!Pietiekami liels,lai tur saietu manis iedomātais drēbju kalniņš. Mēģināju būt nopietna un pieaugusi. Sāku stādīt (puķes??? Neēē :D) sarakstiņu. Ko un cik , kā un kapēc man vajadzētu.skaidrs.Ar koncerttērpiem viss bija kārtībā, jo tie ir retie tērpi,kurus lieku atsevišķi un saudzēju utt.Tātad ikdienas drēbes - aukstam laikam, siltam/karstam laikam, ja līst utt Sāku ar biksēm, krekliņiem un kleitiņām, līdz atnāca nojausma - JOHAIDĪ , es tak iztīrīju skapi un visu atdevu (gluži kā pēc glancēta žurnāla padoma, visu ko nevelc,nevilki - ārā).Līdz ar šī fakta atklāsmi, man vajadzēja pauzi. Un lielu kafijas krūzi. Aizgāju uz mēģi, parunāju, padziedāju. Viss skaisti līdz brīdim,kad kāds sāk runāt, vai somas jau ir sakrāmētas.. vai drēbes izgludinātas Un viss mans miers bija cauri. Sēdēju transportā un mēģināju atkal rakstīt,ko nu man vajadzētu līdz, pat nedzirdēju,ka man prasa biļeti un grib izlikt ārā no transp! Beigu beigās, šodienas mēģī mana blakus kolēģe nejauši parādīja savu sarakstu. Un tagad tas ir manā priekšā e-pastā :) Vismaz kāds paraugs. Uzzināju ,ka jāņem līdz arī adata un diegs (šis būs atkal jāpameklē. Varbūt zem sekcijas?) vispār diezgan daudz lietu,kuras manā sarakstiņā nebija iekļautas.
Bet vēl jau par agru priecāties, kad sākšu likt visu kopā, tad sāksies īstā jautrība.
Tagad eju čučēt ar domām,ka vismaz sarakstiņš man ir ! Bravo man
svētdiena, 2011. gada 26. jūnijs
Kaimiņiem liekas,ka man ūdens par maz...
Laba diena!
Es jums teikšu tā, viss ir labs ,kas labi beidzas utt, bet ja atnākot mājas no ārkārtīgi labi pavadītas dienas/vakara ,tu ieraugi pilošas tapetes un griestus, sprakšķošus kontaktus ,mazliet pārņem vēlme skaļi lamāties. (godīguma pēc jāatzīst,ka mans bērns šobrīd zin pāris jaunus vārdus ne latviešu mēlē) Uzgājām pie kaimiņiem, kuri ,protams,latviski neko nesaprot. Viņa - tēpusies plīša halātā un ar dvieli uz galvas, pūkainās čībiņās, man saka - ja uže tam vsjooooo zdēlala! Es viņai - jā, es redzu!Man pil griesti! Viņa - ja uže vsjoooo zdēeelala! Es - to es saprotu,bet man nav kur iet gulēt, jo viss ir slapjš! Viņa - daaa...kašmar...vobšeee, no ja užē vsjoo zdēlala.
Nu bļins! Beigās no citiem kaimiņiem sapratu,ka viņai (turpm- Pūkainās čības) vanna gājusi pāri un viņa slaucījusi un viss esot novērsts. Beigās Pūkainās čības sāka raudāt un teikt,ka viņa neesot vainīga.(bez šaubām,ka ne,bija ne tas mēness pie debesīm, un horoskops bija ieteicis izvairīties no vannā iešanas) Labi,ka man ir palaimējies ar normāliem blakus kaimiņiem ,kuri atnāca un apskatījās, palīdzēja izslēgt vajadzīgos korķus (svecīšu gaisma arī gaisma) un apsolīja,ka parakstīs aktu un būs liecinieki.
Nākamajā rītā,kā smejies - tapetes sausas, tepiķis vēl žļurkst, bet tā principā aina gandrīz normāla.
Tagad atbraucot no Jāņu svinēšanas sapratu,ka nebūs tik forši viss...jo tepiķis ir izdomājis uzsākt protesta akciju un nelabi smaržot. Es paņemu Ajax (tīra visu, smaržo ne tikai tava māja, bet arī kaimiņiem...un visam ir jāmirdz) un beržu un beržu un beržu tepiķi. Labums ir - tepiķis paliek līdzīgs Latvijas ārēs redzamajām raibajām govīm, bet ar toties ar maijpuķīšu smaržu. Paiet viena diena un saprotu,ka nekāda labuma no šī mana uzbrukuma tepiķim nav. ko darīt?Ideja kā māja jeb šajā gadījumā kā tepiķis! Jādabū grīda tīra no paklāja, tikai ak vai. Piemirsu,ka tas ir pienaglots pie dēlīšiem, virsū atrodas sekcija, divas gultas, plauktiņš utt. Paņēmu virtuves maizes nazi un sāku griezt! NEtiku galā. Domās raidīju Pūkainajām čībām diezgan nejaukas domas un apsvēru iet pie viņas ar to netīro ūdeni no paklāja,un nejauši uzliet virsū(esi jauka..) un turpināju graizīt paklāju. Tad mans draugs pateica,lai beidzu ākstīties uz ko es visai asi reaģēju, ka man to tepiķi vajag TAGAD nost! un savādāk vispār mana dzīve nav iedomājama. Protams, viņam sanāca krietni ātrāk visu sagriezt,un atvilkt no sienām. Tagad mana istaba izskatās kā maza bardaka paradīze,kur nav jāuztraucas,ka kāda lieta ir nomesta, jo visur ir viss, tepiķis žūst, grīda arī. Un viss smaržo pēc maijpuķītēm.Joprojām. Bet !! Saulīte spīd, un tepiķis sāk padoties. Līdz ar to pieļauju domu,ka šovakar varēsim gulēt bez respiratoru maskām uz sejas.
Parīt man ir tikšanās pārvaldē un tad redzēs ko un kā darīt ar Pūkainu čību. Par Jāņiem uzrakstīšu citreiz. Līgo līgo, ja užēeee vsjo zdeeelala ;)
Saudzējiet sevi un savus tepiķus!
Līdz nākamajai reizei!
Es jums teikšu tā, viss ir labs ,kas labi beidzas utt, bet ja atnākot mājas no ārkārtīgi labi pavadītas dienas/vakara ,tu ieraugi pilošas tapetes un griestus, sprakšķošus kontaktus ,mazliet pārņem vēlme skaļi lamāties. (godīguma pēc jāatzīst,ka mans bērns šobrīd zin pāris jaunus vārdus ne latviešu mēlē) Uzgājām pie kaimiņiem, kuri ,protams,latviski neko nesaprot. Viņa - tēpusies plīša halātā un ar dvieli uz galvas, pūkainās čībiņās, man saka - ja uže tam vsjooooo zdēlala! Es viņai - jā, es redzu!Man pil griesti! Viņa - ja uže vsjoooo zdēeelala! Es - to es saprotu,bet man nav kur iet gulēt, jo viss ir slapjš! Viņa - daaa...kašmar...vobšeee, no ja užē vsjoo zdēlala.
Nu bļins! Beigās no citiem kaimiņiem sapratu,ka viņai (turpm- Pūkainās čības) vanna gājusi pāri un viņa slaucījusi un viss esot novērsts. Beigās Pūkainās čības sāka raudāt un teikt,ka viņa neesot vainīga.(bez šaubām,ka ne,bija ne tas mēness pie debesīm, un horoskops bija ieteicis izvairīties no vannā iešanas) Labi,ka man ir palaimējies ar normāliem blakus kaimiņiem ,kuri atnāca un apskatījās, palīdzēja izslēgt vajadzīgos korķus (svecīšu gaisma arī gaisma) un apsolīja,ka parakstīs aktu un būs liecinieki.
Nākamajā rītā,kā smejies - tapetes sausas, tepiķis vēl žļurkst, bet tā principā aina gandrīz normāla.
Tagad atbraucot no Jāņu svinēšanas sapratu,ka nebūs tik forši viss...jo tepiķis ir izdomājis uzsākt protesta akciju un nelabi smaržot. Es paņemu Ajax (tīra visu, smaržo ne tikai tava māja, bet arī kaimiņiem...un visam ir jāmirdz) un beržu un beržu un beržu tepiķi. Labums ir - tepiķis paliek līdzīgs Latvijas ārēs redzamajām raibajām govīm, bet ar toties ar maijpuķīšu smaržu. Paiet viena diena un saprotu,ka nekāda labuma no šī mana uzbrukuma tepiķim nav. ko darīt?Ideja kā māja jeb šajā gadījumā kā tepiķis! Jādabū grīda tīra no paklāja, tikai ak vai. Piemirsu,ka tas ir pienaglots pie dēlīšiem, virsū atrodas sekcija, divas gultas, plauktiņš utt. Paņēmu virtuves maizes nazi un sāku griezt! NEtiku galā. Domās raidīju Pūkainajām čībām diezgan nejaukas domas un apsvēru iet pie viņas ar to netīro ūdeni no paklāja,un nejauši uzliet virsū(esi jauka..) un turpināju graizīt paklāju. Tad mans draugs pateica,lai beidzu ākstīties uz ko es visai asi reaģēju, ka man to tepiķi vajag TAGAD nost! un savādāk vispār mana dzīve nav iedomājama. Protams, viņam sanāca krietni ātrāk visu sagriezt,un atvilkt no sienām. Tagad mana istaba izskatās kā maza bardaka paradīze,kur nav jāuztraucas,ka kāda lieta ir nomesta, jo visur ir viss, tepiķis žūst, grīda arī. Un viss smaržo pēc maijpuķītēm.Joprojām. Bet !! Saulīte spīd, un tepiķis sāk padoties. Līdz ar to pieļauju domu,ka šovakar varēsim gulēt bez respiratoru maskām uz sejas.
Parīt man ir tikšanās pārvaldē un tad redzēs ko un kā darīt ar Pūkainu čību. Par Jāņiem uzrakstīšu citreiz. Līgo līgo, ja užēeee vsjo zdeeelala ;)
Saudzējiet sevi un savus tepiķus!
Līdz nākamajai reizei!
pirmdiena, 2011. gada 20. jūnijs
Joprojām es
Kaut kā tiklīdz nolemju rakstīt regulāri, kaut kas notiek. HA,un ne jau labs. Tad pazuda nets, tad atrubījās klaviatūra, tad kompis....
Tāpēc šo lielisko vārdu rindu - rakstīšu regulāri - i mutē neņemšu :)
Biju nometnē uz Pāvilostu. Jāsaka gan,ka neko diži no pašas pilsētas neredzēju ,jo mācījos Verdi Rekviēmu(viss ko dzīves laikā iemācamies,nākot par labu mūsu smadzeņu rieviņām..vai tas attiecas arī uz matj-peremenatj..vārdiem?) Lai nu kā,dziedāju daudz, pļāpāju daudz (bet laikam sievietei tas nebūtu nekas diži īpašs) un iepazinos ar pāris jauniem cilvēkiem.
Nometnē uzradās arī cilvēks - guru - ,kuram likās,ka visu zin un ,ka viņš visu ir sapratis. Nonākot ar sevi pretrunās,viņš spēja apburt pusi no nometnes dalībniekiem ,ar tekstiem ,ko var atrast netā,ja vien labi pameklē. Tur bija gan par dzīves jēgu, gan par grēku utt.... Uz mani atstāja iespaidu vienīgi viņa krāsaini tamborētā cepurīte(kuru bija darinājusi viņa šī brīža mīļotā sieviete. visu cieņu viņai! Zemu noliecu galvu. Ja var būt tāda pacietība kā viņai - jūtos iespaidota ne pa jokam. Apmērām 30stundu laikā ko bijām spiesti pavadīt kopā visi ļautiņi,viņa izdvesa ap 40 vārdiem. Bet viņš runāja par 38cilvēkiem, bez šaubām,ik pa laikam pieminot kolosālo vārdu savienojumu - ja jums apnīk, sakiet! Kurš labi audzināts(es nerunāju par sevi :D) cilvēks pateiks - viss, vecīt, tu dzen sviestu, un mums ir apnicis. Vēl viņš tīri labi mācēja spēlēt ģitāru. Jāatzīst. Bet atgriežoties pie mūsu mīļā Guru , jāizsaka apbrīns viņa balss saitēm. Runāt ap 4-5 stundām ,nelaižot nevienu citu pie vārda, tik ik pa laikam sajūsmināti, eksaltēti iesaucoties "ak, cik jūs esat brīnumaini jaunieši!"Domāju gan... neviens cits tik ilgi tevī neklausītos.Jebšu klausītos ,jo būtu samaksājis par semināru naudu. Tam cilvēkam bija 40 gadu,vairākas laulības, bet tas viņu nekavēja sākt stāstīt,ka dzīvot bez seksa līdz laulībām ir labi un tā vajag!jo savādāk cilvēkam neesot izpratnes par dievišķo viņā. Ak vai.... tajā brīdī mani nervi atteicās sadarboties ar manu kaut cik ieaudzināto pieklājību pret "pieaugušajiem" ,un es aizgāju prom.Saprotu,ka man līdz tādam līmenim vēl tālu. NE man 3 laulības, ne 40 gadi, ne pārliecība,ka esmu atdzimis Dieva kalps ,ne noklīdusi avs. Absalūti vienkārša viduvējība ,ak nabaga es! Un pats trakākais,ka uz manis uzdotajiem jautājumiem, viņam nebija viena skaidra atbilde.Bet vienīgā atbilde ko viņs spēja izdvest bija - nu es jau uzreiz pamanīju,ka tev ir asa mēle. (vai tā ir anatomiska vaina??jeb varu to dzīves laikā mainīt?)un otrs teiciens bija - ļoti labs jautājums!Uz to tā uzreiz nemaz nevar atbildēt.. Bet loģiski,ka nevar!ja varētu, māte google sen jau būtu man atbildējusi :D
Un tas Guru pat nebija kora sastāvā.Viņam vnk laimējas nokļūt mūsu tusiņā. Un joprojām manī mīt pārliecība,ka piedzimt par muļķi ir privilēģija,kas nav lemta katram.
Līdz jūrai tā arī neaizgāju.
Tāpēc šo lielisko vārdu rindu - rakstīšu regulāri - i mutē neņemšu :)
Biju nometnē uz Pāvilostu. Jāsaka gan,ka neko diži no pašas pilsētas neredzēju ,jo mācījos Verdi Rekviēmu(viss ko dzīves laikā iemācamies,nākot par labu mūsu smadzeņu rieviņām..vai tas attiecas arī uz matj-peremenatj..vārdiem?) Lai nu kā,dziedāju daudz, pļāpāju daudz (bet laikam sievietei tas nebūtu nekas diži īpašs) un iepazinos ar pāris jauniem cilvēkiem.
Nometnē uzradās arī cilvēks - guru - ,kuram likās,ka visu zin un ,ka viņš visu ir sapratis. Nonākot ar sevi pretrunās,viņš spēja apburt pusi no nometnes dalībniekiem ,ar tekstiem ,ko var atrast netā,ja vien labi pameklē. Tur bija gan par dzīves jēgu, gan par grēku utt.... Uz mani atstāja iespaidu vienīgi viņa krāsaini tamborētā cepurīte(kuru bija darinājusi viņa šī brīža mīļotā sieviete. visu cieņu viņai! Zemu noliecu galvu. Ja var būt tāda pacietība kā viņai - jūtos iespaidota ne pa jokam. Apmērām 30stundu laikā ko bijām spiesti pavadīt kopā visi ļautiņi,viņa izdvesa ap 40 vārdiem. Bet viņš runāja par 38cilvēkiem, bez šaubām,ik pa laikam pieminot kolosālo vārdu savienojumu - ja jums apnīk, sakiet! Kurš labi audzināts(es nerunāju par sevi :D) cilvēks pateiks - viss, vecīt, tu dzen sviestu, un mums ir apnicis. Vēl viņš tīri labi mācēja spēlēt ģitāru. Jāatzīst. Bet atgriežoties pie mūsu mīļā Guru , jāizsaka apbrīns viņa balss saitēm. Runāt ap 4-5 stundām ,nelaižot nevienu citu pie vārda, tik ik pa laikam sajūsmināti, eksaltēti iesaucoties "ak, cik jūs esat brīnumaini jaunieši!"Domāju gan... neviens cits tik ilgi tevī neklausītos.Jebšu klausītos ,jo būtu samaksājis par semināru naudu. Tam cilvēkam bija 40 gadu,vairākas laulības, bet tas viņu nekavēja sākt stāstīt,ka dzīvot bez seksa līdz laulībām ir labi un tā vajag!jo savādāk cilvēkam neesot izpratnes par dievišķo viņā. Ak vai.... tajā brīdī mani nervi atteicās sadarboties ar manu kaut cik ieaudzināto pieklājību pret "pieaugušajiem" ,un es aizgāju prom.Saprotu,ka man līdz tādam līmenim vēl tālu. NE man 3 laulības, ne 40 gadi, ne pārliecība,ka esmu atdzimis Dieva kalps ,ne noklīdusi avs. Absalūti vienkārša viduvējība ,ak nabaga es! Un pats trakākais,ka uz manis uzdotajiem jautājumiem, viņam nebija viena skaidra atbilde.Bet vienīgā atbilde ko viņs spēja izdvest bija - nu es jau uzreiz pamanīju,ka tev ir asa mēle. (vai tā ir anatomiska vaina??jeb varu to dzīves laikā mainīt?)un otrs teiciens bija - ļoti labs jautājums!Uz to tā uzreiz nemaz nevar atbildēt.. Bet loģiski,ka nevar!ja varētu, māte google sen jau būtu man atbildējusi :D
Un tas Guru pat nebija kora sastāvā.Viņam vnk laimējas nokļūt mūsu tusiņā. Un joprojām manī mīt pārliecība,ka piedzimt par muļķi ir privilēģija,kas nav lemta katram.
Līdz jūrai tā arī neaizgāju.
otrdiena, 2011. gada 24. maijs
Par esošajiem un joprojām esošajiem
Tātad, no maniem draugiem izskanēja pārmetums,ka nekad nerakstot par viņiem :)
Tātad - Zitinja - kulināre, kura mani iedvesmojusi ieiet virtuvē un uztaisīt zupu. Un sautējumu. Un pankūkas,un visu ko citu. Pamatskolas draudzene, ar kuru iziets cauri krietni daudz piedzīvojumu. (dažu labu varat izlasīt iepr. blogu ierakstos) Ar viņas labvēlību spēju pārvarēt savu virtuves fobiju un izjust prieku no tā,ka kaut ko mēģinu veidot katliņā.Pat esmu ieguvusi savas mātes un brāļa uzslavu - "nudien garšīg zupiņ, ko tu tur pieliki? "
Otrs ir mans draugs Guntars - bezgala mīļš, jauks un spēj manas garastāvokļa maiņa pārciest ar apbrīnojamu pacietību.
bet vispār gribēju rakstīt blogu par to, kā rodas pārmetumi un tenkas. Pietiek ar trim normālām,jaunām , skaistām sievietēm. Kurām ir šis tas ko dalīt, jeb šis tas ko viņas ir iedomājušās dalīt.
Varētu būt runa par piedošanu - ko īsti tas nozīmē? Vai tas ,ka aizmirsti,kas teikts pagātnē? vai tas,ka spēj nepieminēt kādu laiku atpakaļ izteiktus apvainojumus? Vai tas,ka spējam pārvarēt īpašumtiesības uz saviem tuviniekiem ?Vai tas,ka spējam pārkāpt sev un atzīt savas kļūdas? Es spēju, atzīstu,ne vienmēr esmu bijusi jauka, ne vienmēr esmu bijusi mīļa.. man ir asa mēle un man ir atmiņa,kura aizmirst ,kas ir jāpadara šajā dienā, bet atceras,ko kas man ir teicis 7,8 klasē....
Vispār piedošana ir grūta tēma. Ja kāds kādu piekrāpj... kas notiek? Jā,ok, mīļais/mīļā piedodu Tev... Bet??????? Pie ik viena mazākā strīda, pie ik vienas mazākās domstarpības mēs atgādinam. tu toreiz... tu tad.. tu atkal... tu vienmēr...tu nekad...
šie būtu vārdi ,ko vajadzētu teikt laulību zvērestā. Ka - es neteikšu - Tu nekad.......(neiznes miskati - un?????kas no tā mainās?tu nekad nespied zobu pastu no beigām - unnnnnn???Tak nopērc divas!lai katrs no jums var spiest kā grib un kā māk) tu vienmēr .... |(un ??? tu vienmēr aizstāvi savu māti.. Un??Lai !!Tak aizstāvi. galvenais,ka ikdienā spēj būt kopā ar savu mīļoto cilvēku)
Tu atkal ... atkal skaties sporta ziņas...tu atkal lasi grāmatu.... Tātad - tavai otrai pusei ir garlaicīgi ar tevi!Dari kaut ko!
Vai tad tiešām tik grūti ir sabučot savu mīļoto cilvēku tik daudz, lai viņai/viņam nebūtu prātā ne sporta ziņas , ne grāmata?
veiksmi mīļie, attiecības ir jākopj, un vairāk nekā jebkura hortenzija un citi smalki augi. Un tikai no mums pašiem atkarīgs, vai spēsim ikdienā saglabāt to "taurentiņu" sajūtu ar mums mīļo cilvēku. Un nevienam ,NEVIENAM no ārpuses nav ne mazākas tiesības iejaukties.
Veiksmi mīļie, ataaaaa, es kura Mileedija jebshu kā citiem patīk saukt .,klauns ar dažādām sejām......
Tātad - Zitinja - kulināre, kura mani iedvesmojusi ieiet virtuvē un uztaisīt zupu. Un sautējumu. Un pankūkas,un visu ko citu. Pamatskolas draudzene, ar kuru iziets cauri krietni daudz piedzīvojumu. (dažu labu varat izlasīt iepr. blogu ierakstos) Ar viņas labvēlību spēju pārvarēt savu virtuves fobiju un izjust prieku no tā,ka kaut ko mēģinu veidot katliņā.Pat esmu ieguvusi savas mātes un brāļa uzslavu - "nudien garšīg zupiņ, ko tu tur pieliki? "
Otrs ir mans draugs Guntars - bezgala mīļš, jauks un spēj manas garastāvokļa maiņa pārciest ar apbrīnojamu pacietību.
bet vispār gribēju rakstīt blogu par to, kā rodas pārmetumi un tenkas. Pietiek ar trim normālām,jaunām , skaistām sievietēm. Kurām ir šis tas ko dalīt, jeb šis tas ko viņas ir iedomājušās dalīt.
Varētu būt runa par piedošanu - ko īsti tas nozīmē? Vai tas ,ka aizmirsti,kas teikts pagātnē? vai tas,ka spēj nepieminēt kādu laiku atpakaļ izteiktus apvainojumus? Vai tas,ka spējam pārvarēt īpašumtiesības uz saviem tuviniekiem ?Vai tas,ka spējam pārkāpt sev un atzīt savas kļūdas? Es spēju, atzīstu,ne vienmēr esmu bijusi jauka, ne vienmēr esmu bijusi mīļa.. man ir asa mēle un man ir atmiņa,kura aizmirst ,kas ir jāpadara šajā dienā, bet atceras,ko kas man ir teicis 7,8 klasē....
Vispār piedošana ir grūta tēma. Ja kāds kādu piekrāpj... kas notiek? Jā,ok, mīļais/mīļā piedodu Tev... Bet??????? Pie ik viena mazākā strīda, pie ik vienas mazākās domstarpības mēs atgādinam. tu toreiz... tu tad.. tu atkal... tu vienmēr...tu nekad...
šie būtu vārdi ,ko vajadzētu teikt laulību zvērestā. Ka - es neteikšu - Tu nekad.......(neiznes miskati - un?????kas no tā mainās?tu nekad nespied zobu pastu no beigām - unnnnnn???Tak nopērc divas!lai katrs no jums var spiest kā grib un kā māk) tu vienmēr .... |(un ??? tu vienmēr aizstāvi savu māti.. Un??Lai !!Tak aizstāvi. galvenais,ka ikdienā spēj būt kopā ar savu mīļoto cilvēku)
Tu atkal ... atkal skaties sporta ziņas...tu atkal lasi grāmatu.... Tātad - tavai otrai pusei ir garlaicīgi ar tevi!Dari kaut ko!
Vai tad tiešām tik grūti ir sabučot savu mīļoto cilvēku tik daudz, lai viņai/viņam nebūtu prātā ne sporta ziņas , ne grāmata?
veiksmi mīļie, attiecības ir jākopj, un vairāk nekā jebkura hortenzija un citi smalki augi. Un tikai no mums pašiem atkarīgs, vai spēsim ikdienā saglabāt to "taurentiņu" sajūtu ar mums mīļo cilvēku. Un nevienam ,NEVIENAM no ārpuses nav ne mazākas tiesības iejaukties.
Veiksmi mīļie, ataaaaa, es kura Mileedija jebshu kā citiem patīk saukt .,klauns ar dažādām sejām......
svētdiena, 2011. gada 15. maijs
Kā es tiku pie savas Gaujas un galvas lakatiņa
ātrais bloga ieraksts
Pabiju,pastrādāju Muzeja naktīs,kā ganu meitene Annele. Jāsaka diezgan aizraujošs pasākums jau sākot ar to,ka man tiek uzkrāsotas spilgti rozīgilīllīgisarkanas lūpas un uzsiets balts lakatiņš. Ap galvu. Sveika vecmāmiņa.... Ņemot vērā ,ka biju izlēmusi izbaudīt pasākumu ,nevis mēģināt pietēlot ,ka man patīk un ka vispār nezinu ko te daru, piestrādāju arī pie tērpa pēc pilnas programmas. Gumijnieki kājās, puķaina kleitiņa. Un GOVS!!! Mirkli pirms pasākuma sākuma saņemu instrukcijas par sava tēla īpatnībām un uzdevumiem. Uzzinu,ka man tas lopiņš būs jāslauc un arī jāmāca visi interesenti to darīt. Jāpiezīmē,ka govs (vārdā Gauja ,bez šaubām) nebija īsta, tikai pupi bija gumijas un slaucot tecēja ūdens. Kā jau Rīgas govij, pienam nepietika. Pārinieks man bija kolēģis ,tajā vakarā -veterinārdakteris Aivars- ar kuru mums sapasēja humors. Kas bija nenoliedzami vajadzīgs,ja sāka uzdot jautājumus par to ,kāpēc govs nav īsta, kāpēc govij rēta uz muguras (tur kur lēja ūdeni) tad mēs muldējām ,ka ierīkots GPRS ,lai ielās nenomaldās un ,ka piens tak rodas Rimi, nevis no govs. Utt.. cilvēki bija diezgan jestri līdzjokotāji. Paralēli slaukšanai, uz brīdi vajadzēja laist atpūsties bufetnieci Daugavu,kā rezultātā saņēmu kārtējo komplimentu par to,cik burvīgs lakatiņš man esot(sāku apdomāt par brīnumainajām pārvērtībām un stila maiņu) un vispār visas meitenes izskatoties burvīgi. Mums tēma bija 70' gadu pilsētiņa. Tā vārds pa vārdam - dabūju medniekdesiņas un frī kartupelīšus un vēl pēc laika arī alu par brīvu. Zināju,ka mana nevaldāmā muldēšana kādreiz arī novedīs pie kaut kā laba.
Principā mūsu Gauja sapelnīja visvairāk apmeklētāju sajūsmu.Gandrīz vai sāku domāt,ka tak vajadzētu kādu dienu saņemties un aizbraukt uz tādiem laukiem ,kur ir dzīvas Gaujas. Varbūt ,ka nemaz tik traki viņam nebūs bail no manis un otrādi.
Tagad eju atpakaļ gulēt, jo slaukšana visu vakaru un nakti ir grūts darbs :) :)
Pabiju,pastrādāju Muzeja naktīs,kā ganu meitene Annele. Jāsaka diezgan aizraujošs pasākums jau sākot ar to,ka man tiek uzkrāsotas spilgti rozīgilīllīgisarkanas lūpas un uzsiets balts lakatiņš. Ap galvu. Sveika vecmāmiņa.... Ņemot vērā ,ka biju izlēmusi izbaudīt pasākumu ,nevis mēģināt pietēlot ,ka man patīk un ka vispār nezinu ko te daru, piestrādāju arī pie tērpa pēc pilnas programmas. Gumijnieki kājās, puķaina kleitiņa. Un GOVS!!! Mirkli pirms pasākuma sākuma saņemu instrukcijas par sava tēla īpatnībām un uzdevumiem. Uzzinu,ka man tas lopiņš būs jāslauc un arī jāmāca visi interesenti to darīt. Jāpiezīmē,ka govs (vārdā Gauja ,bez šaubām) nebija īsta, tikai pupi bija gumijas un slaucot tecēja ūdens. Kā jau Rīgas govij, pienam nepietika. Pārinieks man bija kolēģis ,tajā vakarā -veterinārdakteris Aivars- ar kuru mums sapasēja humors. Kas bija nenoliedzami vajadzīgs,ja sāka uzdot jautājumus par to ,kāpēc govs nav īsta, kāpēc govij rēta uz muguras (tur kur lēja ūdeni) tad mēs muldējām ,ka ierīkots GPRS ,lai ielās nenomaldās un ,ka piens tak rodas Rimi, nevis no govs. Utt.. cilvēki bija diezgan jestri līdzjokotāji. Paralēli slaukšanai, uz brīdi vajadzēja laist atpūsties bufetnieci Daugavu,kā rezultātā saņēmu kārtējo komplimentu par to,cik burvīgs lakatiņš man esot(sāku apdomāt par brīnumainajām pārvērtībām un stila maiņu) un vispār visas meitenes izskatoties burvīgi. Mums tēma bija 70' gadu pilsētiņa. Tā vārds pa vārdam - dabūju medniekdesiņas un frī kartupelīšus un vēl pēc laika arī alu par brīvu. Zināju,ka mana nevaldāmā muldēšana kādreiz arī novedīs pie kaut kā laba.
Principā mūsu Gauja sapelnīja visvairāk apmeklētāju sajūsmu.Gandrīz vai sāku domāt,ka tak vajadzētu kādu dienu saņemties un aizbraukt uz tādiem laukiem ,kur ir dzīvas Gaujas. Varbūt ,ka nemaz tik traki viņam nebūs bail no manis un otrādi.
Tagad eju atpakaļ gulēt, jo slaukšana visu vakaru un nakti ir grūts darbs :) :)
piektdiena, 2011. gada 29. aprīlis
Ja man būtu 2gadi un divi mēneši
Ja man būtu 2gadi un divi mēneši ?Kāda būtu mana diena?Pamēģināšu skatīt ar meitiņas acīm šodienu.
Rīts - tā, esmu pamodusies,kur ir lācītis?aha..viss mierīgi,tepat.Blenkijs?Arī.aaaa mamma?Kur ir mamma?Ha, protams,ka vēl guļ.Labi,ko lai padara?Varbūt varētu padziedāt,jā, mammai noteikti patiks, jeb pamēģināt ierāpties pie viņas gultā un tur padziedāt!Ja attaisīšu mammas acis vaļā ,viņa būs augšā?Uii,laikam tā viņai nepatika,labāk ātri padziedāšu- kaķīiiii maaaaaaaaaaaaaan,kaķiiiiiiiii maaaaaaaaaa,iet dipuuu kā tur tālāk bija?aaa mamma pamodās :) Labrītiņ, ko viņa vienmēr tā mīļo mani no rītiem?Labāk būtu devusi šokolādi!nē, nebūs ja?Būs putra.ehhh nu labi, jācer vismaz ,ka ar zapti.Ko viņa saka?Nevar mazliet lēnāk?Un tik daudz nekustēties?Es tak nevaru visam izsekot ēdot! kaut kur brauksim šodien.Tas ir labi, man patīk braukt,tad reizēm var izšmaukt no diendusa. Ar Paulu?hmm... neatceros tādu. Kārlīts būs!?Tas ir labi, tīri vai dievīgi, viņam ir interesants "teļamā" ,kur daudz dziesmiņas.
Esam Zoo kaut kur?Nevaru šitādu vārdu saprast. Lācītis būšot, kāpēc tad jāiet tumšā mājā?Mamma?Panes mani opā, ne????aaa pareizi, jāpasaka šitā - mamītē,piekusu!Nu re, atkal izdevās :) Nē, šite man nepatīk, un vispār gribas ēst. Esam ārā, par laimi tam Paulam arī nepatika vardes. Kā vardīte saka?Nu nezinu kā viņa saka!bē.vai tad nepietiek,ja zinu ņau un vau vau? Ooo dzirdu kā Kārlītis saka ,ka vajag paēst!Re ku saldējums!Nebūšot?Kas tad?Atkal putra?Kāpēc man jāsēž blakus tam Paulam?Aha nebūs viss, aizgāja ar savu mammu staigāt. Mamma nāk ar šķīvi, oo kotlete?to var arī apēst. varbūt pēc tam tomēr ja pačīkstēšu dabūšu saldējumu. Mamma dzer kafiju, kāpēc viņai neviens neliek apēst "pēdējo" karotīti?Paula mamma atnesa šokolādi!Urraaa man arī ir!Ejam tālāk?Re ku lācīši esot!šitas te?Nē, multenē ir pilnīgi savādāks.Man liekas,ka zoo kas tur nav labs. Kad mēs iesim prom?Tagad patiešām piekusu.Ārā esam ,un iesim uz šūpolēm!Tas puika aizmidzis!Kā var gulēt,ja būs šūpoles un šļūkšana? Prieciņš. Nu ,protams, mamma saka, pēdējo reizi un ejam mājās!Vai tiešām nevar kādreiz palikt ?Autobuss. Garlaicīgi.Varbūt paraudāt?Nē, mamma pat neskatās uz mani, tad neko. Vispār jau tīri forši ar to Paulu bija.Kamēr viņš gulēja ,visa uzmanība bija man. Esam mājās. Būs multene?Jā, mamma uzlika ,kamēr iešot taisīt ēst. Kā?Bez manis?nē, tur tak ir ūdens un trauki!Mammmaaaaa, "trauku mazgāt!" Laikam šodien veicas, atļāva arī, pati tagad aizgāja uz istabu.Ūdens... varbūt uzliet no tās bļodiņas sev uz galvas?Jā!!Sanāca!Vēlreiz!ai, mati slapji un drēbes, nekas ,kamēr mamma neredz vēlreiz. Tā, atnāca mamma, kāpēc viņa smejas?Es tak saku,ka mazgāju matiņus!Kas tur smieklīgs?Ak ,jāmaina visas drēbes?un jāslaukas?Labi, lai būtu, man tāpat jau paliek auksti. Dabūju cepumu un pienu, garšo,tagad tikai sāk nākt miegs. Jāsamīļo mamma, nē nē nē, tas nenozīmē,ka man nāk miedziņš!Nē!Nu labi, varu jau arī atpūsties.............................
Un šobrīd mana mīļā razbainiece guļ saldā miedziņā. Jācer,ka nesapņo par vardēm, no kurām viņai bija bail :)
Manuprāt tīri pozitīvs ieraksts šodien sanācis, pārmaiņām tak jābūt,mani jaukie ,vai ne ? ;)
Rīts - tā, esmu pamodusies,kur ir lācītis?aha..viss mierīgi,tepat.Blenkijs?Arī.aaaa mamma?Kur ir mamma?Ha, protams,ka vēl guļ.Labi,ko lai padara?Varbūt varētu padziedāt,jā, mammai noteikti patiks, jeb pamēģināt ierāpties pie viņas gultā un tur padziedāt!Ja attaisīšu mammas acis vaļā ,viņa būs augšā?Uii,laikam tā viņai nepatika,labāk ātri padziedāšu- kaķīiiii maaaaaaaaaaaaaan,kaķiiiiiiiii maaaaaaaaaa,iet dipuuu kā tur tālāk bija?aaa mamma pamodās :) Labrītiņ, ko viņa vienmēr tā mīļo mani no rītiem?Labāk būtu devusi šokolādi!nē, nebūs ja?Būs putra.ehhh nu labi, jācer vismaz ,ka ar zapti.Ko viņa saka?Nevar mazliet lēnāk?Un tik daudz nekustēties?Es tak nevaru visam izsekot ēdot! kaut kur brauksim šodien.Tas ir labi, man patīk braukt,tad reizēm var izšmaukt no diendusa. Ar Paulu?hmm... neatceros tādu. Kārlīts būs!?Tas ir labi, tīri vai dievīgi, viņam ir interesants "teļamā" ,kur daudz dziesmiņas.
Esam Zoo kaut kur?Nevaru šitādu vārdu saprast. Lācītis būšot, kāpēc tad jāiet tumšā mājā?Mamma?Panes mani opā, ne????aaa pareizi, jāpasaka šitā - mamītē,piekusu!Nu re, atkal izdevās :) Nē, šite man nepatīk, un vispār gribas ēst. Esam ārā, par laimi tam Paulam arī nepatika vardes. Kā vardīte saka?Nu nezinu kā viņa saka!bē.vai tad nepietiek,ja zinu ņau un vau vau? Ooo dzirdu kā Kārlītis saka ,ka vajag paēst!Re ku saldējums!Nebūšot?Kas tad?Atkal putra?Kāpēc man jāsēž blakus tam Paulam?Aha nebūs viss, aizgāja ar savu mammu staigāt. Mamma nāk ar šķīvi, oo kotlete?to var arī apēst. varbūt pēc tam tomēr ja pačīkstēšu dabūšu saldējumu. Mamma dzer kafiju, kāpēc viņai neviens neliek apēst "pēdējo" karotīti?Paula mamma atnesa šokolādi!Urraaa man arī ir!Ejam tālāk?Re ku lācīši esot!šitas te?Nē, multenē ir pilnīgi savādāks.Man liekas,ka zoo kas tur nav labs. Kad mēs iesim prom?Tagad patiešām piekusu.Ārā esam ,un iesim uz šūpolēm!Tas puika aizmidzis!Kā var gulēt,ja būs šūpoles un šļūkšana? Prieciņš. Nu ,protams, mamma saka, pēdējo reizi un ejam mājās!Vai tiešām nevar kādreiz palikt ?Autobuss. Garlaicīgi.Varbūt paraudāt?Nē, mamma pat neskatās uz mani, tad neko. Vispār jau tīri forši ar to Paulu bija.Kamēr viņš gulēja ,visa uzmanība bija man. Esam mājās. Būs multene?Jā, mamma uzlika ,kamēr iešot taisīt ēst. Kā?Bez manis?nē, tur tak ir ūdens un trauki!Mammmaaaaa, "trauku mazgāt!" Laikam šodien veicas, atļāva arī, pati tagad aizgāja uz istabu.Ūdens... varbūt uzliet no tās bļodiņas sev uz galvas?Jā!!Sanāca!Vēlreiz!ai, mati slapji un drēbes, nekas ,kamēr mamma neredz vēlreiz. Tā, atnāca mamma, kāpēc viņa smejas?Es tak saku,ka mazgāju matiņus!Kas tur smieklīgs?Ak ,jāmaina visas drēbes?un jāslaukas?Labi, lai būtu, man tāpat jau paliek auksti. Dabūju cepumu un pienu, garšo,tagad tikai sāk nākt miegs. Jāsamīļo mamma, nē nē nē, tas nenozīmē,ka man nāk miedziņš!Nē!Nu labi, varu jau arī atpūsties.............................
Un šobrīd mana mīļā razbainiece guļ saldā miedziņā. Jācer,ka nesapņo par vardēm, no kurām viņai bija bail :)
Manuprāt tīri pozitīvs ieraksts šodien sanācis, pārmaiņām tak jābūt,mani jaukie ,vai ne ? ;)
pirmdiena, 2011. gada 25. aprīlis
Pārskats un ieskats
Tā. Lieldienu zaķītis man ir atnesis netu. Paldies viņam. Kādu laiku noteikti būšu apritē virtuālajās dzīlēs.
Kā Jums ir gājis pa šo laiku ?Pavasaris un vējš matos?Putni galvā? Taurentiņi vēderā?Jeb šašliks?
Sanāca pa brīvdienām laukos palasīt grāmatiņu,kur kārtējo reizi apskatīts sieviete-vīrietis-domāšana. Dažu brīdi bija tīri jautri, piemēram ,apskatīts Pasaulē tik pazīstamais stāsts par Trīs gudrajiem,kuri devās pie Jēzus ciemos, jo tālumā ieraudzīja zvaigzni. Interesanti,ka nevienam citam zvaigne neizraisīja signālu - ej uz priekšu!Gan jau nonāksi galā. Kaut kad. Tātad Trīs gudrie (?) dodas ceļā. Protams,neko neaprēķinot, nekalkulējot un nedomājot.Vienkārši iet.Pēc trim mēnešiem (kas būtu neslīdzināmi īsāks laiks,ja viņi būtu kādam paprasījuši ceļu) tie nonāk kūtī, kur joprojām guļ Marija ar bērnu.Gultu laikam Jāzeps nemācēja uztaisīt. Aiznes dāvanas - zeltu,vīraku un mirres. Jaundzimušam kā reizi visas lietas noder. Arī Marijai,kura guļot tik jaukos apstākļos noteikti priecājās par ciemiņiem. Grāmatā bija uzrakstīta versija, cik sakarīgi būtu bijis,ja Trīs gudrie būtu bijuši sieviešu dzimuma. Nu nevaru nepiekrist,ka tā versija bija saprātīgāka, jo viņas būtu ieradušās pirms dzemdībām, palīdzējušas piekārtot kūti (vārda tiešajā nozīmē) ,atnesušas drēbītes un citas vajadzīgas lietas bērnam un mātei. Kā arī palikušas kādu laiku pēc bērna piedzimšanas palīdzēt.
Pirms kāds ļoti ticīgs cilvēks man pārmet,ka zaimoju svētos rakstus - nomierinies. Neko tamlīdzīgu nedaru, tikai iepazīstinu ar iespējamu citu scenāriju kā varēja būt.
Vēl paspēju saķert pavasarīgas iesnas un klepu,paldies visiem putekšņiem un plaukstošajiem kokiem!
Vēl paspēju dažus cilvēkus nokaitināt. Dažus gribot, dažus negribot,bet tā kā dažreiz(spēju saprast,ka ne-vienmēr) taisnība bija man, jūtos normāli. un vainas apziņā nemokos.
Vēl paspēju saprast,ka mani neuztrauc cilvēki,kuriem ir savas tik pareizās domas,ka citi nestāv i tuvu. Ir tak jābūt ķēmam,lai liktos ,ka dzīvē ir tikai balts vai melns,jā vai nē.
Un nu ir laiks garšīgai kafijai. Attaa
Kā Jums ir gājis pa šo laiku ?Pavasaris un vējš matos?Putni galvā? Taurentiņi vēderā?Jeb šašliks?
Sanāca pa brīvdienām laukos palasīt grāmatiņu,kur kārtējo reizi apskatīts sieviete-vīrietis-domāšana. Dažu brīdi bija tīri jautri, piemēram ,apskatīts Pasaulē tik pazīstamais stāsts par Trīs gudrajiem,kuri devās pie Jēzus ciemos, jo tālumā ieraudzīja zvaigzni. Interesanti,ka nevienam citam zvaigne neizraisīja signālu - ej uz priekšu!Gan jau nonāksi galā. Kaut kad. Tātad Trīs gudrie (?) dodas ceļā. Protams,neko neaprēķinot, nekalkulējot un nedomājot.Vienkārši iet.Pēc trim mēnešiem (kas būtu neslīdzināmi īsāks laiks,ja viņi būtu kādam paprasījuši ceļu) tie nonāk kūtī, kur joprojām guļ Marija ar bērnu.Gultu laikam Jāzeps nemācēja uztaisīt. Aiznes dāvanas - zeltu,vīraku un mirres. Jaundzimušam kā reizi visas lietas noder. Arī Marijai,kura guļot tik jaukos apstākļos noteikti priecājās par ciemiņiem. Grāmatā bija uzrakstīta versija, cik sakarīgi būtu bijis,ja Trīs gudrie būtu bijuši sieviešu dzimuma. Nu nevaru nepiekrist,ka tā versija bija saprātīgāka, jo viņas būtu ieradušās pirms dzemdībām, palīdzējušas piekārtot kūti (vārda tiešajā nozīmē) ,atnesušas drēbītes un citas vajadzīgas lietas bērnam un mātei. Kā arī palikušas kādu laiku pēc bērna piedzimšanas palīdzēt.
Pirms kāds ļoti ticīgs cilvēks man pārmet,ka zaimoju svētos rakstus - nomierinies. Neko tamlīdzīgu nedaru, tikai iepazīstinu ar iespējamu citu scenāriju kā varēja būt.
Vēl paspēju saķert pavasarīgas iesnas un klepu,paldies visiem putekšņiem un plaukstošajiem kokiem!
Vēl paspēju dažus cilvēkus nokaitināt. Dažus gribot, dažus negribot,bet tā kā dažreiz(spēju saprast,ka ne-vienmēr) taisnība bija man, jūtos normāli. un vainas apziņā nemokos.
Vēl paspēju saprast,ka mani neuztrauc cilvēki,kuriem ir savas tik pareizās domas,ka citi nestāv i tuvu. Ir tak jābūt ķēmam,lai liktos ,ka dzīvē ir tikai balts vai melns,jā vai nē.
Un nu ir laiks garšīgai kafijai. Attaa
otrdiena, 2011. gada 5. aprīlis
Mazliet laika pie neta
Šodien tiku pie saldējuma ar karameļu uzlējumu. Un neta uz īsu brītiņu, vēl tik vajadzētu kafiju, bet tas būtu jau par daudz pilnai laimei. :)
domu ,kas man neliek mieru ir daudz, bet viena no tām -
domu ,kas man neliek mieru ir daudz, bet viena no tām -
Kā tas nākas, ka vīriešiem pienākas lauri, kā iekarotājiem un medniekiem ? Kas notiek, ja vīrietis grib iepazīties ar sievieti. Viņai ir jābūt ieinteresētai. Un tad arī viss var notikt. Tikai pēc tam var vīrietis sākt savu riesta danci un mēģināt panākt, ka sievietei rodas ilūzija, ka viņu iekaro. Ja pašā sākumā no sievietes nav nekāda atbalsta, nekas nenotiek un eksemplārs Vīrietis X, dodas citos meklējumos. Pie sevis purpinot, ka tā dāmiņa, kura viņu pasūtīja noteikti ir frigida un auksta zoss. (kas patiesībā ir tīri garšīgs ēdiens),muļķe utt Jo viņa mamma tak vienmēr ir teikusi, cik laimīga būs tā sieviete, kura dabūs viņu.
Tik bieži cilātās gultas lietas – paskatīsimies. Kas notiek, kad pāris ir jau kādu laiciņu padzīvojis kopā? No kā tiek gaidīta iniciatīva? No vīrieša? uiii nē...kāpēc ta no viņa? Viņš nabags piekusis nometot zeķu gabaliņus ik pa kvadrātmetram, gluži kā Ansītis un Grietiņa ,lai atrastu ceļu mājup. Vai otrs variants, viņš ir tik nenormāli saguris no darba,ka neko citu nespēj,kā smagi elst un pūst,lai pamasē viņam plecus... (diez kas notiek,kad no sievietes atskan šis lūgums?Jā mīļā,protams, tikai pagaidi lūdzu, šis puslaiks ir ļoti svarīgs!....) Tiesa godīguma pēc jāatzīst,ka ir arī sievietes,kuras prot saņemt to ko vēlas. Gan masāžu, gan labu seksu,gan dāvanā puķes un kafiju gultā. Un nesniegt vienmēr pretī visu ko vēlas viņu vīrietis ar atrunu – uii mīļais,man nagi... man nagu laka, man jāpastrādā, man maska sejai jāliek utt.. Tā saglabājot ieinteresētību no sava vīrieša. Un jāpiebilst arī ,ka reti ,kad sieviete mājas piedomā pie sava ietērpa. Jāpiekrīt ,ka novazātas treniņbikses un vecs t-krekls ar nagu lakas traipiem, nav īpaši seksīgs un rosinošs.
Es nebūt neiebilstu,ja man pasniedz roku izkāpjot no autobusa,vai palīdz uzvilkt mēteli. Man tas šķiet burvīgi. Tāds pusmiris džentilmenciskums tur slēpjas. Vai nekad nav ienācis prātā, kāpēc sievietēm tik ļoti patīk melodrāmas?Varbūt noskaties vismaz dažas un salīdzini tos vīriešus ar sevi. Pat nelieši tur ir apveltīti ar apskaužamu šarmu un gaumes izjūtu .Un humora izjūtu ,spēju pasmieties par sevi.
Pagaidām es vēl arī spēju pasmieties par sevi un bez šaubām par citiem. Prieciņā
otrdiena, 2011. gada 1. marts
Rezumē par ikdienu
Vienkārši vakars.
Bērns un Jaukums skatās Šreku 2. Īsti līdz galam nesaprotu,kuram interesē vairāk :D ""vai esam jau galā? )
Īss rezumē par pavadītajām dienām? Tūlīt, aliņš ieliets?Kafija?Karstmaizītes ar sieru uztaisītas?Jā?Iekārtojies un lasi.
Biju uz vairākām pārrunām sakarā ar to,ka īsti nezinu kā iztērēt to kvantumu naudas,ko maksā man valsts par bērnu, un ar to ,ka no šī mēneša pārdabiski lielā summa tiek samazināta uz 8ls, jo kurš cilvēks spēj iztērēt 38 ls ??
Kā smejies,izrādās nemaz neesmu zaudējusi darba tirgū vērtību. Bez šaubām, tie,kuri domā,ka administrators un asistents, projektu vad, utt nav cienīgas vakances,domā savādāk. Bet ja spēju izturēt 25cilvēku konkurenci un tieku uzaicināta uz 3kārtu?Tikai žēl,ka man tas darbs nemaz neinteresē. Bet pārrunas ir vērtīgas.
Tad vēl esmu mēģinājusi panākt šķiršanos ar vīru un panākt vienošanos par fin.atbalstu. Tur tika iztērēti visi nedēļas spēka resusursi. Taču - esmu tikusi galā ar savu emocionālo vājumu pret viņu. Tagad vienīgā vēlme man ir iegūt naudu meitai un punkts. (applausi man.... lūdzu novērtējiet ja?)
aaaaaaaaa johaidī,gandrīz aizmirsu! Brālis,kurš nekad nav slēpis,ka domā,ka es,viņa dvīņu māsa, neesmu īsti prātīga un vērā ņemama,jo tak tikai māku smuki "čivināt" (dziedāt) ,tagad ir sapratis no saviem draugiem (un tie nu abazlūt IR vērā ņemami, jo ir doktori,maģistri un citi brīnumaini ļaudis) ,ka viņa māsa rakstot blogu!Un feinu!Un asprātīgu!Un sarkastisku! (paldies mīļie) Un tā, visu šo man nenojaušot, atnāk sms - māsa?Varbūt tev vajag koncentrēties uz grāmatas rakstīšanu?Atbalstīšu, un Ievas t (māmiņas māsa)varēšot izrediģēt utt. Labi ,ka sēdēju troļukā uz beņķa!Savādāk būtu novēlusies zemē ar diezgan stulbu sejas izteiksmi. Tas būtu tikpat stulbi,kā ļaut uzvarēt durvju rokturim ,cīņā ar somiņas siksnu. Tātad , tagad ik pa laikam man ienāk šausminoša doma,ka varbūt vajadzētu rakstīt??Jo brālis nav vienīgas,kas izsaka šādas pārsteidzošas domas.
Tad vēl esmu pārrunājusi dzīvi ar draudzeni nakts sarunās. Tad vēl esmu pārdzīvojusi meitas kritienu pa trepēm. (diezgan briesmīgs skats, bet sapratu,ka nervi uzdot tikai pēc tam,kad esmu sakopusi asiņojošu degunu un pārsitu lūpu.)
Tad vēl esmu sarunājusi,ka ņemšu kaķeni no patversmes. viss būtu laimīgi beidzies, ja vien nebūtu jāmaksā 20 !!ls par to ,ka paņemu to kaķi! Kāda ir tā ideja? Ja viņi grib,lai izglābj dzīvniekus,kāpēc jāprasa tādas summas? Es saprotu,ka ir visādas procedūras utt.... bet varbūt var dot cilvēkam iespēju izvēlēties? Varbūt es labprāt gribētu,ka kaķim atstāj viņa reproduktīvo sistēmu? Manuprāt šis viņiem ir jāapdomā. Jo man kaķis patiešām patika un domāju,ka viņai patiktu pie mums.
Tā. Ja nu kādi ierosinājumi, jautājumi, ierosmes, nosodījumi - esmu atvērta un komentāru sadaļa arī ;)
bučas un adjē
Bērns un Jaukums skatās Šreku 2. Īsti līdz galam nesaprotu,kuram interesē vairāk :D ""vai esam jau galā? )
Īss rezumē par pavadītajām dienām? Tūlīt, aliņš ieliets?Kafija?Karstmaizītes ar sieru uztaisītas?Jā?Iekārtojies un lasi.
Biju uz vairākām pārrunām sakarā ar to,ka īsti nezinu kā iztērēt to kvantumu naudas,ko maksā man valsts par bērnu, un ar to ,ka no šī mēneša pārdabiski lielā summa tiek samazināta uz 8ls, jo kurš cilvēks spēj iztērēt 38 ls ??
Kā smejies,izrādās nemaz neesmu zaudējusi darba tirgū vērtību. Bez šaubām, tie,kuri domā,ka administrators un asistents, projektu vad, utt nav cienīgas vakances,domā savādāk. Bet ja spēju izturēt 25cilvēku konkurenci un tieku uzaicināta uz 3kārtu?Tikai žēl,ka man tas darbs nemaz neinteresē. Bet pārrunas ir vērtīgas.
Tad vēl esmu mēģinājusi panākt šķiršanos ar vīru un panākt vienošanos par fin.atbalstu. Tur tika iztērēti visi nedēļas spēka resusursi. Taču - esmu tikusi galā ar savu emocionālo vājumu pret viņu. Tagad vienīgā vēlme man ir iegūt naudu meitai un punkts. (applausi man.... lūdzu novērtējiet ja?)
aaaaaaaaa johaidī,gandrīz aizmirsu! Brālis,kurš nekad nav slēpis,ka domā,ka es,viņa dvīņu māsa, neesmu īsti prātīga un vērā ņemama,jo tak tikai māku smuki "čivināt" (dziedāt) ,tagad ir sapratis no saviem draugiem (un tie nu abazlūt IR vērā ņemami, jo ir doktori,maģistri un citi brīnumaini ļaudis) ,ka viņa māsa rakstot blogu!Un feinu!Un asprātīgu!Un sarkastisku! (paldies mīļie) Un tā, visu šo man nenojaušot, atnāk sms - māsa?Varbūt tev vajag koncentrēties uz grāmatas rakstīšanu?Atbalstīšu, un Ievas t (māmiņas māsa)varēšot izrediģēt utt. Labi ,ka sēdēju troļukā uz beņķa!Savādāk būtu novēlusies zemē ar diezgan stulbu sejas izteiksmi. Tas būtu tikpat stulbi,kā ļaut uzvarēt durvju rokturim ,cīņā ar somiņas siksnu. Tātad , tagad ik pa laikam man ienāk šausminoša doma,ka varbūt vajadzētu rakstīt??Jo brālis nav vienīgas,kas izsaka šādas pārsteidzošas domas.
Tad vēl esmu pārrunājusi dzīvi ar draudzeni nakts sarunās. Tad vēl esmu pārdzīvojusi meitas kritienu pa trepēm. (diezgan briesmīgs skats, bet sapratu,ka nervi uzdot tikai pēc tam,kad esmu sakopusi asiņojošu degunu un pārsitu lūpu.)
Tad vēl esmu sarunājusi,ka ņemšu kaķeni no patversmes. viss būtu laimīgi beidzies, ja vien nebūtu jāmaksā 20 !!ls par to ,ka paņemu to kaķi! Kāda ir tā ideja? Ja viņi grib,lai izglābj dzīvniekus,kāpēc jāprasa tādas summas? Es saprotu,ka ir visādas procedūras utt.... bet varbūt var dot cilvēkam iespēju izvēlēties? Varbūt es labprāt gribētu,ka kaķim atstāj viņa reproduktīvo sistēmu? Manuprāt šis viņiem ir jāapdomā. Jo man kaķis patiešām patika un domāju,ka viņai patiktu pie mums.
Tā. Ja nu kādi ierosinājumi, jautājumi, ierosmes, nosodījumi - esmu atvērta un komentāru sadaļa arī ;)
bučas un adjē
piektdiena, 2011. gada 18. februāris
Ak man dieninj,cik jūs skarba
Laba!
Senāk rakstīju iekš citas lapas. Daudz senāk.Bet kā ar brīnumu arī tur bija dažas labas domas.
Tu esi egoiste!Šo man ir nācies dzirdēt diezgan bieži,gan kā pārmetumu, gan kā uzslavu. Un šodien mēģinot tipināt pa ielu tik ātri, cik vien iespējams, lai nenosaltu pilnīgi un neatgriezeniski, sāku domāt par egoismu kā īpašību, kura, manuprāt, tomēr ir laba.
Un atcerējos stāstu, ko mums stāstīja skolā. Par karu un divām mātēm. Viena no viņām visu ēdienu, ko vien dabūja un atrada, atdeva saviem diviem bērniem. Pati sev neatstājot neko. Visas drēbes, kas bija pieejamas, vilka saviem bērniem, lai tie nenosaltu. Pati staigādama vienā jaciņā un svārkos.
Otra māte savukārt, dabūjusi ēdamo, paēda pati un otru daļu atdeva saviem bērniem. Drēbes arī sadalīja, lai būtu pašai silti, un bērniem.
Pirmā māte pēc mēneša no bada un aukstuma nomira, atstājot divus bērnus, kuri nemācēja paši par sevi parūpēties, jo māte vienmēr visu bija izdarījusi. Otrā māte pārdzīvoja karu kopā ar bērniem, jo bija egoiste.
Un joprojām domāju,ka būt egoistei ir labi, jo tā ir mana dzīve un neviens manā vietā nepārdzīvo, nepriecājas,neskumst, neizlemj manā vietā lēmumus. Nevienu nevaru vainot,ka esmu tur kur esmu. Man ir tādi draugi,kurus esmu atzinusi par labu esam un kuri ir atzinuši mani par labu esam. Kuri ir ar mani arī tad,ja brūku kopā un dusmojos par neko.Kuri pacieš manas absalūti bezatbildīgās attieksmes pret nopietnām lietām. Piem, laicīgu rēķinu nomaksu. Viņi arī ir tie,kuri man pasaka,saņemies, tu izskaties briesmīgi.Runā ar mani par lietām,kurām nekad nebūs atbildes. Un pasmejas kopā par manu sarkastiskajām piezīmēm. Draugi, kuriem es varu teikt, paldies,ka viņi man ir. Paziņas,kuri ir paciešami retajās reizēs,kad tiekamies. Un reizēm izturoties nežēlīgi,ja nākas dzirdēt sev apnikušus jautājumus, ja agrāk tie bija - kad tad jūs precēsieties...(tad kad droši zināšu, ka tu nevarēsi atnākt uz kāzām) Nākamais - kad jums būs bērni? (reizēm gribējās atbildēt,ka esmu trasnvestīts, un vēl neesmu izlēmusi ,kurā pusē esmu. Un vīram pēc mīļākās vēlmes ir uztaisīta vazektomija) Tad tagad šie jautājumi ir - kad jūs beidzot izšķirsieties oficiāli? Varbūt gribi iedot 100ls, lai varam iet jau šodien pat ?Vai arī varbūt vari nokārtot šķiršanos pa brīvu? Nē?NEvari?mmm nu tad aizver savu muti un izliecies gudrs! Nākamais burvīgais jautājums ir - kā?Un kad ta viņš ņem bērnu?Kā?Tik reti?Nu tak pasaki... pasaki.. KO ??? Ko man pateikt?Varbūt paliec tu kādu dienu kopā ar manu bērnu?Hmm.?Nevari?ak tu žēl... nu un labi,ka tā, jo neuzticētu tavām cāļa smadzenēm savu meitu. tāpēc nevajag man uzdod jautājumus tikai tāpēc,ka liekas,ka tas ir vajadzīgs. Vai arī frāze, nu nezinu, es jau nu tik mierīgi nelaistu vīru prom. Kolosāli, kā tu viņu turētu?Piesietu pie radiatoriem?Vai visu laiku turētu mēreni lielā pālī, lai nevat aiziet?Vai bērsi kapsētas smiltis pie viņa durvīm?Ja iet prom - tad ataa ataa, mums bija forši. Paldies. Kāda turēšana?Attopies.
Tā īsumā atkal esmu izstāstījusi savas šī vakara pārdomas.
Līdz nākamajai reizei.
Senāk rakstīju iekš citas lapas. Daudz senāk.Bet kā ar brīnumu arī tur bija dažas labas domas.
Tu esi egoiste!Šo man ir nācies dzirdēt diezgan bieži,gan kā pārmetumu, gan kā uzslavu. Un šodien mēģinot tipināt pa ielu tik ātri, cik vien iespējams, lai nenosaltu pilnīgi un neatgriezeniski, sāku domāt par egoismu kā īpašību, kura, manuprāt, tomēr ir laba.
Un atcerējos stāstu, ko mums stāstīja skolā. Par karu un divām mātēm. Viena no viņām visu ēdienu, ko vien dabūja un atrada, atdeva saviem diviem bērniem. Pati sev neatstājot neko. Visas drēbes, kas bija pieejamas, vilka saviem bērniem, lai tie nenosaltu. Pati staigādama vienā jaciņā un svārkos.
Otra māte savukārt, dabūjusi ēdamo, paēda pati un otru daļu atdeva saviem bērniem. Drēbes arī sadalīja, lai būtu pašai silti, un bērniem.
Pirmā māte pēc mēneša no bada un aukstuma nomira, atstājot divus bērnus, kuri nemācēja paši par sevi parūpēties, jo māte vienmēr visu bija izdarījusi. Otrā māte pārdzīvoja karu kopā ar bērniem, jo bija egoiste.
Un joprojām domāju,ka būt egoistei ir labi, jo tā ir mana dzīve un neviens manā vietā nepārdzīvo, nepriecājas,neskumst, neizlemj manā vietā lēmumus. Nevienu nevaru vainot,ka esmu tur kur esmu. Man ir tādi draugi,kurus esmu atzinusi par labu esam un kuri ir atzinuši mani par labu esam. Kuri ir ar mani arī tad,ja brūku kopā un dusmojos par neko.Kuri pacieš manas absalūti bezatbildīgās attieksmes pret nopietnām lietām. Piem, laicīgu rēķinu nomaksu. Viņi arī ir tie,kuri man pasaka,saņemies, tu izskaties briesmīgi.Runā ar mani par lietām,kurām nekad nebūs atbildes. Un pasmejas kopā par manu sarkastiskajām piezīmēm. Draugi, kuriem es varu teikt, paldies,ka viņi man ir. Paziņas,kuri ir paciešami retajās reizēs,kad tiekamies. Un reizēm izturoties nežēlīgi,ja nākas dzirdēt sev apnikušus jautājumus, ja agrāk tie bija - kad tad jūs precēsieties...(tad kad droši zināšu, ka tu nevarēsi atnākt uz kāzām) Nākamais - kad jums būs bērni? (reizēm gribējās atbildēt,ka esmu trasnvestīts, un vēl neesmu izlēmusi ,kurā pusē esmu. Un vīram pēc mīļākās vēlmes ir uztaisīta vazektomija) Tad tagad šie jautājumi ir - kad jūs beidzot izšķirsieties oficiāli? Varbūt gribi iedot 100ls, lai varam iet jau šodien pat ?Vai arī varbūt vari nokārtot šķiršanos pa brīvu? Nē?NEvari?mmm nu tad aizver savu muti un izliecies gudrs! Nākamais burvīgais jautājums ir - kā?Un kad ta viņš ņem bērnu?Kā?Tik reti?Nu tak pasaki... pasaki.. KO ??? Ko man pateikt?Varbūt paliec tu kādu dienu kopā ar manu bērnu?Hmm.?Nevari?ak tu žēl... nu un labi,ka tā, jo neuzticētu tavām cāļa smadzenēm savu meitu. tāpēc nevajag man uzdod jautājumus tikai tāpēc,ka liekas,ka tas ir vajadzīgs. Vai arī frāze, nu nezinu, es jau nu tik mierīgi nelaistu vīru prom. Kolosāli, kā tu viņu turētu?Piesietu pie radiatoriem?Vai visu laiku turētu mēreni lielā pālī, lai nevat aiziet?Vai bērsi kapsētas smiltis pie viņa durvīm?Ja iet prom - tad ataa ataa, mums bija forši. Paldies. Kāda turēšana?Attopies.
Tā īsumā atkal esmu izstāstījusi savas šī vakara pārdomas.
Līdz nākamajai reizei.
svētdiena, 2011. gada 13. februāris
Atmiņas priekš sevis
Uznāca iedvesma salikt pa plauktiņiem savus ex draugus,kuri ir bijuši kādu laiku manā dzīvē diezgan nozīmīgas figūriņas. Pirmais skūpsta īpašnieks,nevainības zaudēšana utt (ar vājiem nerviem, vai cilvēkiem ar ārprātīgi augstu morāles un pieklājības bagāžu - būs vilšanās.Nebūs pirmā mīlestība vienīgā un pēdējā)Nebūšu nekāds "liekulības gadatirgus",jo pamatā priekš sevis rakstu, nevis lai kāds mani nosodītu vai uzslavētu. Un atmiņu izklāsts palīdzēs visu šo atcerēties labāk,lai būtu ko stāstīt mazbērniem ,sēžot pie kamīna un malkojot groku. (es, nevis mazbērni)
8klase - pirmais skūpsts. Patiesībā tagad domājot, apbrīnojama mērķtiecība man bija ,lai iepazītos ar tieši ar misteru M.S. Piegāju skolā klāt un palūdzu ierakstīt savā atmiņu blociņā kaut ko.Viņš diezgan šokēts to arī izdarīja (kā nekā tomēr 12klase pret 8klasi), pēc tam pateicu,lai ieraksta arī telefonu. (pati šobrīd aplaudēju par šo drosmi. Jo tomēr pamatmācība tak ir,ka meitenēm pašām jāgaida,kamēr puisis spers pirmo soli..veiksmi gaidīšanas procesā)Tātad, pēc tam mēs sākām sveicināties, runāties pa tel utt. Beigās viņš man apsolīja iedot Glābējzvana kasetes (tādas,kuras liek video maģī, tajā laikā nāvīgi kruta tā štelle bija)un tā nu mēs arī sākām draudzēties.(Paldies Zakam, Kellijai :D ) Misters M.S. man iemācīja skūpstīties. Tīri feini bija un man patika (joprojām patīk), tiesa skolas skolotājas bija citās domās un zvanīja manai mammai uz mājām, un informēja,ka viņas meitai ir attiecības ar 12klases puisi. Mana mamma atbildēja,ka jā viņa to zin,jo šobrīd viņš tieši ēd pusdienas kopā ar mums. Mamma, you are the best! Vienīgā problēma bija,ka man viņš apnika ,jo gribēja visur iet kopā kopā kopā, roku rokā (un 8klases beigās tā nav ideālākā aina un apnika,ka viņš čāpstināja pie galda. Vai tiešām pats to nedzird??Lai nu kā, paldies viņam par pirmo skūpstu.
Atbrīvošanās no nevainības - absalūta garlaicība. Skatījos griestos un domāju,kā lai pārkārto istabu. Ceru,ka kāda nākamā meitene,tam puikam iemācīs,ko nozīmē mīlēties ar baudu.
Ejam tālāk - draugs no vidusskolas. Principā interesants eksemplārs. Padraudzējās ar divām manām draudzenēm, tad pārgāja pie manis. Kopā pabijām laikam gadu ?(piedod mister K, patiešām neatceros) Katrā ziņā bija feini staigāt pa parku (ērti arī,jo tuvu mājām) un skolas pasākumos dejot ar SAVU draugu. (pārsmieties) Manai ģimenei gan viņš pārāk nepatika,brālis viņu dēvēja par meža veci un mamma vispār sauca "tas cilvēks". 'Viņam bija gari mati un bārdiņa, viņš spēlēja ģitāru,viņš bija skolas radio dj.Un viņa mamma jau bija iedalījusi traukus,veļu,ko dot,kad precēsimies.Par laimi,šis projekts izpalika.
Vasaras,rudens,ziemas mīlestība Misters X. Mīlēšanās pļavā, ābeļdārzā,mašīnā,principā visur. Un kas pats labākais?Mēs pat neskaitījāmies kopā. Laikam tāpēc arī vēl šobrīd esam labās attiecībās.Jo nebija īsti ko dalīt, ko pārmest un visas pārējās glupības kas seko,kad šķiras.
Next - Jāņu burvības iespaidā, paskūpstoties,beigās sanāca,ka nodraudzējāmies gadus 3. Kamēr dabiskā ceļā viss norima. Bija jauki. Laikam viņš ir pārāk jauks,lai par viņu ko vairāk teiktu. Bija otrais bildinājums un nekā.(Gredzenu tiesa neatdevu, pārāk glīts)
Ejam tālāk, sisidra ,he Nākamais ir darba kolēģis. Draudzējāmies ilgi, sākām dzīvot kopā, bija bildinājums un pateicu jā. Dzīve beidzas ... da labi, jokoju.Kad būšu oficiāli izšķīrusies, rakstīšu par šo tālāk.
Šim brīdim viss. Viss ir labs ,kas labi beidzas?Neesmu pārliecināta,ka tā,jo ir lietas,kuras nebeidzas,bet iet pa apli. Un ir cilvēki,kuriem flirtēšana ir ielikta šūpulī, un tas nebūt nenozīmē,ka viņi ir sliktāki par tiem,kuri nekad nespēj pateikt/izteikt vārdus - mīlu tevi. Ir taurentiņi,ir kaķi,ir suņi (ar vai bez siena kaudzes)ir auni un daudzi citi prototipi. Veiksmi man,veiksmi viņiem .
Attaaa
8klase - pirmais skūpsts. Patiesībā tagad domājot, apbrīnojama mērķtiecība man bija ,lai iepazītos ar tieši ar misteru M.S. Piegāju skolā klāt un palūdzu ierakstīt savā atmiņu blociņā kaut ko.Viņš diezgan šokēts to arī izdarīja (kā nekā tomēr 12klase pret 8klasi), pēc tam pateicu,lai ieraksta arī telefonu. (pati šobrīd aplaudēju par šo drosmi. Jo tomēr pamatmācība tak ir,ka meitenēm pašām jāgaida,kamēr puisis spers pirmo soli..veiksmi gaidīšanas procesā)Tātad, pēc tam mēs sākām sveicināties, runāties pa tel utt. Beigās viņš man apsolīja iedot Glābējzvana kasetes (tādas,kuras liek video maģī, tajā laikā nāvīgi kruta tā štelle bija)un tā nu mēs arī sākām draudzēties.(Paldies Zakam, Kellijai :D ) Misters M.S. man iemācīja skūpstīties. Tīri feini bija un man patika (joprojām patīk), tiesa skolas skolotājas bija citās domās un zvanīja manai mammai uz mājām, un informēja,ka viņas meitai ir attiecības ar 12klases puisi. Mana mamma atbildēja,ka jā viņa to zin,jo šobrīd viņš tieši ēd pusdienas kopā ar mums. Mamma, you are the best! Vienīgā problēma bija,ka man viņš apnika ,jo gribēja visur iet kopā kopā kopā, roku rokā (un 8klases beigās tā nav ideālākā aina un apnika,ka viņš čāpstināja pie galda. Vai tiešām pats to nedzird??Lai nu kā, paldies viņam par pirmo skūpstu.
Atbrīvošanās no nevainības - absalūta garlaicība. Skatījos griestos un domāju,kā lai pārkārto istabu. Ceru,ka kāda nākamā meitene,tam puikam iemācīs,ko nozīmē mīlēties ar baudu.
Ejam tālāk - draugs no vidusskolas. Principā interesants eksemplārs. Padraudzējās ar divām manām draudzenēm, tad pārgāja pie manis. Kopā pabijām laikam gadu ?(piedod mister K, patiešām neatceros) Katrā ziņā bija feini staigāt pa parku (ērti arī,jo tuvu mājām) un skolas pasākumos dejot ar SAVU draugu. (pārsmieties) Manai ģimenei gan viņš pārāk nepatika,brālis viņu dēvēja par meža veci un mamma vispār sauca "tas cilvēks". 'Viņam bija gari mati un bārdiņa, viņš spēlēja ģitāru,viņš bija skolas radio dj.Un viņa mamma jau bija iedalījusi traukus,veļu,ko dot,kad precēsimies.Par laimi,šis projekts izpalika.
Vasaras,rudens,ziemas mīlestība Misters X. Mīlēšanās pļavā, ābeļdārzā,mašīnā,principā visur. Un kas pats labākais?Mēs pat neskaitījāmies kopā. Laikam tāpēc arī vēl šobrīd esam labās attiecībās.Jo nebija īsti ko dalīt, ko pārmest un visas pārējās glupības kas seko,kad šķiras.
Next - Jāņu burvības iespaidā, paskūpstoties,beigās sanāca,ka nodraudzējāmies gadus 3. Kamēr dabiskā ceļā viss norima. Bija jauki. Laikam viņš ir pārāk jauks,lai par viņu ko vairāk teiktu. Bija otrais bildinājums un nekā.(Gredzenu tiesa neatdevu, pārāk glīts)
Ejam tālāk, sisidra ,he Nākamais ir darba kolēģis. Draudzējāmies ilgi, sākām dzīvot kopā, bija bildinājums un pateicu jā. Dzīve beidzas ... da labi, jokoju.Kad būšu oficiāli izšķīrusies, rakstīšu par šo tālāk.
Šim brīdim viss. Viss ir labs ,kas labi beidzas?Neesmu pārliecināta,ka tā,jo ir lietas,kuras nebeidzas,bet iet pa apli. Un ir cilvēki,kuriem flirtēšana ir ielikta šūpulī, un tas nebūt nenozīmē,ka viņi ir sliktāki par tiem,kuri nekad nespēj pateikt/izteikt vārdus - mīlu tevi. Ir taurentiņi,ir kaķi,ir suņi (ar vai bez siena kaudzes)ir auni un daudzi citi prototipi. Veiksmi man,veiksmi viņiem .
Attaaa
ceturtdiena, 2011. gada 10. februāris
Smiekli - mans vairogs pret ikdienu
Laikam visi mani draugi un paziņas zin,ka man patīk sarkastiskas piezīmes un atbildes,smiekli situācijās ,kad iespējams būtu jāraud.Vai vismaz gaumīgi jāšņukst savam kavalierim uz pleca. Protams, pēc tam piedāvājot izmazgāt appuņķoto t-kreklu ar uzrakstu - Naike.
Uzrakstīšu dažas no situācijām,kad smiekli un mans savdabīgais humors bija mani glabēji. (tas bez šaubām ir savukārt atkarīgs no audzināšanas. Treji apakšsvārki utt. )Mana vecmāmiņa aizliedza man iet īsos svārkos pagalmā,jo - "ar pliku čuru nekur neies!! ej pārģērbies".Burvīgi vai ne?
Situācija numer viens - Tu saproti,ka esi abzalūt un galīga nejēga algebrā. Tik ļoti,ka tava skolotāja klases priekšā paziņo,ka viņai nemaksā tik daudz, lai mācītu TĀDUS muļķus. Nu neko, viss beidzās ar to,ka aiznesu skolotājai 3kg Serenādes konču un dabūju 3nieku. Varēju arī raudāt un nedarīt neko.
Situācija numer divi - apt 2stundas pirms žetonvakara man uznāca vēlme mainīt matu krāsu. Ko arī izdarīju, bet nepārliecinājos vai wc ir siltā ūdens. Nebija. Tad nu sanāca tā,ka bija jāmazgā ledus aukstā ūdenī, mazā mazā izlietnē(jo paredzēta roku mazgāšanai) un fēns arī nebija. Bet bildēs izskatās,ka man ir mega feina frizūra ar slapjo matu efektu. Arī varēju sākt psihot, paziņot,ka neiešu tēlot bomzi Princī un Ubaga zēnā,kura bija žetonvakara izrāde, bet ...
Situācija numer trīs - mans toreizējais draugs uzdāvināja man tajā laikā tik populārās ķēdītes ar sirsniņu,kurai katra puse paliek pie sava. Un tā nu sagadījās ,ka man likās,ka viss šis ir ievilcies un ir jāizbeidz. Izklāstīju to misteram X, man jau nu liekas,ka diezgan saudzīgi - man apnika, beidzam draudzēties!(ņemot vērā,ka man bija 16gadi, ļoti pat ok )Ko tur liegties, viņam nelikās šis ok, un tā vietā lai turpinātu iet stacijas virzienā, viņš pagriežās un norauj man no kakla ķēdīti un aizmet krūmos.Pēc šī tik ļoti drāmiskās traģēdijas akta, viņš par laimi tiešām dodas uz staciju. Es savukārt ejot mājās, vienīgi spēju domāt,kāpēc tik smuka ķēdīte bija jāsaplēš?Un tomēr labi,ka tiku vaļā no cilvēka,kurš čāpstina, jo ar mammu vienmēr pie galda saskatījāmies un aizturējām smieklu lēkmes.
situācija numers četri - mana drauga mamma, viņa prombūtnes laikā sakārto sava jaunākā dēla istabu. Sakārto tā pamatīgi, arī visu to ,kas atrodas zem gultas.Un tur ietilpa, mana mīļotā cilvēka dāvana man. Tērpiņš kādu ne reti var redzēt p..o kanālos. Visnotaļ jauks atribūts,kamēr esam divatā, Bet ,ja man ir jāsāk domāt,ka viņa mamma ir ņēmusi zeķes,zeķturi, korseti utt.... un smuki,glīti salikusi atvilknē.. Jo majo... Atliek divas iespējas. Krist vieglā histērijā un apsolīt sev,ka viņa mammai nekad nerādīsies acīs JEB veselīgi "ierēkt"un uzburt ainiņu ,kā ar šo ietērpu noiet uz virtuvi kādā dienā un ar nevainīgu smaidu teikt - Labdien. Kāds jauks rīts!
Tā, būs gana šovakaram. ejam čučet. Ar vai bez ieteerpiem, galvenais ar ironisku, bet mīļu smaidu uz lūpām.
Uzrakstīšu dažas no situācijām,kad smiekli un mans savdabīgais humors bija mani glabēji. (tas bez šaubām ir savukārt atkarīgs no audzināšanas. Treji apakšsvārki utt. )Mana vecmāmiņa aizliedza man iet īsos svārkos pagalmā,jo - "ar pliku čuru nekur neies!! ej pārģērbies".Burvīgi vai ne?
Situācija numer viens - Tu saproti,ka esi abzalūt un galīga nejēga algebrā. Tik ļoti,ka tava skolotāja klases priekšā paziņo,ka viņai nemaksā tik daudz, lai mācītu TĀDUS muļķus. Nu neko, viss beidzās ar to,ka aiznesu skolotājai 3kg Serenādes konču un dabūju 3nieku. Varēju arī raudāt un nedarīt neko.
Situācija numer divi - apt 2stundas pirms žetonvakara man uznāca vēlme mainīt matu krāsu. Ko arī izdarīju, bet nepārliecinājos vai wc ir siltā ūdens. Nebija. Tad nu sanāca tā,ka bija jāmazgā ledus aukstā ūdenī, mazā mazā izlietnē(jo paredzēta roku mazgāšanai) un fēns arī nebija. Bet bildēs izskatās,ka man ir mega feina frizūra ar slapjo matu efektu. Arī varēju sākt psihot, paziņot,ka neiešu tēlot bomzi Princī un Ubaga zēnā,kura bija žetonvakara izrāde, bet ...
Situācija numer trīs - mans toreizējais draugs uzdāvināja man tajā laikā tik populārās ķēdītes ar sirsniņu,kurai katra puse paliek pie sava. Un tā nu sagadījās ,ka man likās,ka viss šis ir ievilcies un ir jāizbeidz. Izklāstīju to misteram X, man jau nu liekas,ka diezgan saudzīgi - man apnika, beidzam draudzēties!(ņemot vērā,ka man bija 16gadi, ļoti pat ok )Ko tur liegties, viņam nelikās šis ok, un tā vietā lai turpinātu iet stacijas virzienā, viņš pagriežās un norauj man no kakla ķēdīti un aizmet krūmos.Pēc šī tik ļoti drāmiskās traģēdijas akta, viņš par laimi tiešām dodas uz staciju. Es savukārt ejot mājās, vienīgi spēju domāt,kāpēc tik smuka ķēdīte bija jāsaplēš?Un tomēr labi,ka tiku vaļā no cilvēka,kurš čāpstina, jo ar mammu vienmēr pie galda saskatījāmies un aizturējām smieklu lēkmes.
situācija numers četri - mana drauga mamma, viņa prombūtnes laikā sakārto sava jaunākā dēla istabu. Sakārto tā pamatīgi, arī visu to ,kas atrodas zem gultas.Un tur ietilpa, mana mīļotā cilvēka dāvana man. Tērpiņš kādu ne reti var redzēt p..o kanālos. Visnotaļ jauks atribūts,kamēr esam divatā, Bet ,ja man ir jāsāk domāt,ka viņa mamma ir ņēmusi zeķes,zeķturi, korseti utt.... un smuki,glīti salikusi atvilknē.. Jo majo... Atliek divas iespējas. Krist vieglā histērijā un apsolīt sev,ka viņa mammai nekad nerādīsies acīs JEB veselīgi "ierēkt"un uzburt ainiņu ,kā ar šo ietērpu noiet uz virtuvi kādā dienā un ar nevainīgu smaidu teikt - Labdien. Kāds jauks rīts!
Tā, būs gana šovakaram. ejam čučet. Ar vai bez ieteerpiem, galvenais ar ironisku, bet mīļu smaidu uz lūpām.
otrdiena, 2011. gada 8. februāris
Ikdiena num4 (īsi)
Tad nu tā. Pa šīm dienām esmu bijusi bezgala dusmīga,priecīga,saniknota,apātiska,jautra,sarkastiska,mīļa un riebīga. Visas iespējamās emocijas.Gribu vasaru.Man sniegs patīk decembrī,pārējā laikā tas var snigt kaut kur pie polārā loka,kur vienas nakts sakars ilgst pusgadu. Bet tā visādi dzīve kā kamīns mājīgs. Tā kā man nav kamīna, dzīve nemaz tik mājīga nav.
Parunāsim par dažām no lietām ar kurām man nākas saskarties savā ikdienā.
Pirmā lieta - sab.tr. Vīrieši - vai jūs patiešām nemākat sēdēt ar kājām kopā ,nevis tā,ka izplešat kā uz ginekoloģiskā krēsla? Es maksāju to pašu summu,ko jūs, bet saņemu pusi no krēsla!JO, viens homosapiens, ugačaka ugačaka, ir iedomājies,ka ir ārprātīgi liels un masīvs, un varens,un muskuļots. otrā lieta,nu ja tu ēd ķiplokus(gripas laiks utt, visu saprotu) vai tad patiešām nevar turēt muti ciet?Logu var notīrīt ar cimdu, jakas piedurkni, vai jebko citu, nevis pūst dvašu,un brīnīties āreče, visi kāpj ārā. Var izplesties vēl pa divām vietām. Vasarai ieteikums (ir ticība,ka sniegs nokusīs pirms pasaules gala) lietojiet kādu "oldspaisreksonas"'odieri!Un ja gribi celt savas roķeles un turēties pie stangas, padomā par mazļautiņiem! Lūdzu!nu ir vājprātā nelabi skatīties uz sviedru lāsītēm padušu spalvu jūklī.
Tālāk - pensionāri.Stāv pieturā knapi turas kājās, ik pa laikam smagi nopūšas un paskatās apkārt ar tik bezcerīgu skatienu,ka prātā jāparliek visi neatliekamās palīdzības tālruņi. Bet notiek brīnums!Tuvojas transports. Acis atveras, mute arī, somas (kas ir vismaz 3gab) tiek paķertas ciešāk, un ..... aiziet uzbrukumā! Pasargā Dievs,ja neiekāps pirmais.Talāk, salonā tikts ir. Ja nu gadījumā kāds nav pielecis kājās un nedod vietu uzreiz, atkal tiek ieņemts vārgā cilvēka veidols.(gandrīz kā Emulatori) Un skaļi vaidēts, vai die...ku grūti.. vai die,paliek slikti.(pirms sākat sašust ,ka nejūtu līdz pensionāriem, varu teikt, cilvēki ir dažādi, un vienmēr ir izņēmumi utt)Tiek meklēts potenciālais upuris,pieiets tuvu tuvu klāt un skatīts acu virzienā un pūst, ja tas nelīdz, tad tiek ņemtas talkā paunas un somas,kuras grūsta turpu šurpu, uz liek uz kājām, vai tuvu tam. Baigās parasti cilvēki padodas .Ja nav neviena tāda ,kas iedod vietu, tiek bārti skolnieciņi. Un pie labākās gribas nevarēju atturēties,neaizstāvot mazu skolas bērnu,kuram soma ir 6kg ,visa diena pavadīta zoloģiskā dārzā(skolā) un tagad vēl jāizcieš,ka viņam jādod vieta,lai gan autobusa beigās ir brīvas vismaz 6 vietas!Johaidī. Labi,ka skolā mācījos krievu val, varēju dot pretī.Ko lai saka,pārējiem vismaz bija interesants brauciens.
Vēl biju korī, vēl biju uz laukiem, vēl biju uz darba pārrunām. Par iespējamo darbu man ir vairāk jāpadomā, tāpēc teikšu - visu gaišu! Drīz uzskricelēšu vairāk.
Servus
Parunāsim par dažām no lietām ar kurām man nākas saskarties savā ikdienā.
Pirmā lieta - sab.tr. Vīrieši - vai jūs patiešām nemākat sēdēt ar kājām kopā ,nevis tā,ka izplešat kā uz ginekoloģiskā krēsla? Es maksāju to pašu summu,ko jūs, bet saņemu pusi no krēsla!JO, viens homosapiens, ugačaka ugačaka, ir iedomājies,ka ir ārprātīgi liels un masīvs, un varens,un muskuļots. otrā lieta,nu ja tu ēd ķiplokus(gripas laiks utt, visu saprotu) vai tad patiešām nevar turēt muti ciet?Logu var notīrīt ar cimdu, jakas piedurkni, vai jebko citu, nevis pūst dvašu,un brīnīties āreče, visi kāpj ārā. Var izplesties vēl pa divām vietām. Vasarai ieteikums (ir ticība,ka sniegs nokusīs pirms pasaules gala) lietojiet kādu "oldspaisreksonas"'odieri!Un ja gribi celt savas roķeles un turēties pie stangas, padomā par mazļautiņiem! Lūdzu!nu ir vājprātā nelabi skatīties uz sviedru lāsītēm padušu spalvu jūklī.
Tālāk - pensionāri.Stāv pieturā knapi turas kājās, ik pa laikam smagi nopūšas un paskatās apkārt ar tik bezcerīgu skatienu,ka prātā jāparliek visi neatliekamās palīdzības tālruņi. Bet notiek brīnums!Tuvojas transports. Acis atveras, mute arī, somas (kas ir vismaz 3gab) tiek paķertas ciešāk, un ..... aiziet uzbrukumā! Pasargā Dievs,ja neiekāps pirmais.Talāk, salonā tikts ir. Ja nu gadījumā kāds nav pielecis kājās un nedod vietu uzreiz, atkal tiek ieņemts vārgā cilvēka veidols.(gandrīz kā Emulatori) Un skaļi vaidēts, vai die...ku grūti.. vai die,paliek slikti.(pirms sākat sašust ,ka nejūtu līdz pensionāriem, varu teikt, cilvēki ir dažādi, un vienmēr ir izņēmumi utt)Tiek meklēts potenciālais upuris,pieiets tuvu tuvu klāt un skatīts acu virzienā un pūst, ja tas nelīdz, tad tiek ņemtas talkā paunas un somas,kuras grūsta turpu šurpu, uz liek uz kājām, vai tuvu tam. Baigās parasti cilvēki padodas .Ja nav neviena tāda ,kas iedod vietu, tiek bārti skolnieciņi. Un pie labākās gribas nevarēju atturēties,neaizstāvot mazu skolas bērnu,kuram soma ir 6kg ,visa diena pavadīta zoloģiskā dārzā(skolā) un tagad vēl jāizcieš,ka viņam jādod vieta,lai gan autobusa beigās ir brīvas vismaz 6 vietas!Johaidī. Labi,ka skolā mācījos krievu val, varēju dot pretī.Ko lai saka,pārējiem vismaz bija interesants brauciens.
Vēl biju korī, vēl biju uz laukiem, vēl biju uz darba pārrunām. Par iespējamo darbu man ir vairāk jāpadomā, tāpēc teikšu - visu gaišu! Drīz uzskricelēšu vairāk.
Servus
piektdiena, 2011. gada 4. februāris
Ne/Meklē savu raksturojumu šeit
Visas līdzības un rakstura iezīmes, izskata apraksti ir tikai iztēle un nav reāli,pat ja atpazīstat sevi.
Meitene num 1 - jau no skolas laikiem pazīstama , līdz ar to raksturs zināms līdz mielēm. Pagātne .Skolas laika sākums - nekas īpašs (jāsaka, neviens no mums 90gadu sākumā ar stilu nevarēja lepoties.Un pašcieņu ar slīdošām zeķbiksem un krunkām uz ceļgaliem valkājot, saglabāt bija diezgan neiespējami)Skolotājiem viņa gan dikten patika, jo mācījās labi, ar dauzoņām nedraudzējās utt. Pēc gadiem,kad patiešām likās,ka esam stila ikonas visai skolai (ap 11, 12klasi, reti skaisti rūtaini džemparīši, burvīgi strīpaini t-krekli,ko var ar jostu apsiet, un justies kā kleitā, banānveida džinsas utt) vienā no tusiņiem ,un tādu bija daudz(aknas joprojām kā par brīnumu darbojas teicami,tpu tpu tpu) uzzināju,ka viņai ome bija tāda dīvaini feina,kura pamatskolas laikā bija "vadījusi" viņas dzīvi pa savam.Tagadne - dzīvojam netālu, satiekamies pietiekami bieži, varu uzticēt viņai savas neirotiskās problēmas un ciniski kopā nolemt,ka ja nebūtu problēma, es to izdomātu un tad būtu problēma,ka nevar atrisināt šo problēmu,jo problēmas nemaz nav.
Meitene num 2 - Neko daudz nezinu,jo esmu iepazinusi salīdzinoši nesen. Akurāt prieks,ka esmu draudzene, nevis ienaidnieks. Raksturs - pabriesmīgs.(bet kuram ir dievīgs??) Ir viņas viedoklis un nepareizais viedoklis. Reizēm viegli var nokaitināt un aizkaitināt,it īpaši,ja otrs nav tik advancēts kā viņa, bet pārsvarā ir ļautiņš,kurš nemuld apkārt pa daudz un kuram var ticēt.Saderētu kopā ar tik pat vitāli atraktīvu vīrieti, par nelaimi ,vīriešus šādas būtnes biedē,jo viņas ir spēcīgākas un māk atbildēt paplašinātiem teikumiem un ne vienmēr smejas par stulbiem vīriešu jociņiem.
Puika num 1 - gadus 15pazīstams, tik sens draugs, ka nav nekādu ilūziju par to,ka viņš varētu mainīties uz kādu pusi. Meitenēm pārsvarā viņš liekas pievilcīgs,bet... iepazīstot labāk dažiem cilvēkiem var sķist apgrūtinoša viņa privātīpašnieka un nedaudz brīvā gara apvienojums (līdz brīdim,kad iepazīst raksturu līdz mielēm,notiek dabiskā atlase.)Esam izgājuši vairākām stadijām, un nonākuši līdz šī brīža - draugu attiecībām,kuras ir visnormālākās jāatzīst no visām pārdzīvotajām. Kā vienā sarunā minēju - slābans flirts un miers dvēselē satiekoties. Principā varu viņam zvanīt nakts vidū (tiesa riskējot ar viņa šī brīža favorītes dusmu lēkmēm, bet kuru tas uztrauc...mani nē)un palūgt ,lai palīdz jeb vienkārši papļāpāt.
Puika num2 - tik tuvs radinieks,ka drīkst un māk nokaitināt mani 3sek laikā. Raksturs diezgan šaubīgi burvīgs. Kopā varam darīt blēņas un slēpt tās no saviem tuviniekiem. Nekad neesam nosūdzējuši viens otru, (izņemot vienu gadījumu skolas laikā, kad mamma prasīja, vai ir kas uzdots, es atbildēju ,ka nē. Bet tas tur ...johaidī, bija pateicis,ka tas un tas un tas un vēl dzejolis no galvas ) Tagad esam labi draugi un zinam viens par otru pietiekami,lai nelolotu domas,ka man būs tāda smadzeņu attīstība kā viņam,savukārt viņš nekad nespēs nospēlēt uz klavierēm Mēnesnīcas sonāti un dziedāt baznīcās.
Meitene num 3 - Arī skolas laika draugs. Iziets cauri visādām gudrībām un glupībām.Apmeklēta jūkoša māja un no 3šā stāva pa taisno nolidots uz pirmo, jo nepamanījām ,ka nav grīda dažāas vietās. Naktī iets no Majoriem uz Lielupi,jo nokavēts pēd.vilc un bezgala daudz izbīļa pārdzīvots, sajaucot miskasti ar cilvēku bariņu .Un pēc pārsmiets ,jo viņa paziņo,ka 12naktī gribot karbonādi vai ko tamlīdzīgu. Kad pateicām ar brāli,ka diezi vai sanāks, viņa mums uzbļāva,ka esot pieradusi paēst kārtīgas vakariņas un pagriezās un pazuda nezināmā virzienā. Bet atradās uz verandas kāpnēm,kad bijām nonākuši mājās.Viņa ir pacietusi manas pazušanas un pēc tam uzrašanās atkal visu gadu laikā un ar pārsteidzošu mieru izturās pret manām aizmāršības lēkmēm un to,ka nekad neko neatceros.
Tā, turpinājums sekos. :)
Meitene num 1 - jau no skolas laikiem pazīstama , līdz ar to raksturs zināms līdz mielēm. Pagātne .Skolas laika sākums - nekas īpašs (jāsaka, neviens no mums 90gadu sākumā ar stilu nevarēja lepoties.Un pašcieņu ar slīdošām zeķbiksem un krunkām uz ceļgaliem valkājot, saglabāt bija diezgan neiespējami)Skolotājiem viņa gan dikten patika, jo mācījās labi, ar dauzoņām nedraudzējās utt. Pēc gadiem,kad patiešām likās,ka esam stila ikonas visai skolai (ap 11, 12klasi, reti skaisti rūtaini džemparīši, burvīgi strīpaini t-krekli,ko var ar jostu apsiet, un justies kā kleitā, banānveida džinsas utt) vienā no tusiņiem ,un tādu bija daudz(aknas joprojām kā par brīnumu darbojas teicami,tpu tpu tpu) uzzināju,ka viņai ome bija tāda dīvaini feina,kura pamatskolas laikā bija "vadījusi" viņas dzīvi pa savam.Tagadne - dzīvojam netālu, satiekamies pietiekami bieži, varu uzticēt viņai savas neirotiskās problēmas un ciniski kopā nolemt,ka ja nebūtu problēma, es to izdomātu un tad būtu problēma,ka nevar atrisināt šo problēmu,jo problēmas nemaz nav.
Meitene num 2 - Neko daudz nezinu,jo esmu iepazinusi salīdzinoši nesen. Akurāt prieks,ka esmu draudzene, nevis ienaidnieks. Raksturs - pabriesmīgs.(bet kuram ir dievīgs??) Ir viņas viedoklis un nepareizais viedoklis. Reizēm viegli var nokaitināt un aizkaitināt,it īpaši,ja otrs nav tik advancēts kā viņa, bet pārsvarā ir ļautiņš,kurš nemuld apkārt pa daudz un kuram var ticēt.Saderētu kopā ar tik pat vitāli atraktīvu vīrieti, par nelaimi ,vīriešus šādas būtnes biedē,jo viņas ir spēcīgākas un māk atbildēt paplašinātiem teikumiem un ne vienmēr smejas par stulbiem vīriešu jociņiem.
Puika num 1 - gadus 15pazīstams, tik sens draugs, ka nav nekādu ilūziju par to,ka viņš varētu mainīties uz kādu pusi. Meitenēm pārsvarā viņš liekas pievilcīgs,bet... iepazīstot labāk dažiem cilvēkiem var sķist apgrūtinoša viņa privātīpašnieka un nedaudz brīvā gara apvienojums (līdz brīdim,kad iepazīst raksturu līdz mielēm,notiek dabiskā atlase.)Esam izgājuši vairākām stadijām, un nonākuši līdz šī brīža - draugu attiecībām,kuras ir visnormālākās jāatzīst no visām pārdzīvotajām. Kā vienā sarunā minēju - slābans flirts un miers dvēselē satiekoties. Principā varu viņam zvanīt nakts vidū (tiesa riskējot ar viņa šī brīža favorītes dusmu lēkmēm, bet kuru tas uztrauc...mani nē)un palūgt ,lai palīdz jeb vienkārši papļāpāt.
Puika num2 - tik tuvs radinieks,ka drīkst un māk nokaitināt mani 3sek laikā. Raksturs diezgan šaubīgi burvīgs. Kopā varam darīt blēņas un slēpt tās no saviem tuviniekiem. Nekad neesam nosūdzējuši viens otru, (izņemot vienu gadījumu skolas laikā, kad mamma prasīja, vai ir kas uzdots, es atbildēju ,ka nē. Bet tas tur ...johaidī, bija pateicis,ka tas un tas un tas un vēl dzejolis no galvas ) Tagad esam labi draugi un zinam viens par otru pietiekami,lai nelolotu domas,ka man būs tāda smadzeņu attīstība kā viņam,savukārt viņš nekad nespēs nospēlēt uz klavierēm Mēnesnīcas sonāti un dziedāt baznīcās.
Meitene num 3 - Arī skolas laika draugs. Iziets cauri visādām gudrībām un glupībām.Apmeklēta jūkoša māja un no 3šā stāva pa taisno nolidots uz pirmo, jo nepamanījām ,ka nav grīda dažāas vietās. Naktī iets no Majoriem uz Lielupi,jo nokavēts pēd.vilc un bezgala daudz izbīļa pārdzīvots, sajaucot miskasti ar cilvēku bariņu .Un pēc pārsmiets ,jo viņa paziņo,ka 12naktī gribot karbonādi vai ko tamlīdzīgu. Kad pateicām ar brāli,ka diezi vai sanāks, viņa mums uzbļāva,ka esot pieradusi paēst kārtīgas vakariņas un pagriezās un pazuda nezināmā virzienā. Bet atradās uz verandas kāpnēm,kad bijām nonākuši mājās.Viņa ir pacietusi manas pazušanas un pēc tam uzrašanās atkal visu gadu laikā un ar pārsteidzošu mieru izturās pret manām aizmāršības lēkmēm un to,ka nekad neko neatceros.
Tā, turpinājums sekos. :)
otrdiena, 2011. gada 1. februāris
Rezumē pēc kino seansa draugu lokā.
Heijā!
Ned.nog. ietvaros viens no pasākumiem bija mana brāļa vārda svinības. Sākums neraksturīgajā laikā 12:30 uz vēlajām brokastīm, neļāva noveģetēt šo dienu pa māju.
Visi viesi ierodas savlaicīgi, lai apēstu kopīgo omleti un laiski patērzētu par visu un neko. Pēc brokastīm/pusdienām gaviļnieks paziņo, ka cirku esam nokavējuši, varam paspēt uz kino?! nu ko - laižam ar.
Filma "Dzīve kāda tā ir" - tie ļautiņi,kuriem šī filma likās Oskaru cienīga un vispār šedevrs, tālāk nelasiet, labāk ejiet uztaisīt kafiju, vai izejat pastaigāt.
Ja gadījumā neesi paspējis izlasīt anotāciju filmai, jo stāvēji pēc 3l kolas un saldā popkorna, sākumā filma liksies kā jautra, pastulbiem jociņiem pārpildīta komēdija. Līdz brīdim, kad atskanot smeldzīgiem klavieru akordiem un protams, kadrs pārslēdzas uz darbību slimnīcā, un skatītājs saprot, ka noticis kas briesmīgs. Skāde! Abi galvenie (nosacīti) varoņi, Sofijas vecāki, aizgājuši pie Elvisa, Merilinas Monro jebšu nomiruši. Abi reizē, autokatastrofā, līdz galam tiesa nav skaidrs ar kādu tad mašīnu šie braukuši, jo pēc tam auto tiek lietots Sofijas krustvecāku vajadzībām. Lai nu kā, filma turpinās, vai arī beidzot sākas.
Jaunie, bez šaubām, viens otru neieredzošie krustvecāki tiek pie 24/7 bērna Sofijas. Galvenā varone, kura augstāk minēta kā Sofijas krustmāte - cep kūciņas un ir sava kafē. Krusttēvs - sporta spēļu filmēšanas guru,brauc ar moci, brīvais gars..
Bērna loma nebija pārāk sarežģīta,jo pārsvarā viņai bija jāčīkst, jāraud un visādi citādi jāizrāda nepatika pret pastāvošo iekārtu. (ir talants, nākamā loma varētu būt daudzsēriju mākslas filmā "Vienkārši Sindija"....)
Filmas gaitā mazajam bērnam jāizdzīvo/jāpārdzīvo gan nabas trūci, gan urīnceļu iekaisumu, gan jāiemācās staigāt un visbeidzot divu gadu vecumā japasaka - mamma. Absolūts indigo. Tā ka netika manīti otrās daļas iedīgļi, paliekam laimīgā neziņā vai pamperus valkās līdz 5,vai 7gadu vecumam.(Asv diezgan brīva attieksme šajos jautājumos, pareizi ir, nav ko iespringt) Katrā ziņā, divu gadu vecumā nabaga bērnam staigāt ļāva ļoti maz, jo visu laiku bija uz rokām.
Tikmēr galvenie varoņi (atmiņa nespēj atcerēties vārdus, piedodiet) mēģina nepārgulēt. Stīgu orķestris fonā ...un viņi ir vienā gultā. Bet tas neko nenozīmē, jo tā vnk gadījās. (pilnīgi saprotami -alko, bērns pie mazgadīgas aukles utt, kurš spētu pretoties) Vēl pavīd arī tēls - Labais Dakteris. Kurš arī padzīvo kopā ar galveno varoni, līdz brīdim, kad saprot, ka tie abi, kuri krustvecāki, tomēr viens otru mīl. Tā vietā lai mēģinātu pastrīdēties, pacīnīties, viņš izejot pa durvīm nosaka - man jūsu pietrūks! (Domāta Sofija un krustmāte) Atkal stīgas spēlē. Turpmākā darbība visai strauja -protams,ka abi nevar būt kopā, jo kūciņas cept var tikai tajā miestiņā, un sporta pārraides filmēt tikai un vienīgi Fēniksā. (jauns darba piedāvājums tiek aktualizēts brīdī, kad šķiet, ka visi būs laimīgi kopā, bet ne, viņam ir jāizvēlas)
Beigas - viņš neaizlido uz Fēniksu, viņa skrien pakaļ viņam uz lidostu,domā, ka nokavējusi, bet atnāk mājās un !!! viņš tur sēž, jo redz atslēgas tak vēl pie viņa! Pašas beigas - bērna divu gadu jubileja, visi laimīgi, priecīgi.
Vēlos pateikties īpaši Curikai, kura man aizdeva savas brilles, lai es redzētu filmu. Ilonai,
kura īpašos spriedzes momentos saskandināja ar mani sidru,
brālim, kurš samaksāja par biļetēm.
Topošajiem vecākiem varu tikai teikt - filma ir un tikai paliek filma. Realitāte tur nav nekāda. Krustvecākiem - he he
p.s. Kaimiņi bija dievīgi personāži! Viņu dēļ filmas fragmentus ir vērts skatīties.
that's all folks.... :)
Ned.nog. ietvaros viens no pasākumiem bija mana brāļa vārda svinības. Sākums neraksturīgajā laikā 12:30 uz vēlajām brokastīm, neļāva noveģetēt šo dienu pa māju.
Visi viesi ierodas savlaicīgi, lai apēstu kopīgo omleti un laiski patērzētu par visu un neko. Pēc brokastīm/pusdienām gaviļnieks paziņo, ka cirku esam nokavējuši, varam paspēt uz kino?! nu ko - laižam ar.
Filma "Dzīve kāda tā ir" - tie ļautiņi,kuriem šī filma likās Oskaru cienīga un vispār šedevrs, tālāk nelasiet, labāk ejiet uztaisīt kafiju, vai izejat pastaigāt.
Ja gadījumā neesi paspējis izlasīt anotāciju filmai, jo stāvēji pēc 3l kolas un saldā popkorna, sākumā filma liksies kā jautra, pastulbiem jociņiem pārpildīta komēdija. Līdz brīdim, kad atskanot smeldzīgiem klavieru akordiem un protams, kadrs pārslēdzas uz darbību slimnīcā, un skatītājs saprot, ka noticis kas briesmīgs. Skāde! Abi galvenie (nosacīti) varoņi, Sofijas vecāki, aizgājuši pie Elvisa, Merilinas Monro jebšu nomiruši. Abi reizē, autokatastrofā, līdz galam tiesa nav skaidrs ar kādu tad mašīnu šie braukuši, jo pēc tam auto tiek lietots Sofijas krustvecāku vajadzībām. Lai nu kā, filma turpinās, vai arī beidzot sākas.
Jaunie, bez šaubām, viens otru neieredzošie krustvecāki tiek pie 24/7 bērna Sofijas. Galvenā varone, kura augstāk minēta kā Sofijas krustmāte - cep kūciņas un ir sava kafē. Krusttēvs - sporta spēļu filmēšanas guru,brauc ar moci, brīvais gars..
Bērna loma nebija pārāk sarežģīta,jo pārsvarā viņai bija jāčīkst, jāraud un visādi citādi jāizrāda nepatika pret pastāvošo iekārtu. (ir talants, nākamā loma varētu būt daudzsēriju mākslas filmā "Vienkārši Sindija"....)
Filmas gaitā mazajam bērnam jāizdzīvo/jāpārdzīvo gan nabas trūci, gan urīnceļu iekaisumu, gan jāiemācās staigāt un visbeidzot divu gadu vecumā japasaka - mamma. Absolūts indigo. Tā ka netika manīti otrās daļas iedīgļi, paliekam laimīgā neziņā vai pamperus valkās līdz 5,vai 7gadu vecumam.(Asv diezgan brīva attieksme šajos jautājumos, pareizi ir, nav ko iespringt) Katrā ziņā, divu gadu vecumā nabaga bērnam staigāt ļāva ļoti maz, jo visu laiku bija uz rokām.
Tikmēr galvenie varoņi (atmiņa nespēj atcerēties vārdus, piedodiet) mēģina nepārgulēt. Stīgu orķestris fonā ...un viņi ir vienā gultā. Bet tas neko nenozīmē, jo tā vnk gadījās. (pilnīgi saprotami -alko, bērns pie mazgadīgas aukles utt, kurš spētu pretoties) Vēl pavīd arī tēls - Labais Dakteris. Kurš arī padzīvo kopā ar galveno varoni, līdz brīdim, kad saprot, ka tie abi, kuri krustvecāki, tomēr viens otru mīl. Tā vietā lai mēģinātu pastrīdēties, pacīnīties, viņš izejot pa durvīm nosaka - man jūsu pietrūks! (Domāta Sofija un krustmāte) Atkal stīgas spēlē. Turpmākā darbība visai strauja -protams,ka abi nevar būt kopā, jo kūciņas cept var tikai tajā miestiņā, un sporta pārraides filmēt tikai un vienīgi Fēniksā. (jauns darba piedāvājums tiek aktualizēts brīdī, kad šķiet, ka visi būs laimīgi kopā, bet ne, viņam ir jāizvēlas)
Beigas - viņš neaizlido uz Fēniksu, viņa skrien pakaļ viņam uz lidostu,domā, ka nokavējusi, bet atnāk mājās un !!! viņš tur sēž, jo redz atslēgas tak vēl pie viņa! Pašas beigas - bērna divu gadu jubileja, visi laimīgi, priecīgi.
Vēlos pateikties īpaši Curikai, kura man aizdeva savas brilles, lai es redzētu filmu. Ilonai,
kura īpašos spriedzes momentos saskandināja ar mani sidru,
brālim, kurš samaksāja par biļetēm.
Topošajiem vecākiem varu tikai teikt - filma ir un tikai paliek filma. Realitāte tur nav nekāda. Krustvecākiem - he he
p.s. Kaimiņi bija dievīgi personāži! Viņu dēļ filmas fragmentus ir vērts skatīties.
that's all folks.... :)
pirmdiena, 2011. gada 24. janvāris
Plīts un melns negližē
Tātad, beidzot man ir atbilstošs noskaņojums ,lai uzrakstītu savas pārdomas par sievieti un vīrieti pie plīts.
Kā rodas steriotipi,ka meitenei ir jāmāk gatavot? Es atvainojos, kur tas ir rakstīts?Ja Dieviņš gribētu,lai tikai un vienīgi sievietes mācētu gatavot, droši vien,ka būtu izdomājis,kā iemontēt puncī pavārgrāmatas ievadu ,lai tos 9mēnešus var jau sākt mācīties kotlešu masas sajaukšanas pamatus! Mani vispār tracina rozā meitenēm, zils puisīšiem. Puikas spēlējas ar auto, meitenes ar lellēm. Zēni neraud (kā tad...jo labāk tak ir izaugt nejūtīgam un nedaudz padebīlam, nekā iemācīties izrādīt savas jūtas), meitenes nerunā pretī(tas nekas,ka dara pāri un neesi laimīga,galvenais pabaro savu vīrieti,tad jau viņš paliks pie tevis.Lētāk, galu galā...) Sviestiņš.
Es piemēram sāku gatavot tikai dēļ savas meitas, un milzīgs paldies draudzenēm un "martiņām",kuras man paceitīgi atbildēja uz diezgan debīlajiem jautājumiem ko un cik un kāpēc un cik ilgi ir jāgatavo. Bet jāatzīstas,ka pirms tam diezgan feini arī izdzīvoju ar to,ka nemāku uztaisīt teļa gaļas bumbiņas pētersīļu mērcē, vai fritētu brī sieru ar baltvīna mērci....
Pajautāju dažiem vīriešu kārtas cilvēkiem ,vai sievietei ir jāmāk gatavot. Visiem bija atbilde - noteikti!Vīriešu mīlestība tak ejot caur vēderu. Netēmējat nedaudz par augstu? Cik no vīriešiem māk gatavot?Es nerunāju par pavāriem, kuriem noteikti mājas negribas gatavot pēc darba dienas. Un lai cik dīvaini nebūtu, neesmu arī dzirdējusi viesībās - oo tu pavārs?Uztaisi mums te ātri cepeti. (Arti - omlete 5no rīta neskaitās, tu pats arī gribēji ēst un mēs tev nedaudz palīdzējām :)) Tātad pavāri ir ārpus konkurences.
Vīrietis ,kurš gatavo ,visnotaļ iegūst sievietes simpātijas, jo izskatās pietiekami neierasti un seksīgi pie plīts. Un ja viņam vēl izdodas neko nepiededzināt un sevi nesavainot, nesalauzt plīti, nesaplēst šķīvi utt - jo majo!Burvīgs eksemplārs. Taču sieviete pie plīts ?Ja vien viņa nav melnā negližē un mazās papēdīšu čībiņās, neizraisa gandrīz nekādas emocijas!Jo viņai tak tur ir jābūt!Un jārūpējas par vīrieša kunģa apmēru neiziešanu no ierastās kārtības.
Varbūt pie vainas ir agrākās viesības,ko taisīja mūsu mammas un vecmāmiņas?(un joprojām dažas tā dara) Kad uz galda tika likti 4veidu salāti, 5veidu gaļiņas, šķovēti kāposti, un vārīti kartupeļi. Un gatavojās jau divas trīs dienas iepriekš, novedot pārējos mājiniekus līdz klusam vājprātam.Un kur nu vēl pēc tam trauku kaudzes!Galdauti (nebija vēl Fairy un Ariel,kuri rekordātrumos iztīra VISU), tepiķi un pārējās lietas,kuras viesību laikā tiek sasmērētas.Vai tiešām viesi nāk tikai lai pierītos un pēc tam stenot mēģinātu teikt, vaii, nee nee, es ta pieēdos,nu labi.. uzlieciet man vēl 13mazās pildītās paipalu oliņas.Un pašcepto kūciņu? Nē,kur nu!Jūs neesat pieņēmies svarā!Varat stūķēt mierīgi iekšā!Tas, ka josta ir sastiprināta kopā vēl ar divām,lai spētu aptvert vidukli, nozīmē tikai omulīgu apaļumu.
Sievietei ir jāmāk gatavot, jāmāk uztaisīt karjeru,jāmāk izņemt bērnu no dārziņa un vēl pa vidu vīramātei sameklēt dāvanu kārtējā dzimšanas dienā, kamēr vīrietis atpūšās pēc 8stundu darba dienas un pieprasa frikadeļu zupu, akurāt tieši tādu kā māte bērnībā gatavoja!Cepuri nost sievietēm. Protams,ka ir vīrieši,kuri māk un kuriem patīk gatavot, un kuri uztaisa jauku pārsteigumu savai dāmai ar pašataisītām vakariņām un vīnu.(traukus arī pēc tam nomazgā mīļumiņ). Vienmēr ir izņēmumi. Un galu galā, sievietei ir spēja runāt(reizēm vairāk nekā vajadzētu)un viņa var pateikt savam dārgumiņam ,lai viņš pieceļ savu pakaļiņu un iet uztaisīt visai ģimenei ēst.
Labu apetīti mani mīļie :)
Kā rodas steriotipi,ka meitenei ir jāmāk gatavot? Es atvainojos, kur tas ir rakstīts?Ja Dieviņš gribētu,lai tikai un vienīgi sievietes mācētu gatavot, droši vien,ka būtu izdomājis,kā iemontēt puncī pavārgrāmatas ievadu ,lai tos 9mēnešus var jau sākt mācīties kotlešu masas sajaukšanas pamatus! Mani vispār tracina rozā meitenēm, zils puisīšiem. Puikas spēlējas ar auto, meitenes ar lellēm. Zēni neraud (kā tad...jo labāk tak ir izaugt nejūtīgam un nedaudz padebīlam, nekā iemācīties izrādīt savas jūtas), meitenes nerunā pretī(tas nekas,ka dara pāri un neesi laimīga,galvenais pabaro savu vīrieti,tad jau viņš paliks pie tevis.Lētāk, galu galā...) Sviestiņš.
Es piemēram sāku gatavot tikai dēļ savas meitas, un milzīgs paldies draudzenēm un "martiņām",kuras man paceitīgi atbildēja uz diezgan debīlajiem jautājumiem ko un cik un kāpēc un cik ilgi ir jāgatavo. Bet jāatzīstas,ka pirms tam diezgan feini arī izdzīvoju ar to,ka nemāku uztaisīt teļa gaļas bumbiņas pētersīļu mērcē, vai fritētu brī sieru ar baltvīna mērci....
Pajautāju dažiem vīriešu kārtas cilvēkiem ,vai sievietei ir jāmāk gatavot. Visiem bija atbilde - noteikti!Vīriešu mīlestība tak ejot caur vēderu. Netēmējat nedaudz par augstu? Cik no vīriešiem māk gatavot?Es nerunāju par pavāriem, kuriem noteikti mājas negribas gatavot pēc darba dienas. Un lai cik dīvaini nebūtu, neesmu arī dzirdējusi viesībās - oo tu pavārs?Uztaisi mums te ātri cepeti. (Arti - omlete 5no rīta neskaitās, tu pats arī gribēji ēst un mēs tev nedaudz palīdzējām :)) Tātad pavāri ir ārpus konkurences.
Vīrietis ,kurš gatavo ,visnotaļ iegūst sievietes simpātijas, jo izskatās pietiekami neierasti un seksīgi pie plīts. Un ja viņam vēl izdodas neko nepiededzināt un sevi nesavainot, nesalauzt plīti, nesaplēst šķīvi utt - jo majo!Burvīgs eksemplārs. Taču sieviete pie plīts ?Ja vien viņa nav melnā negližē un mazās papēdīšu čībiņās, neizraisa gandrīz nekādas emocijas!Jo viņai tak tur ir jābūt!Un jārūpējas par vīrieša kunģa apmēru neiziešanu no ierastās kārtības.
Varbūt pie vainas ir agrākās viesības,ko taisīja mūsu mammas un vecmāmiņas?(un joprojām dažas tā dara) Kad uz galda tika likti 4veidu salāti, 5veidu gaļiņas, šķovēti kāposti, un vārīti kartupeļi. Un gatavojās jau divas trīs dienas iepriekš, novedot pārējos mājiniekus līdz klusam vājprātam.Un kur nu vēl pēc tam trauku kaudzes!Galdauti (nebija vēl Fairy un Ariel,kuri rekordātrumos iztīra VISU), tepiķi un pārējās lietas,kuras viesību laikā tiek sasmērētas.Vai tiešām viesi nāk tikai lai pierītos un pēc tam stenot mēģinātu teikt, vaii, nee nee, es ta pieēdos,nu labi.. uzlieciet man vēl 13mazās pildītās paipalu oliņas.Un pašcepto kūciņu? Nē,kur nu!Jūs neesat pieņēmies svarā!Varat stūķēt mierīgi iekšā!Tas, ka josta ir sastiprināta kopā vēl ar divām,lai spētu aptvert vidukli, nozīmē tikai omulīgu apaļumu.
Sievietei ir jāmāk gatavot, jāmāk uztaisīt karjeru,jāmāk izņemt bērnu no dārziņa un vēl pa vidu vīramātei sameklēt dāvanu kārtējā dzimšanas dienā, kamēr vīrietis atpūšās pēc 8stundu darba dienas un pieprasa frikadeļu zupu, akurāt tieši tādu kā māte bērnībā gatavoja!Cepuri nost sievietēm. Protams,ka ir vīrieši,kuri māk un kuriem patīk gatavot, un kuri uztaisa jauku pārsteigumu savai dāmai ar pašataisītām vakariņām un vīnu.(traukus arī pēc tam nomazgā mīļumiņ). Vienmēr ir izņēmumi. Un galu galā, sievietei ir spēja runāt(reizēm vairāk nekā vajadzētu)un viņa var pateikt savam dārgumiņam ,lai viņš pieceļ savu pakaļiņu un iet uztaisīt visai ģimenei ēst.
Labu apetīti mani mīļie :)
sestdiena, 2011. gada 22. janvāris
Ēst gatavošana,vīrietis,gaume un es
Lai cik dīvaini man pašai tas neliktos , ir cilvēki ,kuri lasa manus skricelējumus. Paldies Jums.
Vakar man bija haltūra vienā pasākumā, nesauksim vārdā, LV maza maza. Kolēģi bija ļoti forši, bet publika... Jēziņ! Mēģināšu apstāstīt par ko mana sajūsma ir aktīva vēl šorīt.Ar Alisi strādājām garderobē, līdz ar to mums bija vislabākās, ātrākās iespējas aplūkot dāmu tērpus, vīriešu nepacietīgos skatienus bāra virzienā un viņu savstarpējās attiecību peripētijas. Nāk meitene,aptuveni gadi 24, novelk savu mētēlīti un ?paliek plika!Katrā ziņā to,kas viņai bija mugurā mēs nespējām nodefinēt, to lupatiņu,kas viņai bija uztsiprināts ap augumu laikam vidrīzāk varētu nosaukt par pagaru t-krekliņu. Un tad kur nu vēl mēģināšana nesmieties,kad iepriekš minētā jaunkundze mēģināja pārvilkt zābakus tā,lai visi neredz uz kādu vaksāciju šī jaunā dāma iet..Nesanāca ar cieņu apmainīt apavus.Alisei labi,viņa paslēpās aiz sienas ķiķināt, es mēģinot saglabāt profesionālu smaidu devu numuriņu. Nākamais pāris.Viņš - nedaudz ap 40,viņa arī. Viņam zobi - 3, viņai pietiekami. Vakara gaitā tiek iet ārā iekšā n-tās reizes,jo tās runas esot garlaicīgas un pīpēt gribas utt. Mugurā dāmai ir meždžīņu izstrādājums un zābāki. Visai drosmīga izvēle. Vīrs ik pa laikam mēģina piemiegt mums ar aci, ko sieva izliekas nemanām. (vai uz vecumu vīriešiem absalūti pazūd smadzeņu spēja strādāt?jeb tikai alkohola,ko dod par brīvu,iespaidā)Tad nākamais personāžs bija pāris ,kuri klusējot jau pēc stundas pienāca un vīrs laipnā balsī paprasīja mēteļus,zābakus un maisiņus.Ies mājā,jo kundzīte dusmīga sēž un nerunā,vīrs viņai prasa - nu kas ir?(jau ar zināmu histērijas piegaršu)ja tu gribi tomēr palikt, paliekam. Ja gribi braukt mājās - braucam. Viss šis sacītais tiek pavadīts ar ledainu acus skatienu, no kura,tiesa sāk tecēt tuša. Un paķerts mētelis un caur zobiem - ejmmmm.Un cēlā 104kg smagajā gaitā aizslīdēja prom.Ardievu.Nākamie personāži bija vīriešu kārtas pārstāvji,kuriem likās,ka garderobes meitenēm visa kā trūkst.Tā skaitā debīlu runu par vakara plāniem un to,ka mēs tik skaistas un jāiet dejot. Beigās palikām diezgan nepieklājīgas un teicām,ka darba līgumā rakstīts,ka nedrīkstam pļāpāt ar viesiem..Bija jau arī jauki ļautiņi, kuri bija pieklājīgi,asprātīgi un pat nesa kafijas,sidru utt,lai mums siltāk. Jo aukstums tiešām bija ievērības cienīgs.(Gripa - stāvi maliņā jeb ej pie manas matemātikas skolotājas) Principā vakara rezumē - ja pārsvarā ir slāvu tautības cilvēki, vienmēr būs kāds ,kurš ir jāizmet, būs kāds kurš raud, būs kāds kurš mēģinās būt stilīgs un tēlos donžuānu.Gaumes izjūtai laikam ir ko citu darīt, nevis apmeklēt šos pasākumus.
Pēc darba es vēl apmeklēju Cosmic Funk ballīti. Īsos vārdos - bija super.
Un tad, Arti (talantīgs pavārs ar kuru mums izvērtās diskusija par sievietēm un vīriešiem, ēst gatavošanu, un to kā tas vispār ir ,kurš gatavo labāk) un man tika izteikts izaicinājums uzrakstīt savas domas, piedod, par ēšanu/vīriešiem/gatavošanu, blogu būs jāpagaida vēl vienu dienu, apsolu rīt būs ;)
Vakar man bija haltūra vienā pasākumā, nesauksim vārdā, LV maza maza. Kolēģi bija ļoti forši, bet publika... Jēziņ! Mēģināšu apstāstīt par ko mana sajūsma ir aktīva vēl šorīt.Ar Alisi strādājām garderobē, līdz ar to mums bija vislabākās, ātrākās iespējas aplūkot dāmu tērpus, vīriešu nepacietīgos skatienus bāra virzienā un viņu savstarpējās attiecību peripētijas. Nāk meitene,aptuveni gadi 24, novelk savu mētēlīti un ?paliek plika!Katrā ziņā to,kas viņai bija mugurā mēs nespējām nodefinēt, to lupatiņu,kas viņai bija uztsiprināts ap augumu laikam vidrīzāk varētu nosaukt par pagaru t-krekliņu. Un tad kur nu vēl mēģināšana nesmieties,kad iepriekš minētā jaunkundze mēģināja pārvilkt zābakus tā,lai visi neredz uz kādu vaksāciju šī jaunā dāma iet..Nesanāca ar cieņu apmainīt apavus.Alisei labi,viņa paslēpās aiz sienas ķiķināt, es mēģinot saglabāt profesionālu smaidu devu numuriņu. Nākamais pāris.Viņš - nedaudz ap 40,viņa arī. Viņam zobi - 3, viņai pietiekami. Vakara gaitā tiek iet ārā iekšā n-tās reizes,jo tās runas esot garlaicīgas un pīpēt gribas utt. Mugurā dāmai ir meždžīņu izstrādājums un zābāki. Visai drosmīga izvēle. Vīrs ik pa laikam mēģina piemiegt mums ar aci, ko sieva izliekas nemanām. (vai uz vecumu vīriešiem absalūti pazūd smadzeņu spēja strādāt?jeb tikai alkohola,ko dod par brīvu,iespaidā)Tad nākamais personāžs bija pāris ,kuri klusējot jau pēc stundas pienāca un vīrs laipnā balsī paprasīja mēteļus,zābakus un maisiņus.Ies mājā,jo kundzīte dusmīga sēž un nerunā,vīrs viņai prasa - nu kas ir?(jau ar zināmu histērijas piegaršu)ja tu gribi tomēr palikt, paliekam. Ja gribi braukt mājās - braucam. Viss šis sacītais tiek pavadīts ar ledainu acus skatienu, no kura,tiesa sāk tecēt tuša. Un paķerts mētelis un caur zobiem - ejmmmm.Un cēlā 104kg smagajā gaitā aizslīdēja prom.Ardievu.Nākamie personāži bija vīriešu kārtas pārstāvji,kuriem likās,ka garderobes meitenēm visa kā trūkst.Tā skaitā debīlu runu par vakara plāniem un to,ka mēs tik skaistas un jāiet dejot. Beigās palikām diezgan nepieklājīgas un teicām,ka darba līgumā rakstīts,ka nedrīkstam pļāpāt ar viesiem..Bija jau arī jauki ļautiņi, kuri bija pieklājīgi,asprātīgi un pat nesa kafijas,sidru utt,lai mums siltāk. Jo aukstums tiešām bija ievērības cienīgs.(Gripa - stāvi maliņā jeb ej pie manas matemātikas skolotājas) Principā vakara rezumē - ja pārsvarā ir slāvu tautības cilvēki, vienmēr būs kāds ,kurš ir jāizmet, būs kāds kurš raud, būs kāds kurš mēģinās būt stilīgs un tēlos donžuānu.Gaumes izjūtai laikam ir ko citu darīt, nevis apmeklēt šos pasākumus.
Pēc darba es vēl apmeklēju Cosmic Funk ballīti. Īsos vārdos - bija super.
Un tad, Arti (talantīgs pavārs ar kuru mums izvērtās diskusija par sievietēm un vīriešiem, ēst gatavošanu, un to kā tas vispār ir ,kurš gatavo labāk) un man tika izteikts izaicinājums uzrakstīt savas domas, piedod, par ēšanu/vīriešiem/gatavošanu, blogu būs jāpagaida vēl vienu dienu, apsolu rīt būs ;)
ceturtdiena, 2011. gada 20. janvāris
Bīstami feinais noskaņojums
Šodien man tāds ir.Tas ir tāds noskaņojums,ka gribas kaut ko mazliet nepareizu,kaut ko mazliet aizliegtu,kaut ko mazliet pikantu, kaut ko mazliet jautru, kaut ko mazliet bīstamu, kaut ko mazliet feini uzjautrinošu.
Un pārlasot sen sen veiktus ierakstus atradu - sarakstiņu, ko vēlos paveikt nākamgad. (tāda kā pakļaušanās visiem psiholoģiskajiem rakstiem un Secret filmām:))
Gribu dziedāt lietū, gribu ielēkt strūklakā, roku rokā ar Jaukumu, gribu zvaigžņotas naktis jūras krastā, gribu joprojām darbu,kas man sagādā prieku, gribu ar mammu aizbraukt uz Grieķijas salām, gribu ar tēti aiziet uz vecmeistaru izstādēm (vismaz reizi mēnesī), gribu ar draudzenēm satikties svētdienas rītos un dzert garšīgu kapučīno, gribu būt pacietīgāka,iecietīgāka,rūpīgāka attieksmē pret citiem tuvajiem cilvēkiem.
Kas ir sanācis? Johaidī - NEKAS.(jāgaida atkal nākamais jaunais gads)
Dziedāt lietū - varbūt varam aizstāt ar dziedāšanu vannā? Vai dušā?(kaimiņi ir sajūsmā)
Zvaigžņotas naktis jūras krastā - bija, nosalu.(nākamreiz jāpaņem līdzi neseksīga,bet silta adīta jaka)
Darbs - em..ko? Kas tas ir?Atceros,ka sen sen jaunībā man tāds bija.... (sīkāk pat nekomentēšu,dabūšu likt zem mēles klofelīnu)
Jaukums - mmmm ir. (roku rokā, vai ar pannu rokā, tas cits jautājums :D )
Mamma - Bija ekskursija.(Bez manis )
Tētis un izstādes - bijām, un izbaudījām, (es gan vairāk priecājos par tēti pie klavierēm, nekā gleznām pie sienas)
Draudzenes un svētdienas rīti - laikam jāpamaina tā diena,kad būtu tie rīti,jo svētdienas tik ļoti nāk miedziņš,ka nekāda tenka un klača nevar izdabūt mani ārā no gultas pirms 11... (nožēlojami teiks tie,kuri jau pirms saullēkta pilsētas parkā skrien krosu,un pēc tam izlasa biržas ziņas.)
Nu un pie attieksmes es strādāju. Jorprojām.
Un pārlasot sen sen veiktus ierakstus atradu - sarakstiņu, ko vēlos paveikt nākamgad. (tāda kā pakļaušanās visiem psiholoģiskajiem rakstiem un Secret filmām:))
Gribu dziedāt lietū, gribu ielēkt strūklakā, roku rokā ar Jaukumu, gribu zvaigžņotas naktis jūras krastā, gribu joprojām darbu,kas man sagādā prieku, gribu ar mammu aizbraukt uz Grieķijas salām, gribu ar tēti aiziet uz vecmeistaru izstādēm (vismaz reizi mēnesī), gribu ar draudzenēm satikties svētdienas rītos un dzert garšīgu kapučīno, gribu būt pacietīgāka,iecietīgāka,rūpīgāka attieksmē pret citiem tuvajiem cilvēkiem.
Kas ir sanācis? Johaidī - NEKAS.(jāgaida atkal nākamais jaunais gads)
Dziedāt lietū - varbūt varam aizstāt ar dziedāšanu vannā? Vai dušā?(kaimiņi ir sajūsmā)
Zvaigžņotas naktis jūras krastā - bija, nosalu.(nākamreiz jāpaņem līdzi neseksīga,bet silta adīta jaka)
Darbs - em..ko? Kas tas ir?Atceros,ka sen sen jaunībā man tāds bija.... (sīkāk pat nekomentēšu,dabūšu likt zem mēles klofelīnu)
Jaukums - mmmm ir. (roku rokā, vai ar pannu rokā, tas cits jautājums :D )
Mamma - Bija ekskursija.(Bez manis )
Tētis un izstādes - bijām, un izbaudījām, (es gan vairāk priecājos par tēti pie klavierēm, nekā gleznām pie sienas)
Draudzenes un svētdienas rīti - laikam jāpamaina tā diena,kad būtu tie rīti,jo svētdienas tik ļoti nāk miedziņš,ka nekāda tenka un klača nevar izdabūt mani ārā no gultas pirms 11... (nožēlojami teiks tie,kuri jau pirms saullēkta pilsētas parkā skrien krosu,un pēc tam izlasa biržas ziņas.)
Nu un pie attieksmes es strādāju. Jorprojām.
pirmdiena, 2011. gada 17. janvāris
Ikdiena (num3)
Kāpēc cilvēki prasa viens otram,kā iet, ja patiesībā īsti jau nemaz neinteresē? Tas ir tāpat kā "jaukie" skolu salidojumi,kurā visi cenšas parādīt sevi no tik veiksmīgas un spožas puses,ka jāliek saulesbrilles,lai nesavainotu acis.Tas ir tikpat muļķīgi,kā prasīt cilvēkam,kuram ir allaž bijuši mati līdz dibenam, un tagad viņš ir ieradies ar zēngalviņu - ooo, tu biji pie friziera?Nē, mīlīt, tev tikai rādās... Vai arī , ja ir jauns telefons, vai bikses, vai krelles.Kāpēc ir jāpaprasa - vai jauns?Kas no tā mainās?Vērtība?Vai iegūsti savai skaudībai skaidrākas aprises?Jeb pārākumā nomurmini,ka tev jau nu garastāvokļa uzlabošanai noder zaļā tēja un kreisā kāja aiz labās auss.Un nav vajadzīgas nekādas materiālās vērtības.Protams,izliekamies nemanām D&G džinsas ,kuras rotā taviu iespīlēto pakaļu, vai briljantiņiem nosēto krekliņu, kurš rada mānīgu iespaidu,ka tev ir viduklis. Vai arī gluži otrādi, tev ir rūtainas bikses,kuras rada mānīgu priekštatu par gurniem un tu ēd tikai salātlapas un pie katras izdevības pārgriez acis neiedomājamos rakursos, jo redzi kā citi ēd čipšus, jeb ar baudu stūķē maķīti.Vai vēl labāk man patīk tie ļautiņi,kuri iet uz operu, jo ir saņēmuši ielūgumus uz pirmizrādi vai galā koncertu. Un tad nu sēž un ciešas līdz starpbrīdim,kad nesas kā vējš uz kafē, lai iemalkotu šampanieti un ar satiktajiem paziņām čivinātu, cik lieliska opera!Ak tā??Tas ir balets? hmm... nu ja,kas ta tos visus mūzikas smalkumus var atšķirt. Jeb kā pareizi raksta Šūmanis jeb Šūberts? ak vai..mūziķu smalkie jocini. Vai parunāsim par grāmatu mīļotājiem. tu ieraugi savā mīļākajā (noteikti izglītojošā) žurnāliņā - Joy- grāmatu ,kura obligāti jāizlasa. Nu ko?Skrienam uz grāmatnīcu.Ooo 8.70ls?Nu labi, žurnālā teikts,ka lasīsi visu nakti. Aizej mājā un ķeries klāt. Un tad nākamā brīdī pamosties no modinātāja.Darbā visiem tiek stāstīst,jā, ļoti laba grāmata.Par ko bija?Nu , tur jau pašam jālasa,to tā nevar izstāstīt.
Labi, gripa dara savu, rakstīšu rīt, kaut ko jauku. Varbūt.
Pacietība zaudēta - 8reizes
Biju jauka - pāris reizes.
Labi, gripa dara savu, rakstīšu rīt, kaut ko jauku. Varbūt.
Pacietība zaudēta - 8reizes
Biju jauka - pāris reizes.
otrdiena, 2011. gada 11. janvāris
Sveiks mans mazais draugs!
Esmu nedaudz apslimusi. Līdz ar to šodien būšu īpaši "jauka" savos prātuļojumos.
Pirmām kārtām - man sāp galva.Tur dzīvo mazi rūķīši,kuri ar saviem sīkajiem veserīšiem dauza un dauza pa manu galvu. Ar to nepietiek. Kaimiņos viņiem dzīvo rūķīši,kuri izplata vati manā galvā un ausīs. Māsīca galvenajam rūķim ir atbildīga par acu asarošanu. Tiek galā ar uzdevumu brīnišķīgi. Māsīca meita ir ievākusies ar ģimeni deguna rajonā. Bērnus viņa sūta bērnudārzā "Mandelītes" ,kur viņiem klājas burvīgi, jo var visu dienu rakt,skrāpēt un darīt visādas citādas jaukas lietas,kas mani dzen tuvu vājprātam.
Otrām kārtām - būs vēlāk, jo īsti vairs neredzu burtus
Apčī, uz veselību
Pirmām kārtām - man sāp galva.Tur dzīvo mazi rūķīši,kuri ar saviem sīkajiem veserīšiem dauza un dauza pa manu galvu. Ar to nepietiek. Kaimiņos viņiem dzīvo rūķīši,kuri izplata vati manā galvā un ausīs. Māsīca galvenajam rūķim ir atbildīga par acu asarošanu. Tiek galā ar uzdevumu brīnišķīgi. Māsīca meita ir ievākusies ar ģimeni deguna rajonā. Bērnus viņa sūta bērnudārzā "Mandelītes" ,kur viņiem klājas burvīgi, jo var visu dienu rakt,skrāpēt un darīt visādas citādas jaukas lietas,kas mani dzen tuvu vājprātam.
Otrām kārtām - būs vēlāk, jo īsti vairs neredzu burtus
Apčī, uz veselību
pirmdiena, 2011. gada 10. janvāris
Ikdiena (num2)
Labvakar.Man, lūdzu, pāris kg pacietības,pāris desmit kg veiksmes, 1kg izturības, pāris gramus dvēseles rezerves,vienu paciņu ar laipnību,veselu tonnu mīlestības.
Vajadzētu īsu atstāstu par iepr dienām?Lai notiek.
5diena - Jāapciemo mamma.Biju,izturēju,izdzīvoju.
6diena - Jāsagaida ex-vīrs, jāatdod mazā,jātraucas uz Valmieru,lai paspētu uz ballīti. Sāksim ar to,ka ex ieradās ar 4 stundu nokavēšanos. Tā vietā,lai salamātu viņu, jutu mistisku žēlumu, skatoties uz viņa nemazgātajiem matiem un vēl vairāk novājējušo seju,nekā kad bijām kopā.Varbūt jāaiziet pie kāda daktera,kurš liek apgulties uz kušetītes un jautā,ko man dāvināja 3gadu jubilējā, un no tās informācijas izsecina,ka esmu traumēta,jo neesmu saņēmusi 3riteni.Un līdz ar to jūtu neizprotamu emociju gammu.Un jūtu simpātijas pret savdabīgiem dīvaiņiem.
Tālāk. Bija jānokļūst Valmierā, gaidot autobusu sapazinos ar pieturdraugiem. Tā es saucu tos cilvēkus,kuri nāk un runā un runā un runā. Par laiku, par autobusu sarakstu,par pensijām,par dzīvi.Reizēm pat tīri jauki,jo tev nav jāiespringst uz atbildi, jo to nemaz negaida.Pietiek ar galvas māšanu,ka dzirdi un esi pilnīgā sajūsmā par to,ko dzirdi.Ceļš diezgan vienmuļš. Kārtējo reizi nesapratu,kā tie cilvēki var izkāpt nekurienē un droši soļot iekšā mežā. Valmiera. Ballīte bija.Ņemot vērā laika trūkumu, pirmie viesi tika likti pie maizīšu taisīšanas, sieru, gaļu,paprikas utt servēšanas.Savaldību zaudēju vienu reizi - kad viens viesis meta banāna mizu uz grīdas. Laikam nebija radis,ka kāds viņam ko saka,it īpaši maza meitene,kura ārēji izskatās pavisam normāla.Nu ar vienvārdsakot,viņš vairāk vai mazāk apklusa uz visu vakaru. Īpašu viņa runas diareja nepietrūka. Katrā ziņā es pat nemanīju,ka viņš bija aizgājis.Noballējām līdz 6no rīta,kad man uznāca īslaicīgs ku kū un apsolīju pamodināt vienu viesi 8no rīta!Ko arī izdarīju ar 9min nokavēšanos.Bravo man.Bravo viņam,ka piecēlās.
Svētdiena - nenormālos tempos bija jāsataisās,jo auto jau gaidīja.Paspējām.
Pirmdien - rakstu šo un smejos.Principā ned nog izdevusies.
Savaldība zaudēta - 1x
Biju jauka - gandrīz visu laiku.
Vajadzētu īsu atstāstu par iepr dienām?Lai notiek.
5diena - Jāapciemo mamma.Biju,izturēju,izdzīvoju.
6diena - Jāsagaida ex-vīrs, jāatdod mazā,jātraucas uz Valmieru,lai paspētu uz ballīti. Sāksim ar to,ka ex ieradās ar 4 stundu nokavēšanos. Tā vietā,lai salamātu viņu, jutu mistisku žēlumu, skatoties uz viņa nemazgātajiem matiem un vēl vairāk novājējušo seju,nekā kad bijām kopā.Varbūt jāaiziet pie kāda daktera,kurš liek apgulties uz kušetītes un jautā,ko man dāvināja 3gadu jubilējā, un no tās informācijas izsecina,ka esmu traumēta,jo neesmu saņēmusi 3riteni.Un līdz ar to jūtu neizprotamu emociju gammu.Un jūtu simpātijas pret savdabīgiem dīvaiņiem.
Tālāk. Bija jānokļūst Valmierā, gaidot autobusu sapazinos ar pieturdraugiem. Tā es saucu tos cilvēkus,kuri nāk un runā un runā un runā. Par laiku, par autobusu sarakstu,par pensijām,par dzīvi.Reizēm pat tīri jauki,jo tev nav jāiespringst uz atbildi, jo to nemaz negaida.Pietiek ar galvas māšanu,ka dzirdi un esi pilnīgā sajūsmā par to,ko dzirdi.Ceļš diezgan vienmuļš. Kārtējo reizi nesapratu,kā tie cilvēki var izkāpt nekurienē un droši soļot iekšā mežā. Valmiera. Ballīte bija.Ņemot vērā laika trūkumu, pirmie viesi tika likti pie maizīšu taisīšanas, sieru, gaļu,paprikas utt servēšanas.Savaldību zaudēju vienu reizi - kad viens viesis meta banāna mizu uz grīdas. Laikam nebija radis,ka kāds viņam ko saka,it īpaši maza meitene,kura ārēji izskatās pavisam normāla.Nu ar vienvārdsakot,viņš vairāk vai mazāk apklusa uz visu vakaru. Īpašu viņa runas diareja nepietrūka. Katrā ziņā es pat nemanīju,ka viņš bija aizgājis.Noballējām līdz 6no rīta,kad man uznāca īslaicīgs ku kū un apsolīju pamodināt vienu viesi 8no rīta!Ko arī izdarīju ar 9min nokavēšanos.Bravo man.Bravo viņam,ka piecēlās.
Svētdiena - nenormālos tempos bija jāsataisās,jo auto jau gaidīja.Paspējām.
Pirmdien - rakstu šo un smejos.Principā ned nog izdevusies.
Savaldība zaudēta - 1x
Biju jauka - gandrīz visu laiku.
ceturtdiena, 2011. gada 6. janvāris
Sākums
Neskatoties uz to,ka mana dzīve ir krietni sagājusi grīstē, man ir palikuši daži, žirgti un mundri draugi,kuri man liek savākties. Paldies un izritinu sarkano paklāju,lai varat ar cieņu turpināt ceļu uz manis atgriešanu dzīvē.
Šodien man ,piemēram,sagādā grūtības pat piecelt savu mazo (diezgan glīto)dupsīti no gultas, jo ir atnācis slinkums.Noskaņu arī neuzlabo sms no brāļa,kurš grib satikt manu ex -vīru,un atgādinātu man,ka 29gados, ir jābūt labai karjerai(man nav) un ir jābūt ietaupījumiem(galīgi nav),un ir jābūt raksturam(kkur jau ir) ,un nedrīkst veģentēt un neko nedarīt( jo?). Gan jau vakarpusē atskanēs zvans arī no mīļās māmiņas. Kura labu gribēdama novedīs mani līdz mazai vājprāta lēkmei, kuras nomierināšani vajadzēs mega lielu krūzi kafijas. Pēc kuras izdzeršanas, nenāks miegs, bet tas ir noderīgi,jo mana mazā meitiņa arī negrib iet gulēt. Varēsim iet atkal ārā un dejot pa sniegu.Vakar gan daža laba pensionāre uzskatīja par saprotamu un dižu pienākumu nākt klāt un paziņot,ka ir gripas laiks, un ka mazam bērnam jāguļ utt Visu cieņu, lai jums labs vakars ,kundze! Mēs pašas kulsimies kā mācēsim. Labāk smejoties pa sniegu, nekā raudot pa gultu.
Kaut ko vajadzētu apņemties... notievet man tā ka nevajadzētu... atmest pīpēšanu?Diezi vai....Būt jaukai 30dienas pēc kārtas un nezaudēt pacietību? OOOooo !! Esmu gatava šim izaicinājumam.Ceru,ka jūs arī, jo nāksies lasīt kā man klājas.Jo ko neizteikšu dzīvē, speršu ārā šeit :)
Sākšu no rītdienas. 2011.07.janvāris - 2011.05,februāris.
Servus!
Šodien man ,piemēram,sagādā grūtības pat piecelt savu mazo (diezgan glīto)dupsīti no gultas, jo ir atnācis slinkums.Noskaņu arī neuzlabo sms no brāļa,kurš grib satikt manu ex -vīru,un atgādinātu man,ka 29gados, ir jābūt labai karjerai(man nav) un ir jābūt ietaupījumiem(galīgi nav),un ir jābūt raksturam(kkur jau ir) ,un nedrīkst veģentēt un neko nedarīt( jo?). Gan jau vakarpusē atskanēs zvans arī no mīļās māmiņas. Kura labu gribēdama novedīs mani līdz mazai vājprāta lēkmei, kuras nomierināšani vajadzēs mega lielu krūzi kafijas. Pēc kuras izdzeršanas, nenāks miegs, bet tas ir noderīgi,jo mana mazā meitiņa arī negrib iet gulēt. Varēsim iet atkal ārā un dejot pa sniegu.Vakar gan daža laba pensionāre uzskatīja par saprotamu un dižu pienākumu nākt klāt un paziņot,ka ir gripas laiks, un ka mazam bērnam jāguļ utt Visu cieņu, lai jums labs vakars ,kundze! Mēs pašas kulsimies kā mācēsim. Labāk smejoties pa sniegu, nekā raudot pa gultu.
Kaut ko vajadzētu apņemties... notievet man tā ka nevajadzētu... atmest pīpēšanu?Diezi vai....Būt jaukai 30dienas pēc kārtas un nezaudēt pacietību? OOOooo !! Esmu gatava šim izaicinājumam.Ceru,ka jūs arī, jo nāksies lasīt kā man klājas.Jo ko neizteikšu dzīvē, speršu ārā šeit :)
Sākšu no rītdienas. 2011.07.janvāris - 2011.05,februāris.
Servus!
Abonēt:
Ziņas (Atom)