Visas līdzības un rakstura iezīmes, izskata apraksti ir tikai iztēle un nav reāli,pat ja atpazīstat sevi.
Meitene num 1 - jau no skolas laikiem pazīstama , līdz ar to raksturs zināms līdz mielēm. Pagātne .Skolas laika sākums - nekas īpašs (jāsaka, neviens no mums 90gadu sākumā ar stilu nevarēja lepoties.Un pašcieņu ar slīdošām zeķbiksem un krunkām uz ceļgaliem valkājot, saglabāt bija diezgan neiespējami)Skolotājiem viņa gan dikten patika, jo mācījās labi, ar dauzoņām nedraudzējās utt. Pēc gadiem,kad patiešām likās,ka esam stila ikonas visai skolai (ap 11, 12klasi, reti skaisti rūtaini džemparīši, burvīgi strīpaini t-krekli,ko var ar jostu apsiet, un justies kā kleitā, banānveida džinsas utt) vienā no tusiņiem ,un tādu bija daudz(aknas joprojām kā par brīnumu darbojas teicami,tpu tpu tpu) uzzināju,ka viņai ome bija tāda dīvaini feina,kura pamatskolas laikā bija "vadījusi" viņas dzīvi pa savam.Tagadne - dzīvojam netālu, satiekamies pietiekami bieži, varu uzticēt viņai savas neirotiskās problēmas un ciniski kopā nolemt,ka ja nebūtu problēma, es to izdomātu un tad būtu problēma,ka nevar atrisināt šo problēmu,jo problēmas nemaz nav.
Meitene num 2 - Neko daudz nezinu,jo esmu iepazinusi salīdzinoši nesen. Akurāt prieks,ka esmu draudzene, nevis ienaidnieks. Raksturs - pabriesmīgs.(bet kuram ir dievīgs??) Ir viņas viedoklis un nepareizais viedoklis. Reizēm viegli var nokaitināt un aizkaitināt,it īpaši,ja otrs nav tik advancēts kā viņa, bet pārsvarā ir ļautiņš,kurš nemuld apkārt pa daudz un kuram var ticēt.Saderētu kopā ar tik pat vitāli atraktīvu vīrieti, par nelaimi ,vīriešus šādas būtnes biedē,jo viņas ir spēcīgākas un māk atbildēt paplašinātiem teikumiem un ne vienmēr smejas par stulbiem vīriešu jociņiem.
Puika num 1 - gadus 15pazīstams, tik sens draugs, ka nav nekādu ilūziju par to,ka viņš varētu mainīties uz kādu pusi. Meitenēm pārsvarā viņš liekas pievilcīgs,bet... iepazīstot labāk dažiem cilvēkiem var sķist apgrūtinoša viņa privātīpašnieka un nedaudz brīvā gara apvienojums (līdz brīdim,kad iepazīst raksturu līdz mielēm,notiek dabiskā atlase.)Esam izgājuši vairākām stadijām, un nonākuši līdz šī brīža - draugu attiecībām,kuras ir visnormālākās jāatzīst no visām pārdzīvotajām. Kā vienā sarunā minēju - slābans flirts un miers dvēselē satiekoties. Principā varu viņam zvanīt nakts vidū (tiesa riskējot ar viņa šī brīža favorītes dusmu lēkmēm, bet kuru tas uztrauc...mani nē)un palūgt ,lai palīdz jeb vienkārši papļāpāt.
Puika num2 - tik tuvs radinieks,ka drīkst un māk nokaitināt mani 3sek laikā. Raksturs diezgan šaubīgi burvīgs. Kopā varam darīt blēņas un slēpt tās no saviem tuviniekiem. Nekad neesam nosūdzējuši viens otru, (izņemot vienu gadījumu skolas laikā, kad mamma prasīja, vai ir kas uzdots, es atbildēju ,ka nē. Bet tas tur ...johaidī, bija pateicis,ka tas un tas un tas un vēl dzejolis no galvas ) Tagad esam labi draugi un zinam viens par otru pietiekami,lai nelolotu domas,ka man būs tāda smadzeņu attīstība kā viņam,savukārt viņš nekad nespēs nospēlēt uz klavierēm Mēnesnīcas sonāti un dziedāt baznīcās.
Meitene num 3 - Arī skolas laika draugs. Iziets cauri visādām gudrībām un glupībām.Apmeklēta jūkoša māja un no 3šā stāva pa taisno nolidots uz pirmo, jo nepamanījām ,ka nav grīda dažāas vietās. Naktī iets no Majoriem uz Lielupi,jo nokavēts pēd.vilc un bezgala daudz izbīļa pārdzīvots, sajaucot miskasti ar cilvēku bariņu .Un pēc pārsmiets ,jo viņa paziņo,ka 12naktī gribot karbonādi vai ko tamlīdzīgu. Kad pateicām ar brāli,ka diezi vai sanāks, viņa mums uzbļāva,ka esot pieradusi paēst kārtīgas vakariņas un pagriezās un pazuda nezināmā virzienā. Bet atradās uz verandas kāpnēm,kad bijām nonākuši mājās.Viņa ir pacietusi manas pazušanas un pēc tam uzrašanās atkal visu gadu laikā un ar pārsteidzošu mieru izturās pret manām aizmāršības lēkmēm un to,ka nekad neko neatceros.
Tā, turpinājums sekos. :)
Meitene num 1 - jau no skolas laikiem pazīstama , līdz ar to raksturs zināms līdz mielēm. Pagātne .Skolas laika sākums - nekas īpašs (jāsaka, neviens no mums 90gadu sākumā ar stilu nevarēja lepoties.Un pašcieņu ar slīdošām zeķbiksem un krunkām uz ceļgaliem valkājot, saglabāt bija diezgan neiespējami)Skolotājiem viņa gan dikten patika, jo mācījās labi, ar dauzoņām nedraudzējās utt. Pēc gadiem,kad patiešām likās,ka esam stila ikonas visai skolai (ap 11, 12klasi, reti skaisti rūtaini džemparīši, burvīgi strīpaini t-krekli,ko var ar jostu apsiet, un justies kā kleitā, banānveida džinsas utt) vienā no tusiņiem ,un tādu bija daudz(aknas joprojām kā par brīnumu darbojas teicami,tpu tpu tpu) uzzināju,ka viņai ome bija tāda dīvaini feina,kura pamatskolas laikā bija "vadījusi" viņas dzīvi pa savam.Tagadne - dzīvojam netālu, satiekamies pietiekami bieži, varu uzticēt viņai savas neirotiskās problēmas un ciniski kopā nolemt,ka ja nebūtu problēma, es to izdomātu un tad būtu problēma,ka nevar atrisināt šo problēmu,jo problēmas nemaz nav.
Meitene num 2 - Neko daudz nezinu,jo esmu iepazinusi salīdzinoši nesen. Akurāt prieks,ka esmu draudzene, nevis ienaidnieks. Raksturs - pabriesmīgs.(bet kuram ir dievīgs??) Ir viņas viedoklis un nepareizais viedoklis. Reizēm viegli var nokaitināt un aizkaitināt,it īpaši,ja otrs nav tik advancēts kā viņa, bet pārsvarā ir ļautiņš,kurš nemuld apkārt pa daudz un kuram var ticēt.Saderētu kopā ar tik pat vitāli atraktīvu vīrieti, par nelaimi ,vīriešus šādas būtnes biedē,jo viņas ir spēcīgākas un māk atbildēt paplašinātiem teikumiem un ne vienmēr smejas par stulbiem vīriešu jociņiem.
Puika num 1 - gadus 15pazīstams, tik sens draugs, ka nav nekādu ilūziju par to,ka viņš varētu mainīties uz kādu pusi. Meitenēm pārsvarā viņš liekas pievilcīgs,bet... iepazīstot labāk dažiem cilvēkiem var sķist apgrūtinoša viņa privātīpašnieka un nedaudz brīvā gara apvienojums (līdz brīdim,kad iepazīst raksturu līdz mielēm,notiek dabiskā atlase.)Esam izgājuši vairākām stadijām, un nonākuši līdz šī brīža - draugu attiecībām,kuras ir visnormālākās jāatzīst no visām pārdzīvotajām. Kā vienā sarunā minēju - slābans flirts un miers dvēselē satiekoties. Principā varu viņam zvanīt nakts vidū (tiesa riskējot ar viņa šī brīža favorītes dusmu lēkmēm, bet kuru tas uztrauc...mani nē)un palūgt ,lai palīdz jeb vienkārši papļāpāt.
Puika num2 - tik tuvs radinieks,ka drīkst un māk nokaitināt mani 3sek laikā. Raksturs diezgan šaubīgi burvīgs. Kopā varam darīt blēņas un slēpt tās no saviem tuviniekiem. Nekad neesam nosūdzējuši viens otru, (izņemot vienu gadījumu skolas laikā, kad mamma prasīja, vai ir kas uzdots, es atbildēju ,ka nē. Bet tas tur ...johaidī, bija pateicis,ka tas un tas un tas un vēl dzejolis no galvas ) Tagad esam labi draugi un zinam viens par otru pietiekami,lai nelolotu domas,ka man būs tāda smadzeņu attīstība kā viņam,savukārt viņš nekad nespēs nospēlēt uz klavierēm Mēnesnīcas sonāti un dziedāt baznīcās.
Meitene num 3 - Arī skolas laika draugs. Iziets cauri visādām gudrībām un glupībām.Apmeklēta jūkoša māja un no 3šā stāva pa taisno nolidots uz pirmo, jo nepamanījām ,ka nav grīda dažāas vietās. Naktī iets no Majoriem uz Lielupi,jo nokavēts pēd.vilc un bezgala daudz izbīļa pārdzīvots, sajaucot miskasti ar cilvēku bariņu .Un pēc pārsmiets ,jo viņa paziņo,ka 12naktī gribot karbonādi vai ko tamlīdzīgu. Kad pateicām ar brāli,ka diezi vai sanāks, viņa mums uzbļāva,ka esot pieradusi paēst kārtīgas vakariņas un pagriezās un pazuda nezināmā virzienā. Bet atradās uz verandas kāpnēm,kad bijām nonākuši mājās.Viņa ir pacietusi manas pazušanas un pēc tam uzrašanās atkal visu gadu laikā un ar pārsteidzošu mieru izturās pret manām aizmāršības lēkmēm un to,ka nekad neko neatceros.
Tā, turpinājums sekos. :)
Cīsiņus!!! Cīsiņus es toreiz gribēju. man bija tāds izsalkums, ka šaubījos, vai piedāvātie cepumi, spēs to remdēt. Izrādās, ka spēj gan :D
AtbildētDzēstNo tā vakara/nakts, vēl jaukas atmiņas saglabājušās! :D