Laikam visi mani draugi un paziņas zin,ka man patīk sarkastiskas piezīmes un atbildes,smiekli situācijās ,kad iespējams būtu jāraud.Vai vismaz gaumīgi jāšņukst savam kavalierim uz pleca. Protams, pēc tam piedāvājot izmazgāt appuņķoto t-kreklu ar uzrakstu - Naike.
Uzrakstīšu dažas no situācijām,kad smiekli un mans savdabīgais humors bija mani glabēji. (tas bez šaubām ir savukārt atkarīgs no audzināšanas. Treji apakšsvārki utt. )Mana vecmāmiņa aizliedza man iet īsos svārkos pagalmā,jo - "ar pliku čuru nekur neies!! ej pārģērbies".Burvīgi vai ne?
Situācija numer viens - Tu saproti,ka esi abzalūt un galīga nejēga algebrā. Tik ļoti,ka tava skolotāja klases priekšā paziņo,ka viņai nemaksā tik daudz, lai mācītu TĀDUS muļķus. Nu neko, viss beidzās ar to,ka aiznesu skolotājai 3kg Serenādes konču un dabūju 3nieku. Varēju arī raudāt un nedarīt neko.
Situācija numer divi - apt 2stundas pirms žetonvakara man uznāca vēlme mainīt matu krāsu. Ko arī izdarīju, bet nepārliecinājos vai wc ir siltā ūdens. Nebija. Tad nu sanāca tā,ka bija jāmazgā ledus aukstā ūdenī, mazā mazā izlietnē(jo paredzēta roku mazgāšanai) un fēns arī nebija. Bet bildēs izskatās,ka man ir mega feina frizūra ar slapjo matu efektu. Arī varēju sākt psihot, paziņot,ka neiešu tēlot bomzi Princī un Ubaga zēnā,kura bija žetonvakara izrāde, bet ...
Situācija numer trīs - mans toreizējais draugs uzdāvināja man tajā laikā tik populārās ķēdītes ar sirsniņu,kurai katra puse paliek pie sava. Un tā nu sagadījās ,ka man likās,ka viss šis ir ievilcies un ir jāizbeidz. Izklāstīju to misteram X, man jau nu liekas,ka diezgan saudzīgi - man apnika, beidzam draudzēties!(ņemot vērā,ka man bija 16gadi, ļoti pat ok )Ko tur liegties, viņam nelikās šis ok, un tā vietā lai turpinātu iet stacijas virzienā, viņš pagriežās un norauj man no kakla ķēdīti un aizmet krūmos.Pēc šī tik ļoti drāmiskās traģēdijas akta, viņš par laimi tiešām dodas uz staciju. Es savukārt ejot mājās, vienīgi spēju domāt,kāpēc tik smuka ķēdīte bija jāsaplēš?Un tomēr labi,ka tiku vaļā no cilvēka,kurš čāpstina, jo ar mammu vienmēr pie galda saskatījāmies un aizturējām smieklu lēkmes.
situācija numers četri - mana drauga mamma, viņa prombūtnes laikā sakārto sava jaunākā dēla istabu. Sakārto tā pamatīgi, arī visu to ,kas atrodas zem gultas.Un tur ietilpa, mana mīļotā cilvēka dāvana man. Tērpiņš kādu ne reti var redzēt p..o kanālos. Visnotaļ jauks atribūts,kamēr esam divatā, Bet ,ja man ir jāsāk domāt,ka viņa mamma ir ņēmusi zeķes,zeķturi, korseti utt.... un smuki,glīti salikusi atvilknē.. Jo majo... Atliek divas iespējas. Krist vieglā histērijā un apsolīt sev,ka viņa mammai nekad nerādīsies acīs JEB veselīgi "ierēkt"un uzburt ainiņu ,kā ar šo ietērpu noiet uz virtuvi kādā dienā un ar nevainīgu smaidu teikt - Labdien. Kāds jauks rīts!
Tā, būs gana šovakaram. ejam čučet. Ar vai bez ieteerpiem, galvenais ar ironisku, bet mīļu smaidu uz lūpām.
Uzrakstīšu dažas no situācijām,kad smiekli un mans savdabīgais humors bija mani glabēji. (tas bez šaubām ir savukārt atkarīgs no audzināšanas. Treji apakšsvārki utt. )Mana vecmāmiņa aizliedza man iet īsos svārkos pagalmā,jo - "ar pliku čuru nekur neies!! ej pārģērbies".Burvīgi vai ne?
Situācija numer viens - Tu saproti,ka esi abzalūt un galīga nejēga algebrā. Tik ļoti,ka tava skolotāja klases priekšā paziņo,ka viņai nemaksā tik daudz, lai mācītu TĀDUS muļķus. Nu neko, viss beidzās ar to,ka aiznesu skolotājai 3kg Serenādes konču un dabūju 3nieku. Varēju arī raudāt un nedarīt neko.
Situācija numer divi - apt 2stundas pirms žetonvakara man uznāca vēlme mainīt matu krāsu. Ko arī izdarīju, bet nepārliecinājos vai wc ir siltā ūdens. Nebija. Tad nu sanāca tā,ka bija jāmazgā ledus aukstā ūdenī, mazā mazā izlietnē(jo paredzēta roku mazgāšanai) un fēns arī nebija. Bet bildēs izskatās,ka man ir mega feina frizūra ar slapjo matu efektu. Arī varēju sākt psihot, paziņot,ka neiešu tēlot bomzi Princī un Ubaga zēnā,kura bija žetonvakara izrāde, bet ...
Situācija numer trīs - mans toreizējais draugs uzdāvināja man tajā laikā tik populārās ķēdītes ar sirsniņu,kurai katra puse paliek pie sava. Un tā nu sagadījās ,ka man likās,ka viss šis ir ievilcies un ir jāizbeidz. Izklāstīju to misteram X, man jau nu liekas,ka diezgan saudzīgi - man apnika, beidzam draudzēties!(ņemot vērā,ka man bija 16gadi, ļoti pat ok )Ko tur liegties, viņam nelikās šis ok, un tā vietā lai turpinātu iet stacijas virzienā, viņš pagriežās un norauj man no kakla ķēdīti un aizmet krūmos.Pēc šī tik ļoti drāmiskās traģēdijas akta, viņš par laimi tiešām dodas uz staciju. Es savukārt ejot mājās, vienīgi spēju domāt,kāpēc tik smuka ķēdīte bija jāsaplēš?Un tomēr labi,ka tiku vaļā no cilvēka,kurš čāpstina, jo ar mammu vienmēr pie galda saskatījāmies un aizturējām smieklu lēkmes.
situācija numers četri - mana drauga mamma, viņa prombūtnes laikā sakārto sava jaunākā dēla istabu. Sakārto tā pamatīgi, arī visu to ,kas atrodas zem gultas.Un tur ietilpa, mana mīļotā cilvēka dāvana man. Tērpiņš kādu ne reti var redzēt p..o kanālos. Visnotaļ jauks atribūts,kamēr esam divatā, Bet ,ja man ir jāsāk domāt,ka viņa mamma ir ņēmusi zeķes,zeķturi, korseti utt.... un smuki,glīti salikusi atvilknē.. Jo majo... Atliek divas iespējas. Krist vieglā histērijā un apsolīt sev,ka viņa mammai nekad nerādīsies acīs JEB veselīgi "ierēkt"un uzburt ainiņu ,kā ar šo ietērpu noiet uz virtuvi kādā dienā un ar nevainīgu smaidu teikt - Labdien. Kāds jauks rīts!
Tā, būs gana šovakaram. ejam čučet. Ar vai bez ieteerpiem, galvenais ar ironisku, bet mīļu smaidu uz lūpām.
Kā reiz pie ko pie brokastu kafijas palasīties! Bija jautri, paldies.
AtbildētDzēst