trešdiena, 2011. gada 23. novembris

Vingrojumi jebšu smiešanās līdz asarām

Pārdomas par fizisko aktivitāšu vajadzību pieaug manā galviņā ar katru dienu vairāk. Jo - skrienot pakaļ sab.transp. iekāpjot tajā, saprotu ,ka sānos dur, elpas nav un sirds sitas tik stipri,ka jābaidās vai neieleks priekšā sēdošā pasažiera mugurā.
Turklāt ejot raitā solī ar kora biedriem ir gandrīz tas pats. Principā ja es ietu tik ātri katru dienu, man nevajadzētu e-talonu.
Kas varētu nākt par labu? Karatē treniņi? Kaut kad jaunībā gāju, tīri feini bija. Joga? hmm... diezin vai. Nezinu vai spēšu gūt labumu un patikšanu no tā,ka viena kāja tiek aizķimerēta aiz otras kājas (vēlams savējās, nevis blakus biedra) un roku stiepšanu pret sauli (arī tas,ja ir 21.30vakarā ) un mierīgu elpošanu, cik nu tas šādā pozā vispār ir iespējams. Vēl fiziskās aktivitātēs noteikti būtu iekļaujams sekss. (vai ne?) Protams,ka ir skaisti ,cēli,netverami arī tāda mīlēšanās kā rāda 2dienu vakara romantiskajās filmās.....viņš, viņa - simfoniskā mūzika un kamīna skats. Tā teikt, beigas izdomājiet paši. Bet!(tiesa šis attiecas uz daiļo dzimumu) ja gribi saraudināt savu celulītu un atgādināt sev par vēdera preses esamību savā ķermenī - pamēģini jātnieces pozu tupus stāvoklī. (veiksmi mīļās :) :) ) Nākamais varbūt varētu būt pastaigas? Domāju,ka ir skaidrs,ka nav runa par mazajām ,jaukajām pastaigām gar jūru vai rudenīgo Siguldu. Gudri ļauži melš ,ka pastaigas (ilgas un garas) nākot par labu garīgajam un fiziskajam stāvoklim. Tātad - ir uzdevums! Izejam no mājas 3h ātrāk, jo ir pastaigas laiks. Maršruts Mēbeļu nams - Vefs. Lēni ejot ,vari ievērtēt neatkārtojamo Purvciema arhitektūru. (mazliet interesantāki ir uzraksti uz māju sienām un reklāmu teksti) Ejot pamazām sāk smidzināt lietus, nekas,var tak paņemt lietussargu. Ak vai, kurš ir palicis mājās.Nu nekas, nekur jau nav teikt,ka nevari iet un pastaigāt pa lietu. Mēģini saglabāt pozitīvo emociju gammu , skatoties uz garām braucošajiem trolejbusiem. Beigu beigās, nopērc karsto šokolādi vietējā kioskā un iekāp 17troļukā,lai tiktu līdz vajadzīgajai pieturai.
Labāk par garo pastaigu, laikam tomēr trenēt vēdera presīti smejoties draugu pulkā līdz asarām, un saprotot nākamajā rītā,ka presīte atriebjas par sevis traucēšanu.
Priekā, izturību un humoru, skrienot pakaļ sab transp! :)

sestdiena, 2011. gada 12. novembris

Nekādas dižās domas šeit nebūs

Brīvības sajūta ir diezgan jautri mulsinoša. Ejot šodien gandrīz nakts vidū pa Rīgas ielām sapratu,ka ir tik laba sajūta!Beidzot.
Un vispār izšķirties 11.11.2011 ir laba zīme :) Ja ņem vērā visu to vājprātu ar precēšanos vienādos cipariņos.
Tagadiņ ir jānodzied vakara koncerts. Vakar Rīga vecā satikām draugus un saruna bija kolosāla - klau, nu mošk jūs atnākat uz mūsu konci jeb pēc tam tusiņu? Aaa nee...tad mums koncerts pašiem.Bet varbūt jūs varat tad atnākt? hmm nē,tad mums ir mēģis un koncerts :D Visi tik muzikāli ,ka prieks.
Mani dzen prom no kompja ,jo jāiet uz autobusu ,kurš mūs vizinās uz Mārupes koncertu.
Tiekās atkal drīz,kad uzrakstīšu daudz vairāk par savu niekiem pilno ikdienu.