Par esošajiem un joprojām esošajiem

Tātad, no maniem draugiem izskanēja pārmetums,ka nekad nerakstot par viņiem :)

Tātad - Zitinja - kulināre, kura mani iedvesmojusi ieiet virtuvē un uztaisīt zupu. Un sautējumu. Un pankūkas,un visu ko citu. Pamatskolas draudzene, ar kuru iziets cauri krietni daudz piedzīvojumu. (dažu labu varat izlasīt iepr. blogu ierakstos) Ar viņas labvēlību spēju pārvarēt savu virtuves fobiju un izjust prieku no tā,ka kaut ko mēģinu veidot katliņā.Pat esmu ieguvusi savas mātes un brāļa uzslavu - "nudien garšīg zupiņ, ko tu tur pieliki? "
Otrs ir mans draugs Guntars - bezgala mīļš, jauks un spēj manas garastāvokļa maiņa pārciest ar apbrīnojamu pacietību. 
bet vispār gribēju rakstīt blogu par to, kā rodas pārmetumi un tenkas. Pietiek ar trim normālām,jaunām , skaistām sievietēm. Kurām ir šis tas ko dalīt, jeb šis tas ko viņas ir iedomājušās dalīt.
Varētu būt runa par piedošanu - ko īsti tas nozīmē? Vai tas ,ka aizmirsti,kas teikts pagātnē? vai tas,ka spēj nepieminēt kādu laiku atpakaļ izteiktus apvainojumus? Vai tas,ka spējam pārvarēt īpašumtiesības uz saviem tuviniekiem ?Vai tas,ka spējam pārkāpt sev un atzīt savas kļūdas? Es spēju, atzīstu,ne vienmēr esmu bijusi jauka, ne vienmēr esmu bijusi mīļa.. man ir asa mēle un man ir atmiņa,kura aizmirst ,kas ir jāpadara šajā dienā, bet atceras,ko kas man ir teicis 7,8 klasē....
Vispār piedošana ir grūta tēma. Ja kāds kādu piekrāpj... kas notiek? Jā,ok, mīļais/mīļā piedodu Tev... Bet??????? Pie ik viena mazākā strīda, pie ik vienas mazākās domstarpības mēs atgādinam. tu toreiz... tu tad.. tu atkal... tu vienmēr...tu nekad...
 šie būtu vārdi ,ko vajadzētu teikt laulību zvērestā. Ka -  es neteikšu - Tu nekad.......(neiznes miskati - un?????kas no tā mainās?tu nekad nespied zobu pastu no beigām - unnnnnn???Tak nopērc divas!lai katrs no jums var spiest kā grib un kā māk) tu vienmēr .... |(un ??? tu vienmēr aizstāvi savu māti.. Un??Lai !!Tak aizstāvi. galvenais,ka ikdienā spēj būt kopā ar savu mīļoto cilvēku)
Tu atkal ... atkal skaties sporta ziņas...tu atkal lasi grāmatu.... Tātad - tavai otrai pusei ir garlaicīgi ar tevi!Dari kaut ko!
Vai tad tiešām tik grūti ir sabučot savu mīļoto cilvēku tik daudz, lai viņai/viņam nebūtu prātā ne sporta ziņas , ne grāmata?
veiksmi mīļie, attiecības ir jākopj, un vairāk nekā jebkura hortenzija un citi smalki augi. Un tikai no mums pašiem atkarīgs, vai spēsim ikdienā saglabāt to "taurentiņu" sajūtu ar mums mīļo cilvēku. Un nevienam ,NEVIENAM no ārpuses nav ne mazākas tiesības iejaukties.

Veiksmi mīļie, ataaaaa, es kura Mileedija jebshu kā citiem patīk saukt .,klauns ar dažādām sejām......

Kā es tiku pie savas Gaujas un galvas lakatiņa

ātrais bloga ieraksts
Pabiju,pastrādāju Muzeja naktīs,kā ganu meitene Annele. Jāsaka diezgan aizraujošs pasākums jau sākot ar to,ka man tiek uzkrāsotas spilgti rozīgilīllīgisarkanas lūpas un uzsiets balts lakatiņš. Ap galvu. Sveika vecmāmiņa.... Ņemot vērā ,ka biju izlēmusi izbaudīt pasākumu ,nevis mēģināt pietēlot ,ka man patīk un ka vispār nezinu ko te daru, piestrādāju arī pie tērpa pēc pilnas programmas. Gumijnieki kājās, puķaina kleitiņa. Un  GOVS!!! Mirkli pirms pasākuma sākuma saņemu instrukcijas par sava tēla īpatnībām un uzdevumiem. Uzzinu,ka man tas lopiņš  būs jāslauc un arī jāmāca visi interesenti to darīt. Jāpiezīmē,ka govs (vārdā Gauja ,bez šaubām) nebija īsta, tikai pupi bija gumijas un slaucot tecēja ūdens. Kā jau Rīgas govij, pienam nepietika. Pārinieks man bija kolēģis ,tajā vakarā -veterinārdakteris Aivars- ar kuru mums sapasēja humors. Kas bija nenoliedzami vajadzīgs,ja sāka uzdot jautājumus par to ,kāpēc govs nav īsta, kāpēc govij rēta uz muguras (tur kur lēja ūdeni) tad mēs muldējām ,ka ierīkots GPRS ,lai ielās nenomaldās un ,ka piens tak rodas Rimi, nevis no govs. Utt.. cilvēki bija diezgan jestri līdzjokotāji. Paralēli slaukšanai, uz brīdi vajadzēja laist atpūsties bufetnieci Daugavu,kā rezultātā saņēmu kārtējo komplimentu par to,cik burvīgs lakatiņš man esot(sāku apdomāt par brīnumainajām pārvērtībām un stila maiņu) un vispār visas meitenes izskatoties burvīgi. Mums tēma bija 70' gadu pilsētiņa. Tā vārds pa vārdam - dabūju medniekdesiņas un frī kartupelīšus un vēl pēc laika arī alu par brīvu. Zināju,ka mana nevaldāmā muldēšana kādreiz arī novedīs pie kaut kā laba.
Principā mūsu Gauja sapelnīja visvairāk apmeklētāju sajūsmu.Gandrīz vai sāku domāt,ka tak vajadzētu kādu dienu saņemties un aizbraukt uz tādiem laukiem ,kur ir dzīvas Gaujas. Varbūt ,ka nemaz tik traki viņam nebūs bail no manis un otrādi.
Tagad eju atpakaļ gulēt, jo slaukšana visu vakaru un nakti ir grūts darbs :) :)