pirmdiena, 2011. gada 24. janvāris

Plīts un melns negližē

Tātad, beidzot man ir atbilstošs noskaņojums ,lai uzrakstītu savas pārdomas par sievieti un vīrieti pie plīts.
Kā rodas steriotipi,ka meitenei ir jāmāk gatavot? Es atvainojos, kur tas ir rakstīts?Ja Dieviņš gribētu,lai tikai un vienīgi sievietes mācētu gatavot, droši vien,ka būtu izdomājis,kā iemontēt puncī pavārgrāmatas ievadu ,lai tos 9mēnešus var jau sākt mācīties kotlešu masas sajaukšanas pamatus! Mani vispār tracina rozā meitenēm, zils puisīšiem. Puikas spēlējas ar auto, meitenes ar lellēm. Zēni neraud (kā tad...jo labāk tak ir izaugt nejūtīgam un nedaudz padebīlam, nekā iemācīties izrādīt savas jūtas), meitenes nerunā pretī(tas nekas,ka dara pāri un neesi laimīga,galvenais pabaro savu vīrieti,tad jau viņš paliks pie tevis.Lētāk, galu galā...) Sviestiņš.
Es piemēram sāku gatavot tikai dēļ savas meitas, un milzīgs paldies draudzenēm un "martiņām",kuras man paceitīgi atbildēja uz diezgan debīlajiem jautājumiem ko un cik un kāpēc un cik ilgi ir jāgatavo. Bet jāatzīstas,ka pirms tam diezgan feini arī  izdzīvoju ar to,ka nemāku uztaisīt teļa gaļas bumbiņas pētersīļu mērcē, vai fritētu brī sieru ar baltvīna mērci....
Pajautāju dažiem vīriešu kārtas cilvēkiem ,vai sievietei ir jāmāk gatavot. Visiem bija atbilde - noteikti!Vīriešu mīlestība tak ejot caur vēderu. Netēmējat nedaudz par augstu? Cik no vīriešiem māk gatavot?Es nerunāju par pavāriem, kuriem noteikti mājas negribas gatavot pēc darba dienas. Un lai cik dīvaini nebūtu, neesmu arī dzirdējusi viesībās - oo tu pavārs?Uztaisi mums te ātri cepeti. (Arti - omlete 5no rīta neskaitās, tu pats arī gribēji ēst un mēs tev nedaudz palīdzējām :)) Tātad pavāri ir ārpus konkurences.
Vīrietis ,kurš gatavo ,visnotaļ iegūst sievietes simpātijas, jo izskatās pietiekami neierasti un seksīgi pie plīts. Un ja viņam vēl izdodas neko nepiededzināt un sevi nesavainot, nesalauzt plīti, nesaplēst šķīvi utt - jo majo!Burvīgs eksemplārs. Taču sieviete pie plīts ?Ja vien viņa nav melnā negližē un mazās papēdīšu čībiņās, neizraisa gandrīz nekādas emocijas!Jo viņai tak tur ir jābūt!Un jārūpējas par vīrieša kunģa apmēru neiziešanu no ierastās kārtības.
Varbūt pie vainas ir agrākās viesības,ko taisīja mūsu mammas un vecmāmiņas?(un joprojām dažas tā dara) Kad uz galda tika likti 4veidu salāti, 5veidu gaļiņas, šķovēti kāposti, un vārīti kartupeļi. Un gatavojās jau divas trīs dienas iepriekš, novedot pārējos mājiniekus līdz klusam vājprātam.Un kur nu vēl pēc tam trauku kaudzes!Galdauti (nebija vēl Fairy un Ariel,kuri rekordātrumos iztīra VISU), tepiķi un pārējās lietas,kuras viesību laikā tiek sasmērētas.Vai tiešām viesi nāk tikai lai pierītos un pēc tam stenot mēģinātu teikt, vaii, nee nee, es ta pieēdos,nu labi.. uzlieciet man vēl 13mazās pildītās paipalu oliņas.Un pašcepto kūciņu? Nē,kur nu!Jūs neesat pieņēmies svarā!Varat stūķēt mierīgi iekšā!Tas, ka josta ir sastiprināta kopā vēl ar divām,lai spētu aptvert vidukli, nozīmē tikai omulīgu apaļumu.
Sievietei ir jāmāk gatavot, jāmāk uztaisīt karjeru,jāmāk izņemt bērnu no dārziņa un vēl pa vidu vīramātei sameklēt dāvanu kārtējā dzimšanas dienā, kamēr vīrietis atpūšās pēc 8stundu darba dienas un pieprasa frikadeļu zupu, akurāt tieši tādu kā māte bērnībā gatavoja!Cepuri nost sievietēm. Protams,ka ir vīrieši,kuri māk un kuriem patīk gatavot, un kuri uztaisa jauku pārsteigumu savai dāmai ar pašataisītām vakariņām un vīnu.(traukus arī pēc tam nomazgā mīļumiņ). Vienmēr ir izņēmumi. Un galu galā, sievietei ir spēja runāt(reizēm vairāk nekā vajadzētu)un viņa var pateikt savam dārgumiņam ,lai viņš pieceļ savu pakaļiņu un iet uztaisīt visai ģimenei ēst.
Labu apetīti mani mīļie :)

sestdiena, 2011. gada 22. janvāris

Ēst gatavošana,vīrietis,gaume un es

Lai cik dīvaini man pašai tas neliktos , ir cilvēki ,kuri lasa manus skricelējumus. Paldies Jums.
Vakar man bija haltūra vienā pasākumā, nesauksim vārdā, LV maza maza. Kolēģi bija ļoti forši, bet publika... Jēziņ! Mēģināšu apstāstīt par ko mana sajūsma ir aktīva vēl šorīt.Ar Alisi strādājām garderobē, līdz ar to mums bija vislabākās, ātrākās iespējas aplūkot dāmu tērpus, vīriešu nepacietīgos skatienus bāra virzienā un viņu savstarpējās attiecību peripētijas. Nāk meitene,aptuveni gadi 24, novelk savu mētēlīti un ?paliek plika!Katrā ziņā to,kas viņai bija mugurā mēs nespējām nodefinēt, to lupatiņu,kas viņai bija uztsiprināts ap augumu laikam vidrīzāk varētu nosaukt par pagaru t-krekliņu. Un tad kur nu vēl mēģināšana nesmieties,kad iepriekš minētā jaunkundze mēģināja pārvilkt zābakus tā,lai visi neredz uz kādu vaksāciju šī jaunā dāma iet..Nesanāca ar cieņu apmainīt apavus.Alisei labi,viņa paslēpās aiz sienas ķiķināt, es mēģinot saglabāt profesionālu smaidu devu numuriņu. Nākamais pāris.Viņš - nedaudz ap 40,viņa arī. Viņam zobi - 3, viņai pietiekami. Vakara gaitā tiek iet ārā iekšā n-tās reizes,jo tās runas esot garlaicīgas un pīpēt gribas utt. Mugurā dāmai ir meždžīņu izstrādājums un zābāki. Visai drosmīga izvēle. Vīrs ik pa laikam mēģina piemiegt mums ar aci, ko sieva izliekas nemanām. (vai uz vecumu vīriešiem absalūti pazūd smadzeņu spēja strādāt?jeb tikai alkohola,ko dod par brīvu,iespaidā)Tad nākamais personāžs bija pāris ,kuri klusējot jau pēc stundas pienāca un vīrs laipnā balsī paprasīja mēteļus,zābakus un maisiņus.Ies mājā,jo kundzīte dusmīga sēž un nerunā,vīrs viņai prasa - nu kas ir?(jau ar zināmu histērijas piegaršu)ja tu gribi tomēr palikt, paliekam. Ja gribi braukt mājās - braucam. Viss šis sacītais tiek pavadīts ar ledainu acus skatienu, no kura,tiesa sāk tecēt tuša. Un paķerts mētelis un caur zobiem - ejmmmm.Un cēlā 104kg smagajā gaitā aizslīdēja prom.Ardievu.Nākamie personāži bija vīriešu kārtas pārstāvji,kuriem likās,ka garderobes meitenēm visa kā trūkst.Tā skaitā debīlu runu par vakara plāniem un to,ka mēs tik skaistas un jāiet dejot. Beigās palikām diezgan nepieklājīgas un teicām,ka darba līgumā rakstīts,ka nedrīkstam pļāpāt ar viesiem..Bija jau arī jauki ļautiņi, kuri bija pieklājīgi,asprātīgi un pat nesa kafijas,sidru utt,lai mums siltāk. Jo aukstums tiešām bija ievērības cienīgs.(Gripa - stāvi maliņā jeb ej pie manas matemātikas skolotājas) Principā vakara rezumē - ja pārsvarā ir slāvu tautības cilvēki, vienmēr būs kāds ,kurš ir jāizmet, būs kāds kurš raud, būs kāds kurš mēģinās būt stilīgs un tēlos donžuānu.Gaumes izjūtai laikam ir ko citu darīt, nevis apmeklēt šos pasākumus.
Pēc darba es vēl apmeklēju Cosmic Funk ballīti. Īsos vārdos - bija super.
Un tad, Arti (talantīgs pavārs ar kuru mums izvērtās diskusija par sievietēm un vīriešiem, ēst gatavošanu, un to kā tas vispār ir ,kurš gatavo labāk) un man tika izteikts izaicinājums uzrakstīt savas domas, piedod, par ēšanu/vīriešiem/gatavošanu, blogu būs jāpagaida vēl vienu dienu, apsolu rīt būs ;)

ceturtdiena, 2011. gada 20. janvāris

Bīstami feinais noskaņojums

Šodien man tāds ir.Tas ir tāds noskaņojums,ka gribas kaut ko mazliet nepareizu,kaut ko mazliet aizliegtu,kaut ko mazliet pikantu, kaut ko mazliet jautru, kaut ko mazliet bīstamu, kaut ko mazliet feini uzjautrinošu.
Un pārlasot sen sen veiktus ierakstus atradu - sarakstiņu, ko vēlos paveikt nākamgad. (tāda kā pakļaušanās visiem psiholoģiskajiem rakstiem un Secret filmām:))
Gribu dziedāt lietū, gribu ielēkt strūklakā, roku rokā ar Jaukumu, gribu zvaigžņotas naktis jūras krastā, gribu joprojām darbu,kas man sagādā prieku, gribu ar mammu aizbraukt uz Grieķijas salām, gribu ar tēti aiziet uz vecmeistaru izstādēm (vismaz reizi mēnesī), gribu ar draudzenēm satikties svētdienas rītos un dzert garšīgu kapučīno, gribu būt pacietīgāka,iecietīgāka,rūpīgāka attieksmē pret citiem tuvajiem cilvēkiem.
Kas ir sanācis? Johaidī - NEKAS.(jāgaida atkal nākamais jaunais gads)
Dziedāt lietū - varbūt varam aizstāt ar dziedāšanu vannā? Vai dušā?(kaimiņi ir sajūsmā)
Zvaigžņotas naktis jūras krastā - bija, nosalu.(nākamreiz jāpaņem līdzi neseksīga,bet silta adīta jaka)
Darbs - em..ko? Kas tas ir?Atceros,ka sen sen jaunībā man tāds bija.... (sīkāk pat nekomentēšu,dabūšu likt zem mēles klofelīnu)
Jaukums - mmmm ir. (roku rokā, vai ar pannu rokā, tas cits jautājums :D )
Mamma - Bija ekskursija.(Bez manis )
Tētis un izstādes - bijām, un izbaudījām, (es gan vairāk priecājos par tēti pie klavierēm, nekā gleznām pie sienas)
Draudzenes un svētdienas rīti - laikam jāpamaina tā diena,kad būtu tie rīti,jo svētdienas tik ļoti nāk miedziņš,ka nekāda tenka un klača nevar izdabūt mani ārā no gultas pirms 11... (nožēlojami teiks tie,kuri jau pirms saullēkta pilsētas parkā skrien krosu,un pēc tam izlasa biržas ziņas.)
Nu un pie attieksmes es strādāju. Jorprojām.

pirmdiena, 2011. gada 17. janvāris

Ikdiena (num3)

 Kāpēc cilvēki prasa viens otram,kā iet, ja patiesībā īsti jau nemaz neinteresē? Tas ir tāpat kā "jaukie" skolu salidojumi,kurā visi cenšas parādīt sevi no tik veiksmīgas un spožas puses,ka jāliek saulesbrilles,lai nesavainotu acis.Tas ir tikpat muļķīgi,kā prasīt cilvēkam,kuram ir allaž bijuši mati līdz dibenam, un tagad viņš ir ieradies ar zēngalviņu - ooo, tu biji pie friziera?Nē, mīlīt, tev tikai rādās...  Vai arī , ja ir jauns telefons, vai bikses, vai krelles.Kāpēc ir jāpaprasa - vai jauns?Kas no tā mainās?Vērtība?Vai iegūsti savai skaudībai skaidrākas aprises?Jeb pārākumā nomurmini,ka tev jau nu garastāvokļa uzlabošanai noder zaļā tēja un kreisā kāja aiz labās auss.Un nav vajadzīgas nekādas materiālās vērtības.Protams,izliekamies nemanām D&G džinsas ,kuras rotā taviu iespīlēto pakaļu, vai briljantiņiem nosēto krekliņu, kurš rada mānīgu iespaidu,ka tev ir viduklis. Vai arī gluži otrādi, tev ir rūtainas bikses,kuras rada mānīgu priekštatu par gurniem un tu ēd tikai salātlapas un pie katras izdevības pārgriez acis neiedomājamos rakursos, jo redzi kā citi ēd čipšus, jeb ar baudu stūķē maķīti.Vai vēl labāk man patīk tie ļautiņi,kuri iet uz operu, jo ir saņēmuši ielūgumus uz pirmizrādi vai galā koncertu. Un tad nu sēž un ciešas līdz starpbrīdim,kad nesas kā vējš uz kafē, lai iemalkotu šampanieti un ar satiktajiem paziņām čivinātu, cik lieliska opera!Ak tā??Tas ir balets? hmm... nu ja,kas ta tos visus mūzikas smalkumus var atšķirt. Jeb kā pareizi raksta Šūmanis jeb Šūberts? ak vai..mūziķu smalkie jocini. Vai parunāsim par grāmatu mīļotājiem. tu ieraugi savā mīļākajā (noteikti izglītojošā) žurnāliņā - Joy- grāmatu ,kura obligāti jāizlasa. Nu ko?Skrienam uz grāmatnīcu.Ooo 8.70ls?Nu labi, žurnālā teikts,ka lasīsi visu nakti. Aizej mājā un ķeries klāt. Un tad nākamā brīdī pamosties no modinātāja.Darbā visiem tiek stāstīst,jā, ļoti laba grāmata.Par ko bija?Nu , tur jau pašam jālasa,to tā nevar izstāstīt.
Labi, gripa dara savu, rakstīšu rīt, kaut ko jauku. Varbūt.
Pacietība zaudēta - 8reizes
Biju jauka - pāris reizes.

otrdiena, 2011. gada 11. janvāris

Sveiks mans mazais draugs!

Esmu nedaudz apslimusi. Līdz ar to šodien būšu īpaši "jauka" savos prātuļojumos.
Pirmām kārtām - man sāp galva.Tur dzīvo mazi rūķīši,kuri ar saviem sīkajiem veserīšiem dauza un dauza pa manu galvu. Ar to nepietiek. Kaimiņos viņiem dzīvo rūķīši,kuri izplata vati manā galvā un ausīs. Māsīca galvenajam rūķim ir atbildīga par acu asarošanu. Tiek galā ar uzdevumu brīnišķīgi. Māsīca meita ir ievākusies ar ģimeni deguna rajonā. Bērnus viņa sūta bērnudārzā "Mandelītes" ,kur viņiem klājas burvīgi, jo var visu dienu rakt,skrāpēt un darīt visādas citādas jaukas lietas,kas mani dzen tuvu vājprātam.

Otrām kārtām -  būs vēlāk, jo īsti vairs neredzu burtus

Apčī, uz veselību 

pirmdiena, 2011. gada 10. janvāris

Ikdiena (num2)

Labvakar.Man, lūdzu, pāris kg pacietības,pāris desmit kg veiksmes, 1kg izturības, pāris gramus dvēseles rezerves,vienu paciņu ar laipnību,veselu tonnu mīlestības.
Vajadzētu īsu atstāstu par iepr dienām?Lai notiek.
5diena - Jāapciemo mamma.Biju,izturēju,izdzīvoju.
6diena - Jāsagaida ex-vīrs, jāatdod mazā,jātraucas uz Valmieru,lai paspētu uz ballīti. Sāksim ar to,ka ex ieradās ar 4 stundu nokavēšanos. Tā vietā,lai salamātu viņu, jutu mistisku žēlumu, skatoties uz viņa nemazgātajiem matiem un vēl vairāk novājējušo seju,nekā kad bijām kopā.Varbūt jāaiziet pie kāda daktera,kurš liek apgulties uz kušetītes un jautā,ko man dāvināja 3gadu jubilējā, un no tās informācijas izsecina,ka esmu traumēta,jo neesmu saņēmusi 3riteni.Un līdz ar to jūtu neizprotamu emociju gammu.Un jūtu simpātijas pret savdabīgiem dīvaiņiem.
Tālāk. Bija jānokļūst Valmierā, gaidot autobusu sapazinos ar pieturdraugiem. Tā es saucu tos cilvēkus,kuri nāk un runā un runā un runā. Par laiku, par autobusu sarakstu,par pensijām,par dzīvi.Reizēm pat tīri jauki,jo tev nav jāiespringst uz atbildi, jo to nemaz negaida.Pietiek ar galvas māšanu,ka dzirdi un esi pilnīgā sajūsmā par to,ko dzirdi.Ceļš diezgan vienmuļš. Kārtējo reizi nesapratu,kā tie cilvēki var izkāpt nekurienē un droši soļot iekšā mežā. Valmiera. Ballīte bija.Ņemot vērā laika trūkumu, pirmie viesi tika likti pie maizīšu taisīšanas, sieru, gaļu,paprikas utt servēšanas.Savaldību zaudēju vienu reizi - kad viens viesis meta banāna mizu uz grīdas. Laikam nebija radis,ka kāds viņam ko saka,it īpaši maza meitene,kura ārēji izskatās pavisam normāla.Nu ar vienvārdsakot,viņš vairāk vai mazāk apklusa uz visu vakaru. Īpašu viņa runas diareja nepietrūka. Katrā ziņā es pat nemanīju,ka viņš bija aizgājis.Noballējām līdz 6no rīta,kad man uznāca īslaicīgs ku kū un apsolīju pamodināt vienu viesi 8no rīta!Ko arī izdarīju ar 9min nokavēšanos.Bravo man.Bravo viņam,ka piecēlās.

Svētdiena - nenormālos tempos bija jāsataisās,jo auto jau gaidīja.Paspējām.
Pirmdien - rakstu šo un smejos.Principā ned nog izdevusies.

Savaldība zaudēta - 1x
Biju jauka - gandrīz visu laiku.

ceturtdiena, 2011. gada 6. janvāris

Sākums

Neskatoties uz to,ka mana dzīve ir krietni sagājusi grīstē, man ir palikuši daži, žirgti un mundri draugi,kuri man liek savākties. Paldies un izritinu sarkano paklāju,lai varat ar cieņu turpināt ceļu uz manis atgriešanu dzīvē.
Šodien man ,piemēram,sagādā grūtības pat piecelt savu mazo (diezgan glīto)dupsīti no gultas, jo ir atnācis slinkums.Noskaņu arī neuzlabo sms no brāļa,kurš grib satikt manu ex -vīru,un atgādinātu man,ka 29gados, ir jābūt labai karjerai(man nav) un ir jābūt ietaupījumiem(galīgi nav),un ir jābūt raksturam(kkur jau ir) ,un nedrīkst veģentēt un neko nedarīt( jo?). Gan jau vakarpusē atskanēs zvans arī no mīļās māmiņas. Kura labu gribēdama novedīs mani līdz mazai vājprāta lēkmei, kuras nomierināšani vajadzēs mega lielu krūzi kafijas. Pēc kuras izdzeršanas, nenāks miegs, bet tas ir noderīgi,jo mana mazā meitiņa arī negrib iet gulēt. Varēsim iet atkal ārā un dejot pa sniegu.Vakar gan daža laba pensionāre uzskatīja par saprotamu un dižu pienākumu nākt klāt un paziņot,ka ir gripas laiks, un ka mazam bērnam jāguļ utt Visu cieņu, lai jums labs vakars ,kundze! Mēs pašas kulsimies kā mācēsim. Labāk smejoties pa sniegu, nekā raudot pa gultu.
Kaut ko vajadzētu apņemties... notievet man tā ka nevajadzētu... atmest pīpēšanu?Diezi vai....Būt jaukai 30dienas pēc kārtas un nezaudēt pacietību? OOOooo !! Esmu gatava šim izaicinājumam.Ceru,ka jūs arī, jo nāksies lasīt kā man klājas.Jo ko neizteikšu dzīvē, speršu ārā šeit :)
Sākšu no rītdienas. 2011.07.janvāris - 2011.05,februāris.
Servus!