Pāriet uz galveno saturu

Ikdiena (num2)

Labvakar.Man, lūdzu, pāris kg pacietības,pāris desmit kg veiksmes, 1kg izturības, pāris gramus dvēseles rezerves,vienu paciņu ar laipnību,veselu tonnu mīlestības.
Vajadzētu īsu atstāstu par iepr dienām?Lai notiek.
5diena - Jāapciemo mamma.Biju,izturēju,izdzīvoju.
6diena - Jāsagaida ex-vīrs, jāatdod mazā,jātraucas uz Valmieru,lai paspētu uz ballīti. Sāksim ar to,ka ex ieradās ar 4 stundu nokavēšanos. Tā vietā,lai salamātu viņu, jutu mistisku žēlumu, skatoties uz viņa nemazgātajiem matiem un vēl vairāk novājējušo seju,nekā kad bijām kopā.Varbūt jāaiziet pie kāda daktera,kurš liek apgulties uz kušetītes un jautā,ko man dāvināja 3gadu jubilējā, un no tās informācijas izsecina,ka esmu traumēta,jo neesmu saņēmusi 3riteni.Un līdz ar to jūtu neizprotamu emociju gammu.Un jūtu simpātijas pret savdabīgiem dīvaiņiem.
Tālāk. Bija jānokļūst Valmierā, gaidot autobusu sapazinos ar pieturdraugiem. Tā es saucu tos cilvēkus,kuri nāk un runā un runā un runā. Par laiku, par autobusu sarakstu,par pensijām,par dzīvi.Reizēm pat tīri jauki,jo tev nav jāiespringst uz atbildi, jo to nemaz negaida.Pietiek ar galvas māšanu,ka dzirdi un esi pilnīgā sajūsmā par to,ko dzirdi.Ceļš diezgan vienmuļš. Kārtējo reizi nesapratu,kā tie cilvēki var izkāpt nekurienē un droši soļot iekšā mežā. Valmiera. Ballīte bija.Ņemot vērā laika trūkumu, pirmie viesi tika likti pie maizīšu taisīšanas, sieru, gaļu,paprikas utt servēšanas.Savaldību zaudēju vienu reizi - kad viens viesis meta banāna mizu uz grīdas. Laikam nebija radis,ka kāds viņam ko saka,it īpaši maza meitene,kura ārēji izskatās pavisam normāla.Nu ar vienvārdsakot,viņš vairāk vai mazāk apklusa uz visu vakaru. Īpašu viņa runas diareja nepietrūka. Katrā ziņā es pat nemanīju,ka viņš bija aizgājis.Noballējām līdz 6no rīta,kad man uznāca īslaicīgs ku kū un apsolīju pamodināt vienu viesi 8no rīta!Ko arī izdarīju ar 9min nokavēšanos.Bravo man.Bravo viņam,ka piecēlās.

Svētdiena - nenormālos tempos bija jāsataisās,jo auto jau gaidīja.Paspējām.
Pirmdien - rakstu šo un smejos.Principā ned nog izdevusies.

Savaldība zaudēta - 1x
Biju jauka - gandrīz visu laiku.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Ikdiena num4 (īsi)

Tad nu tā. Pa šīm dienām esmu bijusi bezgala dusmīga,priecīga,saniknota,apātiska,jautra,sarkastiska,mīļa un riebīga. Visas iespējamās emocijas.Gribu vasaru.Man sniegs patīk decembrī,pārējā laikā tas var snigt kaut kur pie polārā loka,kur vienas nakts sakars ilgst pusgadu. Bet tā visādi dzīve kā kamīns mājīgs. Tā kā man nav kamīna, dzīve nemaz tik mājīga nav. Parunāsim par dažām no lietām ar kurām man nākas saskarties savā ikdienā. Pirmā lieta - sab.tr. Vīrieši - vai jūs patiešām nemākat sēdēt ar kājām kopā ,nevis tā,ka izplešat kā uz ginekoloģiskā krēsla? Es maksāju to pašu summu,ko jūs, bet saņemu pusi no krēsla!JO, viens homosapiens, ugačaka ugačaka, ir iedomājies,ka ir ārprātīgi liels un masīvs, un varens,un muskuļots. otrā lieta,nu ja tu ēd ķiplokus(gripas laiks utt, visu saprotu) vai tad patiešām nevar turēt muti ciet?Logu var notīrīt ar cimdu, jakas piedurkni, vai jebko citu, nevis pūst dvašu,un brīnīties āreče, visi kāpj ārā. Var izplesties vēl pa divām vietām. Vasarai ieteiku...

Neticamais acīmredzamais

Trallalaaa, ilgi nevarēju piesēsties, lai kko uzrakstītu. Nestāstīšu visu epopeju, kas tad nu manā dzīvē ir jauns un foršs un ne tik labs utt. (ja gribat zināt kā man iet - pazvaniet ;) ) Darba dienas sākumā (nosacītā), piesēdos pie neta, lai palasītu burvīgās ziņas un iegūtu apjausmu, ka pusgadu nelasot ziņas (mājās, nav ne datora, ne Tv) neko neesmu zaudējusi. Bet raksts, par to, ka Grāmatu dēļ cilvēkam ir jāatsakās no amata .... Nu mīļo stundiņ! Vai patiešām joprojām ir tik "dzīvi" stereotipi par meiteņu un zēnu audzināšanu? Varu atzīties, mana meita valkā ZILU džemperīti un spēlējas ar mašīnām! KO NU ??? Laikam steidzīgi jāpierakstās pie psihologa, jo nav tak normāli, ka valkā  puiku krāsas un, ka meitene spēlējas ar puiku rotaļlietām! Un zēniem - pasargā Dies' iet klāt lellēm vai vēl trakāk (pat nevaru ātrumā uzrakstīt, jāiet dzert validols!) puika ar leļļu ratiem! Stāvās šausmas! Kas tad no tāda izaugs! ( es pateikšu kas izaugs, izaugs vīrietis, kurš nebaidīsies n...

ritenis ar zemeņu zvaniņu

Kā mēs pirkām ar Elizabeti riteni. Sākām ar to, ka atradām netā bildes, veikalu, kur ir tieši tāds, bez kāda nekādi nevar vairāk dzīvot. I rozā, i lellei beņķītis, i zvaniņš ar zemenēm utt… Cena arī tajā robežā, kuru biju pieņēmusi par labu esam. Aizejam uz veikalu, Dārzaugļu un Pērnavas ielas stūris.  Ieejam iekšā. Klusums (diezgan pat patīkams), viens vīriešcilvēks stāv aiz letes un skatās datorā.  Skatās.. skatās… Es saku, Labdien! Aa laabden. (brīnišķīgi) Nekas vairāk par labdeen neseko, tikmēr Elizabete jau ir ieraudzījusi, ka bērnu riteņi ir otrā zālē. Ejam turp, jā, ir ritenis. Pārdevējs joprojām izliekas, ka mūs neredz (vai arī patiešām slikta redze. Ļoti) Paskaļā balsī (ja nu arī dzirde traumēta, ne tikai redze) jautāju, cik šim ritenim collas, cik maksā..?? Vīriešcilvēks atmostas un skaļi nosaka kko līdzīgu– Eegaaaaa! Lieliski, iznāk vēl viens pārdēvējs. Labdien, Labdien mums interesē šis ritenis. Pārdevējs (?) – em.. jaa? Man jau sākt nākt virsū nelielas dusmas, bet...