Pāriet uz galveno saturu

Ikdiena (num3)

 Kāpēc cilvēki prasa viens otram,kā iet, ja patiesībā īsti jau nemaz neinteresē? Tas ir tāpat kā "jaukie" skolu salidojumi,kurā visi cenšas parādīt sevi no tik veiksmīgas un spožas puses,ka jāliek saulesbrilles,lai nesavainotu acis.Tas ir tikpat muļķīgi,kā prasīt cilvēkam,kuram ir allaž bijuši mati līdz dibenam, un tagad viņš ir ieradies ar zēngalviņu - ooo, tu biji pie friziera?Nē, mīlīt, tev tikai rādās...  Vai arī , ja ir jauns telefons, vai bikses, vai krelles.Kāpēc ir jāpaprasa - vai jauns?Kas no tā mainās?Vērtība?Vai iegūsti savai skaudībai skaidrākas aprises?Jeb pārākumā nomurmini,ka tev jau nu garastāvokļa uzlabošanai noder zaļā tēja un kreisā kāja aiz labās auss.Un nav vajadzīgas nekādas materiālās vērtības.Protams,izliekamies nemanām D&G džinsas ,kuras rotā taviu iespīlēto pakaļu, vai briljantiņiem nosēto krekliņu, kurš rada mānīgu iespaidu,ka tev ir viduklis. Vai arī gluži otrādi, tev ir rūtainas bikses,kuras rada mānīgu priekštatu par gurniem un tu ēd tikai salātlapas un pie katras izdevības pārgriez acis neiedomājamos rakursos, jo redzi kā citi ēd čipšus, jeb ar baudu stūķē maķīti.Vai vēl labāk man patīk tie ļautiņi,kuri iet uz operu, jo ir saņēmuši ielūgumus uz pirmizrādi vai galā koncertu. Un tad nu sēž un ciešas līdz starpbrīdim,kad nesas kā vējš uz kafē, lai iemalkotu šampanieti un ar satiktajiem paziņām čivinātu, cik lieliska opera!Ak tā??Tas ir balets? hmm... nu ja,kas ta tos visus mūzikas smalkumus var atšķirt. Jeb kā pareizi raksta Šūmanis jeb Šūberts? ak vai..mūziķu smalkie jocini. Vai parunāsim par grāmatu mīļotājiem. tu ieraugi savā mīļākajā (noteikti izglītojošā) žurnāliņā - Joy- grāmatu ,kura obligāti jāizlasa. Nu ko?Skrienam uz grāmatnīcu.Ooo 8.70ls?Nu labi, žurnālā teikts,ka lasīsi visu nakti. Aizej mājā un ķeries klāt. Un tad nākamā brīdī pamosties no modinātāja.Darbā visiem tiek stāstīst,jā, ļoti laba grāmata.Par ko bija?Nu , tur jau pašam jālasa,to tā nevar izstāstīt.
Labi, gripa dara savu, rakstīšu rīt, kaut ko jauku. Varbūt.
Pacietība zaudēta - 8reizes
Biju jauka - pāris reizes.

Komentāri

  1. Varu pieblist vēl ko!
    Ka dikti kaitina tie it kā slavinošie texti, cik labs ir tavs vīrs, mīļākais, bērni, ģimene. Bet šim textam nāk līdzi tāda kā apsūdzoša pieskaņa. Sak, neliete, kā pietika kauna izvēlēties sev labāko!!!

    AtbildētDzēst
  2. Man patika, šis ieraksts. Ļoti spēcīgs uz noteikts. Domāju, ka tieši tāpēc man radās sajūta, ka te prasās pēc alternatīva komentāra, lai nedaudz līdzsvarotu vispārējo gaisotni un paplašinātu skatījumu uz daļu no Tevis pieminētajām lietām.

    "Vai arī , ja ir jauns telefons, vai bikses, vai krelles.Kāpēc ir jāpaprasa - vai jauns?Kas no tā mainās?Vērtība?Vai iegūsti savai skaudībai skaidrākas aprises?"

    Man šķiet, ka no šādas intereses izrādīšanas lielāku "labumu" iegūst tieši tas, kuram prasa, nevis tas kurš prasa. Vai tad tas nav viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēki pērk daudzas lietas? Lai mums pievērstu uzmanību un atzinīgi novērtētu (to pat ļoti bieži dara pieklājības pēc, vai lai iepriecinātu otru cilvēku, pat ja tur nav pamatā nekāda patika, ne arī skaudība). Ja man ir jauns telefons, bikses vai krelles, tad manam Ego ļoti patīk, ja Tu vai kāds cits par to izrāda interesi. Un jo grūtāk viņam ir apspiest skaudības grimasi, jo saldāk mans Ego murrā.

    Vai Tu neesi dzirdējusi tādu teicienu, ka visbiežāk "auto netiek pirkts priekš sevis, bet priekš kaimiņa" (aptuveni atstāstot). Manuprāt, liela patiesība šajos vārdos un ne tikai runājot par mašīnām.

    Manuprāt, Tu esi ļoti asa šajā bloga ierakstā, kas manā uztverē nav nekas tāds, no kā būtu jāizvairās. Tomēr gribu piebilst, ka, manuprāt, daudzas lietas, kurām Tu uzbrūc tiek darītas "ar labiem nodomiem". Turklāt, vai šādi ļautiņi, kas "neatšķir operu no baleta" neskatoties uz savu zināšanu trūkumu,

    "Tas ir tāpat kā "jaukie" skolu salidojumi,kurā visi cenšas parādīt sevi no tik veiksmīgas un spožas puses,ka jāliek saulesbrilles,lai nesavainotu acis."

    Burvīgs teikums. Manuprāt, viņā slēpjas viens no daudzajiem iemesliem, kāpēc cilvēki mēdz justies nelaimīgi.

    Veiksmīgu blogošanu!

    AtbildētDzēst
  3. Mazs papildinājums:

    Turklāt, vai šādi ļautiņi, kas "neatšķir operu no baleta" neskatoties uz savu zināšanu trūkumu, tajā paša laikā to neatbalsta materiāli.

    AtbildētDzēst

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Ikdiena num4 (īsi)

Tad nu tā. Pa šīm dienām esmu bijusi bezgala dusmīga,priecīga,saniknota,apātiska,jautra,sarkastiska,mīļa un riebīga. Visas iespējamās emocijas.Gribu vasaru.Man sniegs patīk decembrī,pārējā laikā tas var snigt kaut kur pie polārā loka,kur vienas nakts sakars ilgst pusgadu. Bet tā visādi dzīve kā kamīns mājīgs. Tā kā man nav kamīna, dzīve nemaz tik mājīga nav. Parunāsim par dažām no lietām ar kurām man nākas saskarties savā ikdienā. Pirmā lieta - sab.tr. Vīrieši - vai jūs patiešām nemākat sēdēt ar kājām kopā ,nevis tā,ka izplešat kā uz ginekoloģiskā krēsla? Es maksāju to pašu summu,ko jūs, bet saņemu pusi no krēsla!JO, viens homosapiens, ugačaka ugačaka, ir iedomājies,ka ir ārprātīgi liels un masīvs, un varens,un muskuļots. otrā lieta,nu ja tu ēd ķiplokus(gripas laiks utt, visu saprotu) vai tad patiešām nevar turēt muti ciet?Logu var notīrīt ar cimdu, jakas piedurkni, vai jebko citu, nevis pūst dvašu,un brīnīties āreče, visi kāpj ārā. Var izplesties vēl pa divām vietām. Vasarai ieteiku...

Neticamais acīmredzamais

Trallalaaa, ilgi nevarēju piesēsties, lai kko uzrakstītu. Nestāstīšu visu epopeju, kas tad nu manā dzīvē ir jauns un foršs un ne tik labs utt. (ja gribat zināt kā man iet - pazvaniet ;) ) Darba dienas sākumā (nosacītā), piesēdos pie neta, lai palasītu burvīgās ziņas un iegūtu apjausmu, ka pusgadu nelasot ziņas (mājās, nav ne datora, ne Tv) neko neesmu zaudējusi. Bet raksts, par to, ka Grāmatu dēļ cilvēkam ir jāatsakās no amata .... Nu mīļo stundiņ! Vai patiešām joprojām ir tik "dzīvi" stereotipi par meiteņu un zēnu audzināšanu? Varu atzīties, mana meita valkā ZILU džemperīti un spēlējas ar mašīnām! KO NU ??? Laikam steidzīgi jāpierakstās pie psihologa, jo nav tak normāli, ka valkā  puiku krāsas un, ka meitene spēlējas ar puiku rotaļlietām! Un zēniem - pasargā Dies' iet klāt lellēm vai vēl trakāk (pat nevaru ātrumā uzrakstīt, jāiet dzert validols!) puika ar leļļu ratiem! Stāvās šausmas! Kas tad no tāda izaugs! ( es pateikšu kas izaugs, izaugs vīrietis, kurš nebaidīsies n...

ritenis ar zemeņu zvaniņu

Kā mēs pirkām ar Elizabeti riteni. Sākām ar to, ka atradām netā bildes, veikalu, kur ir tieši tāds, bez kāda nekādi nevar vairāk dzīvot. I rozā, i lellei beņķītis, i zvaniņš ar zemenēm utt… Cena arī tajā robežā, kuru biju pieņēmusi par labu esam. Aizejam uz veikalu, Dārzaugļu un Pērnavas ielas stūris.  Ieejam iekšā. Klusums (diezgan pat patīkams), viens vīriešcilvēks stāv aiz letes un skatās datorā.  Skatās.. skatās… Es saku, Labdien! Aa laabden. (brīnišķīgi) Nekas vairāk par labdeen neseko, tikmēr Elizabete jau ir ieraudzījusi, ka bērnu riteņi ir otrā zālē. Ejam turp, jā, ir ritenis. Pārdevējs joprojām izliekas, ka mūs neredz (vai arī patiešām slikta redze. Ļoti) Paskaļā balsī (ja nu arī dzirde traumēta, ne tikai redze) jautāju, cik šim ritenim collas, cik maksā..?? Vīriešcilvēks atmostas un skaļi nosaka kko līdzīgu– Eegaaaaa! Lieliski, iznāk vēl viens pārdēvējs. Labdien, Labdien mums interesē šis ritenis. Pārdevējs (?) – em.. jaa? Man jau sākt nākt virsū nelielas dusmas, bet...