Laba diena!
Es jums teikšu tā, viss ir labs ,kas labi beidzas utt, bet ja atnākot mājas no ārkārtīgi labi pavadītas dienas/vakara ,tu ieraugi pilošas tapetes un griestus, sprakšķošus kontaktus ,mazliet pārņem vēlme skaļi lamāties. (godīguma pēc jāatzīst,ka mans bērns šobrīd zin pāris jaunus vārdus ne latviešu mēlē) Uzgājām pie kaimiņiem, kuri ,protams,latviski neko nesaprot. Viņa - tēpusies plīša halātā un ar dvieli uz galvas, pūkainās čībiņās, man saka - ja uže tam vsjooooo zdēlala! Es viņai - jā, es redzu!Man pil griesti! Viņa - ja uže vsjoooo zdēeelala! Es - to es saprotu,bet man nav kur iet gulēt, jo viss ir slapjš! Viņa - daaa...kašmar...vobšeee, no ja užē vsjoo zdēlala.
Nu bļins! Beigās no citiem kaimiņiem sapratu,ka viņai (turpm- Pūkainās čības) vanna gājusi pāri un viņa slaucījusi un viss esot novērsts. Beigās Pūkainās čības sāka raudāt un teikt,ka viņa neesot vainīga.(bez šaubām,ka ne,bija ne tas mēness pie debesīm, un horoskops bija ieteicis izvairīties no vannā iešanas) Labi,ka man ir palaimējies ar normāliem blakus kaimiņiem ,kuri atnāca un apskatījās, palīdzēja izslēgt vajadzīgos korķus (svecīšu gaisma arī gaisma) un apsolīja,ka parakstīs aktu un būs liecinieki.
Nākamajā rītā,kā smejies - tapetes sausas, tepiķis vēl žļurkst, bet tā principā aina gandrīz normāla.
Tagad atbraucot no Jāņu svinēšanas sapratu,ka nebūs tik forši viss...jo tepiķis ir izdomājis uzsākt protesta akciju un nelabi smaržot. Es paņemu Ajax (tīra visu, smaržo ne tikai tava māja, bet arī kaimiņiem...un visam ir jāmirdz) un beržu un beržu un beržu tepiķi. Labums ir - tepiķis paliek līdzīgs Latvijas ārēs redzamajām raibajām govīm, bet ar toties ar maijpuķīšu smaržu. Paiet viena diena un saprotu,ka nekāda labuma no šī mana uzbrukuma tepiķim nav. ko darīt?Ideja kā māja jeb šajā gadījumā kā tepiķis! Jādabū grīda tīra no paklāja, tikai ak vai. Piemirsu,ka tas ir pienaglots pie dēlīšiem, virsū atrodas sekcija, divas gultas, plauktiņš utt. Paņēmu virtuves maizes nazi un sāku griezt! NEtiku galā. Domās raidīju Pūkainajām čībām diezgan nejaukas domas un apsvēru iet pie viņas ar to netīro ūdeni no paklāja,un nejauši uzliet virsū(esi jauka..) un turpināju graizīt paklāju. Tad mans draugs pateica,lai beidzu ākstīties uz ko es visai asi reaģēju, ka man to tepiķi vajag TAGAD nost! un savādāk vispār mana dzīve nav iedomājama. Protams, viņam sanāca krietni ātrāk visu sagriezt,un atvilkt no sienām. Tagad mana istaba izskatās kā maza bardaka paradīze,kur nav jāuztraucas,ka kāda lieta ir nomesta, jo visur ir viss, tepiķis žūst, grīda arī. Un viss smaržo pēc maijpuķītēm.Joprojām. Bet !! Saulīte spīd, un tepiķis sāk padoties. Līdz ar to pieļauju domu,ka šovakar varēsim gulēt bez respiratoru maskām uz sejas.
Parīt man ir tikšanās pārvaldē un tad redzēs ko un kā darīt ar Pūkainu čību. Par Jāņiem uzrakstīšu citreiz. Līgo līgo, ja užēeee vsjo zdeeelala ;)
Saudzējiet sevi un savus tepiķus!
Līdz nākamajai reizei!
svētdiena, 2011. gada 26. jūnijs
pirmdiena, 2011. gada 20. jūnijs
Joprojām es
Kaut kā tiklīdz nolemju rakstīt regulāri, kaut kas notiek. HA,un ne jau labs. Tad pazuda nets, tad atrubījās klaviatūra, tad kompis....
Tāpēc šo lielisko vārdu rindu - rakstīšu regulāri - i mutē neņemšu :)
Biju nometnē uz Pāvilostu. Jāsaka gan,ka neko diži no pašas pilsētas neredzēju ,jo mācījos Verdi Rekviēmu(viss ko dzīves laikā iemācamies,nākot par labu mūsu smadzeņu rieviņām..vai tas attiecas arī uz matj-peremenatj..vārdiem?) Lai nu kā,dziedāju daudz, pļāpāju daudz (bet laikam sievietei tas nebūtu nekas diži īpašs) un iepazinos ar pāris jauniem cilvēkiem.
Nometnē uzradās arī cilvēks - guru - ,kuram likās,ka visu zin un ,ka viņš visu ir sapratis. Nonākot ar sevi pretrunās,viņš spēja apburt pusi no nometnes dalībniekiem ,ar tekstiem ,ko var atrast netā,ja vien labi pameklē. Tur bija gan par dzīves jēgu, gan par grēku utt.... Uz mani atstāja iespaidu vienīgi viņa krāsaini tamborētā cepurīte(kuru bija darinājusi viņa šī brīža mīļotā sieviete. visu cieņu viņai! Zemu noliecu galvu. Ja var būt tāda pacietība kā viņai - jūtos iespaidota ne pa jokam. Apmērām 30stundu laikā ko bijām spiesti pavadīt kopā visi ļautiņi,viņa izdvesa ap 40 vārdiem. Bet viņš runāja par 38cilvēkiem, bez šaubām,ik pa laikam pieminot kolosālo vārdu savienojumu - ja jums apnīk, sakiet! Kurš labi audzināts(es nerunāju par sevi :D) cilvēks pateiks - viss, vecīt, tu dzen sviestu, un mums ir apnicis. Vēl viņš tīri labi mācēja spēlēt ģitāru. Jāatzīst. Bet atgriežoties pie mūsu mīļā Guru , jāizsaka apbrīns viņa balss saitēm. Runāt ap 4-5 stundām ,nelaižot nevienu citu pie vārda, tik ik pa laikam sajūsmināti, eksaltēti iesaucoties "ak, cik jūs esat brīnumaini jaunieši!"Domāju gan... neviens cits tik ilgi tevī neklausītos.Jebšu klausītos ,jo būtu samaksājis par semināru naudu. Tam cilvēkam bija 40 gadu,vairākas laulības, bet tas viņu nekavēja sākt stāstīt,ka dzīvot bez seksa līdz laulībām ir labi un tā vajag!jo savādāk cilvēkam neesot izpratnes par dievišķo viņā. Ak vai.... tajā brīdī mani nervi atteicās sadarboties ar manu kaut cik ieaudzināto pieklājību pret "pieaugušajiem" ,un es aizgāju prom.Saprotu,ka man līdz tādam līmenim vēl tālu. NE man 3 laulības, ne 40 gadi, ne pārliecība,ka esmu atdzimis Dieva kalps ,ne noklīdusi avs. Absalūti vienkārša viduvējība ,ak nabaga es! Un pats trakākais,ka uz manis uzdotajiem jautājumiem, viņam nebija viena skaidra atbilde.Bet vienīgā atbilde ko viņs spēja izdvest bija - nu es jau uzreiz pamanīju,ka tev ir asa mēle. (vai tā ir anatomiska vaina??jeb varu to dzīves laikā mainīt?)un otrs teiciens bija - ļoti labs jautājums!Uz to tā uzreiz nemaz nevar atbildēt.. Bet loģiski,ka nevar!ja varētu, māte google sen jau būtu man atbildējusi :D
Un tas Guru pat nebija kora sastāvā.Viņam vnk laimējas nokļūt mūsu tusiņā. Un joprojām manī mīt pārliecība,ka piedzimt par muļķi ir privilēģija,kas nav lemta katram.
Līdz jūrai tā arī neaizgāju.
Tāpēc šo lielisko vārdu rindu - rakstīšu regulāri - i mutē neņemšu :)
Biju nometnē uz Pāvilostu. Jāsaka gan,ka neko diži no pašas pilsētas neredzēju ,jo mācījos Verdi Rekviēmu(viss ko dzīves laikā iemācamies,nākot par labu mūsu smadzeņu rieviņām..vai tas attiecas arī uz matj-peremenatj..vārdiem?) Lai nu kā,dziedāju daudz, pļāpāju daudz (bet laikam sievietei tas nebūtu nekas diži īpašs) un iepazinos ar pāris jauniem cilvēkiem.
Nometnē uzradās arī cilvēks - guru - ,kuram likās,ka visu zin un ,ka viņš visu ir sapratis. Nonākot ar sevi pretrunās,viņš spēja apburt pusi no nometnes dalībniekiem ,ar tekstiem ,ko var atrast netā,ja vien labi pameklē. Tur bija gan par dzīves jēgu, gan par grēku utt.... Uz mani atstāja iespaidu vienīgi viņa krāsaini tamborētā cepurīte(kuru bija darinājusi viņa šī brīža mīļotā sieviete. visu cieņu viņai! Zemu noliecu galvu. Ja var būt tāda pacietība kā viņai - jūtos iespaidota ne pa jokam. Apmērām 30stundu laikā ko bijām spiesti pavadīt kopā visi ļautiņi,viņa izdvesa ap 40 vārdiem. Bet viņš runāja par 38cilvēkiem, bez šaubām,ik pa laikam pieminot kolosālo vārdu savienojumu - ja jums apnīk, sakiet! Kurš labi audzināts(es nerunāju par sevi :D) cilvēks pateiks - viss, vecīt, tu dzen sviestu, un mums ir apnicis. Vēl viņš tīri labi mācēja spēlēt ģitāru. Jāatzīst. Bet atgriežoties pie mūsu mīļā Guru , jāizsaka apbrīns viņa balss saitēm. Runāt ap 4-5 stundām ,nelaižot nevienu citu pie vārda, tik ik pa laikam sajūsmināti, eksaltēti iesaucoties "ak, cik jūs esat brīnumaini jaunieši!"Domāju gan... neviens cits tik ilgi tevī neklausītos.Jebšu klausītos ,jo būtu samaksājis par semināru naudu. Tam cilvēkam bija 40 gadu,vairākas laulības, bet tas viņu nekavēja sākt stāstīt,ka dzīvot bez seksa līdz laulībām ir labi un tā vajag!jo savādāk cilvēkam neesot izpratnes par dievišķo viņā. Ak vai.... tajā brīdī mani nervi atteicās sadarboties ar manu kaut cik ieaudzināto pieklājību pret "pieaugušajiem" ,un es aizgāju prom.Saprotu,ka man līdz tādam līmenim vēl tālu. NE man 3 laulības, ne 40 gadi, ne pārliecība,ka esmu atdzimis Dieva kalps ,ne noklīdusi avs. Absalūti vienkārša viduvējība ,ak nabaga es! Un pats trakākais,ka uz manis uzdotajiem jautājumiem, viņam nebija viena skaidra atbilde.Bet vienīgā atbilde ko viņs spēja izdvest bija - nu es jau uzreiz pamanīju,ka tev ir asa mēle. (vai tā ir anatomiska vaina??jeb varu to dzīves laikā mainīt?)un otrs teiciens bija - ļoti labs jautājums!Uz to tā uzreiz nemaz nevar atbildēt.. Bet loģiski,ka nevar!ja varētu, māte google sen jau būtu man atbildējusi :D
Un tas Guru pat nebija kora sastāvā.Viņam vnk laimējas nokļūt mūsu tusiņā. Un joprojām manī mīt pārliecība,ka piedzimt par muļķi ir privilēģija,kas nav lemta katram.
Līdz jūrai tā arī neaizgāju.
Abonēt:
Ziņas (Atom)