pirmdiena, 2011. gada 20. jūnijs

Joprojām es

Kaut kā tiklīdz nolemju rakstīt regulāri, kaut kas notiek. HA,un ne jau labs. Tad pazuda nets, tad  atrubījās klaviatūra, tad kompis....
Tāpēc šo lielisko vārdu rindu - rakstīšu regulāri - i mutē neņemšu :)
Biju nometnē uz Pāvilostu. Jāsaka gan,ka neko diži no pašas pilsētas neredzēju ,jo mācījos Verdi Rekviēmu(viss ko dzīves laikā iemācamies,nākot par labu mūsu smadzeņu rieviņām..vai tas attiecas arī uz matj-peremenatj..vārdiem?) Lai nu kā,dziedāju daudz, pļāpāju daudz (bet laikam sievietei tas nebūtu nekas diži īpašs) un iepazinos ar pāris jauniem cilvēkiem.
Nometnē uzradās arī cilvēks - guru -  ,kuram likās,ka visu zin un ,ka viņš visu ir sapratis. Nonākot ar sevi pretrunās,viņš spēja apburt pusi no nometnes dalībniekiem ,ar tekstiem ,ko var atrast netā,ja vien labi pameklē. Tur bija gan par dzīves jēgu, gan par grēku utt.... Uz mani atstāja iespaidu vienīgi viņa krāsaini tamborētā cepurīte(kuru bija darinājusi viņa šī brīža mīļotā sieviete. visu cieņu viņai! Zemu noliecu galvu. Ja var būt tāda pacietība kā viņai - jūtos iespaidota ne pa jokam. Apmērām 30stundu laikā ko bijām spiesti pavadīt kopā visi ļautiņi,viņa izdvesa ap 40 vārdiem. Bet viņš runāja par 38cilvēkiem, bez šaubām,ik pa laikam pieminot kolosālo vārdu savienojumu - ja jums apnīk, sakiet! Kurš labi audzināts(es nerunāju par sevi :D) cilvēks pateiks - viss, vecīt, tu dzen sviestu, un mums ir apnicis. Vēl viņš tīri labi mācēja spēlēt ģitāru. Jāatzīst. Bet atgriežoties pie mūsu mīļā Guru , jāizsaka apbrīns viņa balss saitēm. Runāt ap 4-5 stundām ,nelaižot nevienu citu pie vārda, tik ik pa laikam sajūsmināti, eksaltēti iesaucoties "ak, cik jūs esat brīnumaini jaunieši!"Domāju gan... neviens cits tik ilgi tevī neklausītos.Jebšu klausītos ,jo būtu samaksājis par semināru naudu. Tam cilvēkam bija 40 gadu,vairākas laulības, bet tas viņu nekavēja sākt stāstīt,ka dzīvot bez seksa līdz laulībām ir labi un tā vajag!jo savādāk cilvēkam neesot izpratnes par dievišķo viņā. Ak vai.... tajā brīdī mani nervi atteicās sadarboties ar manu kaut cik ieaudzināto pieklājību pret "pieaugušajiem" ,un es aizgāju prom.Saprotu,ka man līdz tādam līmenim vēl tālu. NE man 3 laulības, ne 40 gadi, ne pārliecība,ka esmu atdzimis Dieva kalps ,ne noklīdusi avs. Absalūti vienkārša viduvējība ,ak nabaga es! Un pats trakākais,ka uz manis uzdotajiem jautājumiem, viņam nebija viena skaidra atbilde.Bet vienīgā atbilde ko viņs spēja izdvest bija - nu es jau uzreiz pamanīju,ka tev ir asa mēle. (vai tā ir anatomiska vaina??jeb varu to dzīves laikā mainīt?)un otrs teiciens bija - ļoti labs jautājums!Uz to tā uzreiz nemaz nevar atbildēt.. Bet loģiski,ka nevar!ja varētu, māte google sen jau būtu man atbildējusi :D
Un tas Guru pat nebija kora sastāvā.Viņam vnk laimējas nokļūt mūsu tusiņā. Un joprojām manī mīt pārliecība,ka piedzimt par muļķi ir privilēģija,kas nav lemta katram.
Līdz jūrai tā arī neaizgāju.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru