lalalaa

Laba !
do re mi fa sol..
Ziemassvētku mēnesis allažiņ ir pilns ar dziedāšanu. Laikam jau tas ir lieliski, jo tā ir viena no retajām lietām, kura man patiešām padodas. Vismaz es tā gribētu domāt, ka padodas.
Un protams, ka dāvanu laiks... dāvanu laiks. vispār man jāsaka atklāti, ka man patīk saņemt dāvanas un man patīk dāvināt dāvanas. Nesaprotu tos cilvēkus, kuri saņemot dāvanu saka, ui, nu ko tu, nevajadzēja. (tiešām, nevajadzēja, nākamreiz nedāvināšu) Vajadzēja! Saņemt dāvanu vienmēr ir lieliska sajūta! Un nav jau vajadzīga mega dārga dāvana (nu tādas jau arī noder... :D bet...) svarīgi jau ir vai esi ielicis daļiņu sevis dāvanā.
Bet tas laikam ir tas pats niķis kā nespēja pieņemt komplimentus. Tev šodien skaista kleita! - Tu KO??šitā vecā lupata?...  Tu šodien labi izskaties! - da labi..neesmu izgulējies, daudz darba un vispār, tu laikam esi tuvredzīga :D
Brīnumaini.

Šī brīža pats aktuālākais - eglīte meitas dārziņam. Kāpēc es uzņēmos sagādāt un nevis kāds štrams tētuks?
Tāpēc, ka
1) man apnika sēdēt dārziņa sapulcē un gaidīt, kad kāds no tēviem braša balsī teiks - būs eglīte! nesatraucieties! nebuuuuuuus.. tēvi smuki sēdēja un skatījās uz savām zeķēs (labi,ka ne caurās zeķēs) tērptajām kājelēm un klusēja...klusēja...
2) Nedomāju, ka tas varētu būt tik sarežģīti. aizbrauc (problēma num 1 - ar ko un kur braukt, un kā tikt pēc veiksmīgas misijas nobeiguma mājās?) noskati, nocērt (aha... te ir otra problēma :D ne man cirvis, ne zāģis, ar virtuves nazīti laikam šoreiz netikšu galā) un tad beigu beigās aizved uz dārziņu. Un protams, ka ar smaidu - ko jūs... neee..nemaz nebija grūti :D Viss kārtībā.

Vēl ir maska Pelīte. Ir austiņas, ir kleitiņa, vēl tikai ir aste jāgādā. (oo gandrīz pantiņš...)

Tad vēl ir mērķis iegādāties plānotāju. Atmiņa mani sāk pārāk sajūsmināt.

pāris teikumu

Rudens vairs neapglezno Latviju, lietus, migla, pustumsa un valda pelēcība. Visa Rīga ir kā mazs piekusis ciematiņš, kurš savā nogurumā neredz krāsainās, vēja norautās lapas...                                   
man labāk patīk vasara, kad var ar basām kājām lēkāt pa peļķēm, smejoties izpurināt matos iekritušos lietus pilienus, un padzerties rasas lāses no lielām kļavas lapām...

Un vispār kopš ir Fb, kur ierakstu savas mazās ikdienas piezīmes, šis ir pamests novārtā. Saņemšos kādu dienu un salikšu vienu ierakstu tikai no citiem soc portālu ierakstiem, lai nepazūd reklāmu un jaunumu burzmā.

Parasta ikdienas atskaite. Pašai sev.

Ziņa pulksten trijos dienā...
Garlaicīgi, es jums teikšu. Nekā jauna. Eiro( ja naudas nav, tad nav, ne lv ne eiro), kads kkur nomiris (izsaku līdzjūtību), brīdinājumi par laika apstākļiem (būs lietus! labākā rīcība šajā katastrofā ir nelīst āra no gultas apakšas un tēlot, ka neko nezini), un kāda aktrise ir parādījusies bez kosmētikas (ak deeees... trako mājā jau viņai ir rezervēta labākā palāta) un vel kāds pāris izšķīries, jo nevarēja vienoties par datumu kāzām (šis gan ir nāvīgfeini ) un galvenā ziņa - izrādās ir aktrises, kurām nav sava stilista! (jūs vispār to spējat iedomāties? Jā, arī man ir jāpārskata visa dzīve, šo uzzinot! Kā viņas es.. aa..man vienkārši trūkst vārdu.)

Bet vispār šodien vienkārši abzalūt nav vēlmes ražīgi strādāt. (vakar bija, nopietni!)

Pienāca meils - piektdienas koncertā esot jābūt jau 17.00 un vakarkleitā. Protams! Kāda runa! Kurš gan nav sēdējis birojā dienas laikā jau vakarkleitā? (jo 1) nebūs laika aizbraukt līdz mājām 2) nebūs laika pārģērbties pēc darba 3) vilcienā pārģērbties - tam pat es esmu pa pieklājīgu)

Vakar abas ar meitēnu gājām pa lietu un priecājāmies, kurai žļurksts kurpes vairāk. (uzvarēju es) Un pēc tam cepām pankūkas un vispār bija neraksturīgi mierīgs, harmonisks un brīnišķīgs vakars.