lalalaa

Laba !
do re mi fa sol..
Ziemassvētku mēnesis allažiņ ir pilns ar dziedāšanu. Laikam jau tas ir lieliski, jo tā ir viena no retajām lietām, kura man patiešām padodas. Vismaz es tā gribētu domāt, ka padodas.
Un protams, ka dāvanu laiks... dāvanu laiks. vispār man jāsaka atklāti, ka man patīk saņemt dāvanas un man patīk dāvināt dāvanas. Nesaprotu tos cilvēkus, kuri saņemot dāvanu saka, ui, nu ko tu, nevajadzēja. (tiešām, nevajadzēja, nākamreiz nedāvināšu) Vajadzēja! Saņemt dāvanu vienmēr ir lieliska sajūta! Un nav jau vajadzīga mega dārga dāvana (nu tādas jau arī noder... :D bet...) svarīgi jau ir vai esi ielicis daļiņu sevis dāvanā.
Bet tas laikam ir tas pats niķis kā nespēja pieņemt komplimentus. Tev šodien skaista kleita! - Tu KO??šitā vecā lupata?...  Tu šodien labi izskaties! - da labi..neesmu izgulējies, daudz darba un vispār, tu laikam esi tuvredzīga :D
Brīnumaini.

Šī brīža pats aktuālākais - eglīte meitas dārziņam. Kāpēc es uzņēmos sagādāt un nevis kāds štrams tētuks?
Tāpēc, ka
1) man apnika sēdēt dārziņa sapulcē un gaidīt, kad kāds no tēviem braša balsī teiks - būs eglīte! nesatraucieties! nebuuuuuuus.. tēvi smuki sēdēja un skatījās uz savām zeķēs (labi,ka ne caurās zeķēs) tērptajām kājelēm un klusēja...klusēja...
2) Nedomāju, ka tas varētu būt tik sarežģīti. aizbrauc (problēma num 1 - ar ko un kur braukt, un kā tikt pēc veiksmīgas misijas nobeiguma mājās?) noskati, nocērt (aha... te ir otra problēma :D ne man cirvis, ne zāģis, ar virtuves nazīti laikam šoreiz netikšu galā) un tad beigu beigās aizved uz dārziņu. Un protams, ka ar smaidu - ko jūs... neee..nemaz nebija grūti :D Viss kārtībā.

Vēl ir maska Pelīte. Ir austiņas, ir kleitiņa, vēl tikai ir aste jāgādā. (oo gandrīz pantiņš...)

Tad vēl ir mērķis iegādāties plānotāju. Atmiņa mani sāk pārāk sajūsmināt.