Laba diena!
Es jums teikšu tā, viss ir labs ,kas labi beidzas utt, bet ja atnākot mājas no ārkārtīgi labi pavadītas dienas/vakara ,tu ieraugi pilošas tapetes un griestus, sprakšķošus kontaktus ,mazliet pārņem vēlme skaļi lamāties. (godīguma pēc jāatzīst,ka mans bērns šobrīd zin pāris jaunus vārdus ne latviešu mēlē) Uzgājām pie kaimiņiem, kuri ,protams,latviski neko nesaprot. Viņa - tēpusies plīša halātā un ar dvieli uz galvas, pūkainās čībiņās, man saka - ja uže tam vsjooooo zdēlala! Es viņai - jā, es redzu!Man pil griesti! Viņa - ja uže vsjoooo zdēeelala! Es - to es saprotu,bet man nav kur iet gulēt, jo viss ir slapjš! Viņa - daaa...kašmar...vobšeee, no ja užē vsjoo zdēlala.
Nu bļins! Beigās no citiem kaimiņiem sapratu,ka viņai (turpm- Pūkainās čības) vanna gājusi pāri un viņa slaucījusi un viss esot novērsts. Beigās Pūkainās čības sāka raudāt un teikt,ka viņa neesot vainīga.(bez šaubām,ka ne,bija ne tas mēness pie debesīm, un horoskops bija ieteicis izvairīties no vannā iešanas) Labi,ka man ir palaimējies ar normāliem blakus kaimiņiem ,kuri atnāca un apskatījās, palīdzēja izslēgt vajadzīgos korķus (svecīšu gaisma arī gaisma) un apsolīja,ka parakstīs aktu un būs liecinieki.
Nākamajā rītā,kā smejies - tapetes sausas, tepiķis vēl žļurkst, bet tā principā aina gandrīz normāla.
Tagad atbraucot no Jāņu svinēšanas sapratu,ka nebūs tik forši viss...jo tepiķis ir izdomājis uzsākt protesta akciju un nelabi smaržot. Es paņemu Ajax (tīra visu, smaržo ne tikai tava māja, bet arī kaimiņiem...un visam ir jāmirdz) un beržu un beržu un beržu tepiķi. Labums ir - tepiķis paliek līdzīgs Latvijas ārēs redzamajām raibajām govīm, bet ar toties ar maijpuķīšu smaržu. Paiet viena diena un saprotu,ka nekāda labuma no šī mana uzbrukuma tepiķim nav. ko darīt?Ideja kā māja jeb šajā gadījumā kā tepiķis! Jādabū grīda tīra no paklāja, tikai ak vai. Piemirsu,ka tas ir pienaglots pie dēlīšiem, virsū atrodas sekcija, divas gultas, plauktiņš utt. Paņēmu virtuves maizes nazi un sāku griezt! NEtiku galā. Domās raidīju Pūkainajām čībām diezgan nejaukas domas un apsvēru iet pie viņas ar to netīro ūdeni no paklāja,un nejauši uzliet virsū(esi jauka..) un turpināju graizīt paklāju. Tad mans draugs pateica,lai beidzu ākstīties uz ko es visai asi reaģēju, ka man to tepiķi vajag TAGAD nost! un savādāk vispār mana dzīve nav iedomājama. Protams, viņam sanāca krietni ātrāk visu sagriezt,un atvilkt no sienām. Tagad mana istaba izskatās kā maza bardaka paradīze,kur nav jāuztraucas,ka kāda lieta ir nomesta, jo visur ir viss, tepiķis žūst, grīda arī. Un viss smaržo pēc maijpuķītēm.Joprojām. Bet !! Saulīte spīd, un tepiķis sāk padoties. Līdz ar to pieļauju domu,ka šovakar varēsim gulēt bez respiratoru maskām uz sejas.
Parīt man ir tikšanās pārvaldē un tad redzēs ko un kā darīt ar Pūkainu čību. Par Jāņiem uzrakstīšu citreiz. Līgo līgo, ja užēeee vsjo zdeeelala ;)
Saudzējiet sevi un savus tepiķus!
Līdz nākamajai reizei!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru