Sākums

Neskatoties uz to,ka mana dzīve ir krietni sagājusi grīstē, man ir palikuši daži, žirgti un mundri draugi,kuri man liek savākties. Paldies un izritinu sarkano paklāju,lai varat ar cieņu turpināt ceļu uz manis atgriešanu dzīvē.
Šodien man ,piemēram,sagādā grūtības pat piecelt savu mazo (diezgan glīto)dupsīti no gultas, jo ir atnācis slinkums.Noskaņu arī neuzlabo sms no brāļa,kurš grib satikt manu ex -vīru,un atgādinātu man,ka 29gados, ir jābūt labai karjerai(man nav) un ir jābūt ietaupījumiem(galīgi nav),un ir jābūt raksturam(kkur jau ir) ,un nedrīkst veģentēt un neko nedarīt( jo?). Gan jau vakarpusē atskanēs zvans arī no mīļās māmiņas. Kura labu gribēdama novedīs mani līdz mazai vājprāta lēkmei, kuras nomierināšani vajadzēs mega lielu krūzi kafijas. Pēc kuras izdzeršanas, nenāks miegs, bet tas ir noderīgi,jo mana mazā meitiņa arī negrib iet gulēt. Varēsim iet atkal ārā un dejot pa sniegu.Vakar gan daža laba pensionāre uzskatīja par saprotamu un dižu pienākumu nākt klāt un paziņot,ka ir gripas laiks, un ka mazam bērnam jāguļ utt Visu cieņu, lai jums labs vakars ,kundze! Mēs pašas kulsimies kā mācēsim. Labāk smejoties pa sniegu, nekā raudot pa gultu.
Kaut ko vajadzētu apņemties... notievet man tā ka nevajadzētu... atmest pīpēšanu?Diezi vai....Būt jaukai 30dienas pēc kārtas un nezaudēt pacietību? OOOooo !! Esmu gatava šim izaicinājumam.Ceru,ka jūs arī, jo nāksies lasīt kā man klājas.Jo ko neizteikšu dzīvē, speršu ārā šeit :)
Sākšu no rītdienas. 2011.07.janvāris - 2011.05,februāris.
Servus!