Pāriet uz galveno saturu

Sākums

Neskatoties uz to,ka mana dzīve ir krietni sagājusi grīstē, man ir palikuši daži, žirgti un mundri draugi,kuri man liek savākties. Paldies un izritinu sarkano paklāju,lai varat ar cieņu turpināt ceļu uz manis atgriešanu dzīvē.
Šodien man ,piemēram,sagādā grūtības pat piecelt savu mazo (diezgan glīto)dupsīti no gultas, jo ir atnācis slinkums.Noskaņu arī neuzlabo sms no brāļa,kurš grib satikt manu ex -vīru,un atgādinātu man,ka 29gados, ir jābūt labai karjerai(man nav) un ir jābūt ietaupījumiem(galīgi nav),un ir jābūt raksturam(kkur jau ir) ,un nedrīkst veģentēt un neko nedarīt( jo?). Gan jau vakarpusē atskanēs zvans arī no mīļās māmiņas. Kura labu gribēdama novedīs mani līdz mazai vājprāta lēkmei, kuras nomierināšani vajadzēs mega lielu krūzi kafijas. Pēc kuras izdzeršanas, nenāks miegs, bet tas ir noderīgi,jo mana mazā meitiņa arī negrib iet gulēt. Varēsim iet atkal ārā un dejot pa sniegu.Vakar gan daža laba pensionāre uzskatīja par saprotamu un dižu pienākumu nākt klāt un paziņot,ka ir gripas laiks, un ka mazam bērnam jāguļ utt Visu cieņu, lai jums labs vakars ,kundze! Mēs pašas kulsimies kā mācēsim. Labāk smejoties pa sniegu, nekā raudot pa gultu.
Kaut ko vajadzētu apņemties... notievet man tā ka nevajadzētu... atmest pīpēšanu?Diezi vai....Būt jaukai 30dienas pēc kārtas un nezaudēt pacietību? OOOooo !! Esmu gatava šim izaicinājumam.Ceru,ka jūs arī, jo nāksies lasīt kā man klājas.Jo ko neizteikšu dzīvē, speršu ārā šeit :)
Sākšu no rītdienas. 2011.07.janvāris - 2011.05,februāris.
Servus!

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Ikdiena num4 (īsi)

Tad nu tā. Pa šīm dienām esmu bijusi bezgala dusmīga,priecīga,saniknota,apātiska,jautra,sarkastiska,mīļa un riebīga. Visas iespējamās emocijas.Gribu vasaru.Man sniegs patīk decembrī,pārējā laikā tas var snigt kaut kur pie polārā loka,kur vienas nakts sakars ilgst pusgadu. Bet tā visādi dzīve kā kamīns mājīgs. Tā kā man nav kamīna, dzīve nemaz tik mājīga nav. Parunāsim par dažām no lietām ar kurām man nākas saskarties savā ikdienā. Pirmā lieta - sab.tr. Vīrieši - vai jūs patiešām nemākat sēdēt ar kājām kopā ,nevis tā,ka izplešat kā uz ginekoloģiskā krēsla? Es maksāju to pašu summu,ko jūs, bet saņemu pusi no krēsla!JO, viens homosapiens, ugačaka ugačaka, ir iedomājies,ka ir ārprātīgi liels un masīvs, un varens,un muskuļots. otrā lieta,nu ja tu ēd ķiplokus(gripas laiks utt, visu saprotu) vai tad patiešām nevar turēt muti ciet?Logu var notīrīt ar cimdu, jakas piedurkni, vai jebko citu, nevis pūst dvašu,un brīnīties āreče, visi kāpj ārā. Var izplesties vēl pa divām vietām. Vasarai ieteiku...

Neticamais acīmredzamais

Trallalaaa, ilgi nevarēju piesēsties, lai kko uzrakstītu. Nestāstīšu visu epopeju, kas tad nu manā dzīvē ir jauns un foršs un ne tik labs utt. (ja gribat zināt kā man iet - pazvaniet ;) ) Darba dienas sākumā (nosacītā), piesēdos pie neta, lai palasītu burvīgās ziņas un iegūtu apjausmu, ka pusgadu nelasot ziņas (mājās, nav ne datora, ne Tv) neko neesmu zaudējusi. Bet raksts, par to, ka Grāmatu dēļ cilvēkam ir jāatsakās no amata .... Nu mīļo stundiņ! Vai patiešām joprojām ir tik "dzīvi" stereotipi par meiteņu un zēnu audzināšanu? Varu atzīties, mana meita valkā ZILU džemperīti un spēlējas ar mašīnām! KO NU ??? Laikam steidzīgi jāpierakstās pie psihologa, jo nav tak normāli, ka valkā  puiku krāsas un, ka meitene spēlējas ar puiku rotaļlietām! Un zēniem - pasargā Dies' iet klāt lellēm vai vēl trakāk (pat nevaru ātrumā uzrakstīt, jāiet dzert validols!) puika ar leļļu ratiem! Stāvās šausmas! Kas tad no tāda izaugs! ( es pateikšu kas izaugs, izaugs vīrietis, kurš nebaidīsies n...

ritenis ar zemeņu zvaniņu

Kā mēs pirkām ar Elizabeti riteni. Sākām ar to, ka atradām netā bildes, veikalu, kur ir tieši tāds, bez kāda nekādi nevar vairāk dzīvot. I rozā, i lellei beņķītis, i zvaniņš ar zemenēm utt… Cena arī tajā robežā, kuru biju pieņēmusi par labu esam. Aizejam uz veikalu, Dārzaugļu un Pērnavas ielas stūris.  Ieejam iekšā. Klusums (diezgan pat patīkams), viens vīriešcilvēks stāv aiz letes un skatās datorā.  Skatās.. skatās… Es saku, Labdien! Aa laabden. (brīnišķīgi) Nekas vairāk par labdeen neseko, tikmēr Elizabete jau ir ieraudzījusi, ka bērnu riteņi ir otrā zālē. Ejam turp, jā, ir ritenis. Pārdevējs joprojām izliekas, ka mūs neredz (vai arī patiešām slikta redze. Ļoti) Paskaļā balsī (ja nu arī dzirde traumēta, ne tikai redze) jautāju, cik šim ritenim collas, cik maksā..?? Vīriešcilvēks atmostas un skaļi nosaka kko līdzīgu– Eegaaaaa! Lieliski, iznāk vēl viens pārdēvējs. Labdien, Labdien mums interesē šis ritenis. Pārdevējs (?) – em.. jaa? Man jau sākt nākt virsū nelielas dusmas, bet...