svētdiena, 2011. gada 15. maijs

Kā es tiku pie savas Gaujas un galvas lakatiņa

ātrais bloga ieraksts
Pabiju,pastrādāju Muzeja naktīs,kā ganu meitene Annele. Jāsaka diezgan aizraujošs pasākums jau sākot ar to,ka man tiek uzkrāsotas spilgti rozīgilīllīgisarkanas lūpas un uzsiets balts lakatiņš. Ap galvu. Sveika vecmāmiņa.... Ņemot vērā ,ka biju izlēmusi izbaudīt pasākumu ,nevis mēģināt pietēlot ,ka man patīk un ka vispār nezinu ko te daru, piestrādāju arī pie tērpa pēc pilnas programmas. Gumijnieki kājās, puķaina kleitiņa. Un  GOVS!!! Mirkli pirms pasākuma sākuma saņemu instrukcijas par sava tēla īpatnībām un uzdevumiem. Uzzinu,ka man tas lopiņš  būs jāslauc un arī jāmāca visi interesenti to darīt. Jāpiezīmē,ka govs (vārdā Gauja ,bez šaubām) nebija īsta, tikai pupi bija gumijas un slaucot tecēja ūdens. Kā jau Rīgas govij, pienam nepietika. Pārinieks man bija kolēģis ,tajā vakarā -veterinārdakteris Aivars- ar kuru mums sapasēja humors. Kas bija nenoliedzami vajadzīgs,ja sāka uzdot jautājumus par to ,kāpēc govs nav īsta, kāpēc govij rēta uz muguras (tur kur lēja ūdeni) tad mēs muldējām ,ka ierīkots GPRS ,lai ielās nenomaldās un ,ka piens tak rodas Rimi, nevis no govs. Utt.. cilvēki bija diezgan jestri līdzjokotāji. Paralēli slaukšanai, uz brīdi vajadzēja laist atpūsties bufetnieci Daugavu,kā rezultātā saņēmu kārtējo komplimentu par to,cik burvīgs lakatiņš man esot(sāku apdomāt par brīnumainajām pārvērtībām un stila maiņu) un vispār visas meitenes izskatoties burvīgi. Mums tēma bija 70' gadu pilsētiņa. Tā vārds pa vārdam - dabūju medniekdesiņas un frī kartupelīšus un vēl pēc laika arī alu par brīvu. Zināju,ka mana nevaldāmā muldēšana kādreiz arī novedīs pie kaut kā laba.
Principā mūsu Gauja sapelnīja visvairāk apmeklētāju sajūsmu.Gandrīz vai sāku domāt,ka tak vajadzētu kādu dienu saņemties un aizbraukt uz tādiem laukiem ,kur ir dzīvas Gaujas. Varbūt ,ka nemaz tik traki viņam nebūs bail no manis un otrādi.
Tagad eju atpakaļ gulēt, jo slaukšana visu vakaru un nakti ir grūts darbs :) :)

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru