Pāriet uz galveno saturu

Vingrojumi jebšu smiešanās līdz asarām

Pārdomas par fizisko aktivitāšu vajadzību pieaug manā galviņā ar katru dienu vairāk. Jo - skrienot pakaļ sab.transp. iekāpjot tajā, saprotu ,ka sānos dur, elpas nav un sirds sitas tik stipri,ka jābaidās vai neieleks priekšā sēdošā pasažiera mugurā.
Turklāt ejot raitā solī ar kora biedriem ir gandrīz tas pats. Principā ja es ietu tik ātri katru dienu, man nevajadzētu e-talonu.
Kas varētu nākt par labu? Karatē treniņi? Kaut kad jaunībā gāju, tīri feini bija. Joga? hmm... diezin vai. Nezinu vai spēšu gūt labumu un patikšanu no tā,ka viena kāja tiek aizķimerēta aiz otras kājas (vēlams savējās, nevis blakus biedra) un roku stiepšanu pret sauli (arī tas,ja ir 21.30vakarā ) un mierīgu elpošanu, cik nu tas šādā pozā vispār ir iespējams. Vēl fiziskās aktivitātēs noteikti būtu iekļaujams sekss. (vai ne?) Protams,ka ir skaisti ,cēli,netverami arī tāda mīlēšanās kā rāda 2dienu vakara romantiskajās filmās.....viņš, viņa - simfoniskā mūzika un kamīna skats. Tā teikt, beigas izdomājiet paši. Bet!(tiesa šis attiecas uz daiļo dzimumu) ja gribi saraudināt savu celulītu un atgādināt sev par vēdera preses esamību savā ķermenī - pamēģini jātnieces pozu tupus stāvoklī. (veiksmi mīļās :) :) ) Nākamais varbūt varētu būt pastaigas? Domāju,ka ir skaidrs,ka nav runa par mazajām ,jaukajām pastaigām gar jūru vai rudenīgo Siguldu. Gudri ļauži melš ,ka pastaigas (ilgas un garas) nākot par labu garīgajam un fiziskajam stāvoklim. Tātad - ir uzdevums! Izejam no mājas 3h ātrāk, jo ir pastaigas laiks. Maršruts Mēbeļu nams - Vefs. Lēni ejot ,vari ievērtēt neatkārtojamo Purvciema arhitektūru. (mazliet interesantāki ir uzraksti uz māju sienām un reklāmu teksti) Ejot pamazām sāk smidzināt lietus, nekas,var tak paņemt lietussargu. Ak vai, kurš ir palicis mājās.Nu nekas, nekur jau nav teikt,ka nevari iet un pastaigāt pa lietu. Mēģini saglabāt pozitīvo emociju gammu , skatoties uz garām braucošajiem trolejbusiem. Beigu beigās, nopērc karsto šokolādi vietējā kioskā un iekāp 17troļukā,lai tiktu līdz vajadzīgajai pieturai.
Labāk par garo pastaigu, laikam tomēr trenēt vēdera presīti smejoties draugu pulkā līdz asarām, un saprotot nākamajā rītā,ka presīte atriebjas par sevis traucēšanu.
Priekā, izturību un humoru, skrienot pakaļ sab transp! :)

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Ikdiena num4 (īsi)

Tad nu tā. Pa šīm dienām esmu bijusi bezgala dusmīga,priecīga,saniknota,apātiska,jautra,sarkastiska,mīļa un riebīga. Visas iespējamās emocijas.Gribu vasaru.Man sniegs patīk decembrī,pārējā laikā tas var snigt kaut kur pie polārā loka,kur vienas nakts sakars ilgst pusgadu. Bet tā visādi dzīve kā kamīns mājīgs. Tā kā man nav kamīna, dzīve nemaz tik mājīga nav. Parunāsim par dažām no lietām ar kurām man nākas saskarties savā ikdienā. Pirmā lieta - sab.tr. Vīrieši - vai jūs patiešām nemākat sēdēt ar kājām kopā ,nevis tā,ka izplešat kā uz ginekoloģiskā krēsla? Es maksāju to pašu summu,ko jūs, bet saņemu pusi no krēsla!JO, viens homosapiens, ugačaka ugačaka, ir iedomājies,ka ir ārprātīgi liels un masīvs, un varens,un muskuļots. otrā lieta,nu ja tu ēd ķiplokus(gripas laiks utt, visu saprotu) vai tad patiešām nevar turēt muti ciet?Logu var notīrīt ar cimdu, jakas piedurkni, vai jebko citu, nevis pūst dvašu,un brīnīties āreče, visi kāpj ārā. Var izplesties vēl pa divām vietām. Vasarai ieteiku...
  …Tā bija tikai kleita. Tā vismaz sākumā likās. ... M ​ aza, melna, nedaudz spītīga. Ar to konkrēto piegriezumu, kas nekliedz, bet zina. Tā karājās skapī kā klusa līdzdalībniece, līdz pienāca diena, kad es to uzvilku bez lielām gaidām un ar pavisam nelielu “nu labi, lai jau”. Un tad, iespējams kāds tur augšā paskatījās uz mani un noteica: āāā, šis būs interesanti mums visiem… Kleita prata vienu lietu ļoti labi – neuzspiest, bet atļaut. Atļaut sarunām ievilkties ilgāk. Atļaut smiekliem kļūt skaļākiem. Skatieniem – siltākiem. Pieskārieniem – it kā nejaušiem, bet tieši tik precīziem, lai paliktu atmiņā. Tā bija draudzība, kas sākās ar kafiju un beidzās ar to, ka vari zināt, kad otrs smejas pa īstam, saprast ko otrs domā, pat ja neko nepasaka. Kaisle – ne skaļa, bet viltīga, tāda, kas uznāk starp teikumiem un paliek starp rindām. Pieķeršanās – ne uzreiz atzīta, bet tomēr…un ai, tie burvīgie nedaudz par ilgu turētie apskāvieni. Un pavisam neliela, smalka un neatļauta iemīlēšanās sajūta...

Neticamais acīmredzamais

Trallalaaa, ilgi nevarēju piesēsties, lai kko uzrakstītu. Nestāstīšu visu epopeju, kas tad nu manā dzīvē ir jauns un foršs un ne tik labs utt. (ja gribat zināt kā man iet - pazvaniet ;) ) Darba dienas sākumā (nosacītā), piesēdos pie neta, lai palasītu burvīgās ziņas un iegūtu apjausmu, ka pusgadu nelasot ziņas (mājās, nav ne datora, ne Tv) neko neesmu zaudējusi. Bet raksts, par to, ka Grāmatu dēļ cilvēkam ir jāatsakās no amata .... Nu mīļo stundiņ! Vai patiešām joprojām ir tik "dzīvi" stereotipi par meiteņu un zēnu audzināšanu? Varu atzīties, mana meita valkā ZILU džemperīti un spēlējas ar mašīnām! KO NU ??? Laikam steidzīgi jāpierakstās pie psihologa, jo nav tak normāli, ka valkā  puiku krāsas un, ka meitene spēlējas ar puiku rotaļlietām! Un zēniem - pasargā Dies' iet klāt lellēm vai vēl trakāk (pat nevaru ātrumā uzrakstīt, jāiet dzert validols!) puika ar leļļu ratiem! Stāvās šausmas! Kas tad no tāda izaugs! ( es pateikšu kas izaugs, izaugs vīrietis, kurš nebaidīsies n...