Pāriet uz galveno saturu

Nekādas dižās domas šeit nebūs

Brīvības sajūta ir diezgan jautri mulsinoša. Ejot šodien gandrīz nakts vidū pa Rīgas ielām sapratu,ka ir tik laba sajūta!Beidzot.
Un vispār izšķirties 11.11.2011 ir laba zīme :) Ja ņem vērā visu to vājprātu ar precēšanos vienādos cipariņos.
Tagadiņ ir jānodzied vakara koncerts. Vakar Rīga vecā satikām draugus un saruna bija kolosāla - klau, nu mošk jūs atnākat uz mūsu konci jeb pēc tam tusiņu? Aaa nee...tad mums koncerts pašiem.Bet varbūt jūs varat tad atnākt? hmm nē,tad mums ir mēģis un koncerts :D Visi tik muzikāli ,ka prieks.
Mani dzen prom no kompja ,jo jāiet uz autobusu ,kurš mūs vizinās uz Mārupes koncertu.
Tiekās atkal drīz,kad uzrakstīšu daudz vairāk par savu niekiem pilno ikdienu.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Ikdiena num4 (īsi)

Tad nu tā. Pa šīm dienām esmu bijusi bezgala dusmīga,priecīga,saniknota,apātiska,jautra,sarkastiska,mīļa un riebīga. Visas iespējamās emocijas.Gribu vasaru.Man sniegs patīk decembrī,pārējā laikā tas var snigt kaut kur pie polārā loka,kur vienas nakts sakars ilgst pusgadu. Bet tā visādi dzīve kā kamīns mājīgs. Tā kā man nav kamīna, dzīve nemaz tik mājīga nav. Parunāsim par dažām no lietām ar kurām man nākas saskarties savā ikdienā. Pirmā lieta - sab.tr. Vīrieši - vai jūs patiešām nemākat sēdēt ar kājām kopā ,nevis tā,ka izplešat kā uz ginekoloģiskā krēsla? Es maksāju to pašu summu,ko jūs, bet saņemu pusi no krēsla!JO, viens homosapiens, ugačaka ugačaka, ir iedomājies,ka ir ārprātīgi liels un masīvs, un varens,un muskuļots. otrā lieta,nu ja tu ēd ķiplokus(gripas laiks utt, visu saprotu) vai tad patiešām nevar turēt muti ciet?Logu var notīrīt ar cimdu, jakas piedurkni, vai jebko citu, nevis pūst dvašu,un brīnīties āreče, visi kāpj ārā. Var izplesties vēl pa divām vietām. Vasarai ieteiku...
  …Tā bija tikai kleita. Tā vismaz sākumā likās. ... M ​ aza, melna, nedaudz spītīga. Ar to konkrēto piegriezumu, kas nekliedz, bet zina. Tā karājās skapī kā klusa līdzdalībniece, līdz pienāca diena, kad es to uzvilku bez lielām gaidām un ar pavisam nelielu “nu labi, lai jau”. Un tad, iespējams kāds tur augšā paskatījās uz mani un noteica: āāā, šis būs interesanti mums visiem… Kleita prata vienu lietu ļoti labi – neuzspiest, bet atļaut. Atļaut sarunām ievilkties ilgāk. Atļaut smiekliem kļūt skaļākiem. Skatieniem – siltākiem. Pieskārieniem – it kā nejaušiem, bet tieši tik precīziem, lai paliktu atmiņā. Tā bija draudzība, kas sākās ar kafiju un beidzās ar to, ka vari zināt, kad otrs smejas pa īstam, saprast ko otrs domā, pat ja neko nepasaka. Kaisle – ne skaļa, bet viltīga, tāda, kas uznāk starp teikumiem un paliek starp rindām. Pieķeršanās – ne uzreiz atzīta, bet tomēr…un ai, tie burvīgie nedaudz par ilgu turētie apskāvieni. Un pavisam neliela, smalka un neatļauta iemīlēšanās sajūta...

Neticamais acīmredzamais

Trallalaaa, ilgi nevarēju piesēsties, lai kko uzrakstītu. Nestāstīšu visu epopeju, kas tad nu manā dzīvē ir jauns un foršs un ne tik labs utt. (ja gribat zināt kā man iet - pazvaniet ;) ) Darba dienas sākumā (nosacītā), piesēdos pie neta, lai palasītu burvīgās ziņas un iegūtu apjausmu, ka pusgadu nelasot ziņas (mājās, nav ne datora, ne Tv) neko neesmu zaudējusi. Bet raksts, par to, ka Grāmatu dēļ cilvēkam ir jāatsakās no amata .... Nu mīļo stundiņ! Vai patiešām joprojām ir tik "dzīvi" stereotipi par meiteņu un zēnu audzināšanu? Varu atzīties, mana meita valkā ZILU džemperīti un spēlējas ar mašīnām! KO NU ??? Laikam steidzīgi jāpierakstās pie psihologa, jo nav tak normāli, ka valkā  puiku krāsas un, ka meitene spēlējas ar puiku rotaļlietām! Un zēniem - pasargā Dies' iet klāt lellēm vai vēl trakāk (pat nevaru ātrumā uzrakstīt, jāiet dzert validols!) puika ar leļļu ratiem! Stāvās šausmas! Kas tad no tāda izaugs! ( es pateikšu kas izaugs, izaugs vīrietis, kurš nebaidīsies n...