Pāriet uz galveno saturu

Atmiņas priekš sevis

Uznāca iedvesma salikt pa plauktiņiem savus ex draugus,kuri ir bijuši kādu laiku manā dzīvē diezgan nozīmīgas figūriņas. Pirmais skūpsta īpašnieks,nevainības zaudēšana utt (ar vājiem nerviem, vai cilvēkiem ar ārprātīgi augstu morāles un pieklājības bagāžu - būs vilšanās.Nebūs pirmā mīlestība vienīgā un pēdējā)Nebūšu nekāds "liekulības gadatirgus",jo pamatā priekš sevis rakstu, nevis lai kāds mani nosodītu vai uzslavētu. Un atmiņu izklāsts palīdzēs visu šo atcerēties labāk,lai būtu ko stāstīt mazbērniem ,sēžot pie kamīna un malkojot groku. (es, nevis mazbērni)
8klase - pirmais skūpsts. Patiesībā tagad domājot, apbrīnojama mērķtiecība man bija ,lai iepazītos ar tieši ar misteru M.S. Piegāju skolā klāt un palūdzu ierakstīt savā atmiņu blociņā kaut ko.Viņš diezgan šokēts to arī izdarīja (kā nekā tomēr 12klase pret 8klasi), pēc tam pateicu,lai ieraksta arī telefonu. (pati šobrīd aplaudēju par šo drosmi. Jo tomēr pamatmācība tak ir,ka meitenēm pašām jāgaida,kamēr puisis spers pirmo soli..veiksmi gaidīšanas procesā)Tātad, pēc tam  mēs sākām sveicināties, runāties pa tel utt. Beigās viņš man apsolīja iedot Glābējzvana kasetes (tādas,kuras liek video maģī, tajā laikā nāvīgi kruta tā štelle bija)un tā nu mēs arī sākām draudzēties.(Paldies Zakam, Kellijai :D ) Misters M.S. man iemācīja skūpstīties. Tīri feini bija un man patika (joprojām patīk), tiesa skolas skolotājas bija citās domās un zvanīja manai mammai uz mājām, un informēja,ka viņas meitai ir attiecības ar 12klases puisi. Mana mamma atbildēja,ka jā viņa to zin,jo šobrīd viņš tieši ēd pusdienas kopā ar mums. Mamma, you are the best! Vienīgā problēma bija,ka man viņš apnika ,jo gribēja visur iet kopā kopā kopā, roku rokā (un 8klases beigās tā nav ideālākā aina un apnika,ka viņš čāpstināja pie galda. Vai tiešām pats to nedzird??Lai nu kā, paldies viņam par pirmo skūpstu.
Atbrīvošanās no nevainības - absalūta garlaicība. Skatījos griestos un domāju,kā lai pārkārto istabu. Ceru,ka kāda nākamā meitene,tam puikam iemācīs,ko nozīmē mīlēties ar baudu.
Ejam tālāk - draugs no vidusskolas. Principā interesants eksemplārs. Padraudzējās ar divām manām draudzenēm, tad pārgāja pie manis. Kopā pabijām laikam gadu ?(piedod mister K, patiešām neatceros) Katrā ziņā bija feini staigāt pa parku (ērti arī,jo tuvu mājām) un skolas pasākumos dejot ar SAVU draugu. (pārsmieties) Manai ģimenei gan viņš pārāk nepatika,brālis viņu dēvēja par meža veci un mamma vispār sauca "tas cilvēks". 'Viņam bija gari mati un bārdiņa, viņš spēlēja ģitāru,viņš bija skolas radio dj.Un viņa mamma jau bija iedalījusi traukus,veļu,ko dot,kad precēsimies.Par laimi,šis projekts izpalika.
Vasaras,rudens,ziemas mīlestība Misters X. Mīlēšanās pļavā, ābeļdārzā,mašīnā,principā visur. Un kas pats labākais?Mēs pat neskaitījāmies kopā. Laikam tāpēc arī vēl šobrīd esam labās attiecībās.Jo nebija īsti ko dalīt, ko pārmest un visas pārējās glupības kas seko,kad šķiras.
Next - Jāņu burvības iespaidā, paskūpstoties,beigās sanāca,ka nodraudzējāmies gadus 3. Kamēr dabiskā ceļā viss norima. Bija jauki. Laikam viņš ir pārāk jauks,lai par viņu ko vairāk teiktu. Bija otrais bildinājums un nekā.(Gredzenu tiesa neatdevu, pārāk glīts)
Ejam tālāk, sisidra ,he Nākamais ir darba kolēģis. Draudzējāmies ilgi, sākām dzīvot kopā, bija bildinājums un pateicu jā. Dzīve beidzas ... da labi, jokoju.Kad būšu oficiāli izšķīrusies, rakstīšu par šo tālāk.
Šim brīdim viss. Viss ir labs ,kas labi beidzas?Neesmu pārliecināta,ka tā,jo ir lietas,kuras nebeidzas,bet iet pa apli. Un ir cilvēki,kuriem flirtēšana ir ielikta šūpulī, un tas nebūt nenozīmē,ka viņi ir sliktāki par tiem,kuri nekad nespēj pateikt/izteikt vārdus - mīlu tevi. Ir taurentiņi,ir kaķi,ir suņi (ar vai bez siena kaudzes)ir auni un daudzi citi prototipi. Veiksmi man,veiksmi viņiem .
Attaaa

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Ikdiena num4 (īsi)

Tad nu tā. Pa šīm dienām esmu bijusi bezgala dusmīga,priecīga,saniknota,apātiska,jautra,sarkastiska,mīļa un riebīga. Visas iespējamās emocijas.Gribu vasaru.Man sniegs patīk decembrī,pārējā laikā tas var snigt kaut kur pie polārā loka,kur vienas nakts sakars ilgst pusgadu. Bet tā visādi dzīve kā kamīns mājīgs. Tā kā man nav kamīna, dzīve nemaz tik mājīga nav. Parunāsim par dažām no lietām ar kurām man nākas saskarties savā ikdienā. Pirmā lieta - sab.tr. Vīrieši - vai jūs patiešām nemākat sēdēt ar kājām kopā ,nevis tā,ka izplešat kā uz ginekoloģiskā krēsla? Es maksāju to pašu summu,ko jūs, bet saņemu pusi no krēsla!JO, viens homosapiens, ugačaka ugačaka, ir iedomājies,ka ir ārprātīgi liels un masīvs, un varens,un muskuļots. otrā lieta,nu ja tu ēd ķiplokus(gripas laiks utt, visu saprotu) vai tad patiešām nevar turēt muti ciet?Logu var notīrīt ar cimdu, jakas piedurkni, vai jebko citu, nevis pūst dvašu,un brīnīties āreče, visi kāpj ārā. Var izplesties vēl pa divām vietām. Vasarai ieteiku...

Neticamais acīmredzamais

Trallalaaa, ilgi nevarēju piesēsties, lai kko uzrakstītu. Nestāstīšu visu epopeju, kas tad nu manā dzīvē ir jauns un foršs un ne tik labs utt. (ja gribat zināt kā man iet - pazvaniet ;) ) Darba dienas sākumā (nosacītā), piesēdos pie neta, lai palasītu burvīgās ziņas un iegūtu apjausmu, ka pusgadu nelasot ziņas (mājās, nav ne datora, ne Tv) neko neesmu zaudējusi. Bet raksts, par to, ka Grāmatu dēļ cilvēkam ir jāatsakās no amata .... Nu mīļo stundiņ! Vai patiešām joprojām ir tik "dzīvi" stereotipi par meiteņu un zēnu audzināšanu? Varu atzīties, mana meita valkā ZILU džemperīti un spēlējas ar mašīnām! KO NU ??? Laikam steidzīgi jāpierakstās pie psihologa, jo nav tak normāli, ka valkā  puiku krāsas un, ka meitene spēlējas ar puiku rotaļlietām! Un zēniem - pasargā Dies' iet klāt lellēm vai vēl trakāk (pat nevaru ātrumā uzrakstīt, jāiet dzert validols!) puika ar leļļu ratiem! Stāvās šausmas! Kas tad no tāda izaugs! ( es pateikšu kas izaugs, izaugs vīrietis, kurš nebaidīsies n...

ritenis ar zemeņu zvaniņu

Kā mēs pirkām ar Elizabeti riteni. Sākām ar to, ka atradām netā bildes, veikalu, kur ir tieši tāds, bez kāda nekādi nevar vairāk dzīvot. I rozā, i lellei beņķītis, i zvaniņš ar zemenēm utt… Cena arī tajā robežā, kuru biju pieņēmusi par labu esam. Aizejam uz veikalu, Dārzaugļu un Pērnavas ielas stūris.  Ieejam iekšā. Klusums (diezgan pat patīkams), viens vīriešcilvēks stāv aiz letes un skatās datorā.  Skatās.. skatās… Es saku, Labdien! Aa laabden. (brīnišķīgi) Nekas vairāk par labdeen neseko, tikmēr Elizabete jau ir ieraudzījusi, ka bērnu riteņi ir otrā zālē. Ejam turp, jā, ir ritenis. Pārdevējs joprojām izliekas, ka mūs neredz (vai arī patiešām slikta redze. Ļoti) Paskaļā balsī (ja nu arī dzirde traumēta, ne tikai redze) jautāju, cik šim ritenim collas, cik maksā..?? Vīriešcilvēks atmostas un skaļi nosaka kko līdzīgu– Eegaaaaa! Lieliski, iznāk vēl viens pārdēvējs. Labdien, Labdien mums interesē šis ritenis. Pārdevējs (?) – em.. jaa? Man jau sākt nākt virsū nelielas dusmas, bet...