Pāriet uz galveno saturu

Pārskats un ieskats

Tā. Lieldienu zaķītis man ir atnesis netu. Paldies viņam. Kādu laiku noteikti būšu apritē virtuālajās dzīlēs.

Kā Jums ir gājis pa šo laiku ?Pavasaris un vējš matos?Putni galvā? Taurentiņi vēderā?Jeb šašliks?

Sanāca pa brīvdienām laukos palasīt grāmatiņu,kur kārtējo reizi apskatīts sieviete-vīrietis-domāšana. Dažu brīdi bija tīri jautri, piemēram ,apskatīts Pasaulē tik pazīstamais stāsts par Trīs gudrajiem,kuri devās pie Jēzus ciemos, jo tālumā ieraudzīja zvaigzni.  Interesanti,ka nevienam citam zvaigne neizraisīja signālu - ej uz priekšu!Gan jau nonāksi galā. Kaut kad. Tātad Trīs gudrie (?) dodas ceļā. Protams,neko neaprēķinot, nekalkulējot un nedomājot.Vienkārši iet.Pēc trim mēnešiem (kas būtu neslīdzināmi īsāks laiks,ja viņi būtu kādam paprasījuši ceļu) tie nonāk kūtī, kur joprojām guļ Marija ar bērnu.Gultu laikam Jāzeps nemācēja uztaisīt. Aiznes dāvanas - zeltu,vīraku un mirres. Jaundzimušam kā reizi visas lietas noder. Arī Marijai,kura guļot tik jaukos apstākļos noteikti priecājās par ciemiņiem. Grāmatā bija uzrakstīta versija, cik sakarīgi būtu bijis,ja Trīs gudrie būtu bijuši sieviešu dzimuma. Nu nevaru nepiekrist,ka tā versija bija saprātīgāka, jo viņas būtu ieradušās pirms dzemdībām, palīdzējušas piekārtot kūti (vārda tiešajā nozīmē) ,atnesušas drēbītes un citas vajadzīgas lietas bērnam un mātei. Kā arī palikušas kādu laiku pēc bērna piedzimšanas palīdzēt.
Pirms kāds ļoti ticīgs cilvēks man pārmet,ka zaimoju svētos rakstus - nomierinies. Neko tamlīdzīgu nedaru, tikai iepazīstinu ar iespējamu citu scenāriju kā varēja būt.

Vēl paspēju saķert pavasarīgas iesnas un klepu,paldies visiem putekšņiem un plaukstošajiem kokiem!
Vēl paspēju dažus cilvēkus nokaitināt. Dažus gribot, dažus negribot,bet tā kā dažreiz(spēju saprast,ka ne-vienmēr) taisnība bija man, jūtos normāli. un vainas apziņā nemokos.
Vēl paspēju saprast,ka mani neuztrauc cilvēki,kuriem ir savas tik pareizās domas,ka citi nestāv i tuvu. Ir tak jābūt ķēmam,lai liktos ,ka dzīvē ir tikai balts vai  melns,jā vai nē.

Un nu ir laiks garšīgai kafijai. Attaa

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Ikdiena num4 (īsi)

Tad nu tā. Pa šīm dienām esmu bijusi bezgala dusmīga,priecīga,saniknota,apātiska,jautra,sarkastiska,mīļa un riebīga. Visas iespējamās emocijas.Gribu vasaru.Man sniegs patīk decembrī,pārējā laikā tas var snigt kaut kur pie polārā loka,kur vienas nakts sakars ilgst pusgadu. Bet tā visādi dzīve kā kamīns mājīgs. Tā kā man nav kamīna, dzīve nemaz tik mājīga nav. Parunāsim par dažām no lietām ar kurām man nākas saskarties savā ikdienā. Pirmā lieta - sab.tr. Vīrieši - vai jūs patiešām nemākat sēdēt ar kājām kopā ,nevis tā,ka izplešat kā uz ginekoloģiskā krēsla? Es maksāju to pašu summu,ko jūs, bet saņemu pusi no krēsla!JO, viens homosapiens, ugačaka ugačaka, ir iedomājies,ka ir ārprātīgi liels un masīvs, un varens,un muskuļots. otrā lieta,nu ja tu ēd ķiplokus(gripas laiks utt, visu saprotu) vai tad patiešām nevar turēt muti ciet?Logu var notīrīt ar cimdu, jakas piedurkni, vai jebko citu, nevis pūst dvašu,un brīnīties āreče, visi kāpj ārā. Var izplesties vēl pa divām vietām. Vasarai ieteiku...
  …Tā bija tikai kleita. Tā vismaz sākumā likās. ... M ​ aza, melna, nedaudz spītīga. Ar to konkrēto piegriezumu, kas nekliedz, bet zina. Tā karājās skapī kā klusa līdzdalībniece, līdz pienāca diena, kad es to uzvilku bez lielām gaidām un ar pavisam nelielu “nu labi, lai jau”. Un tad, iespējams kāds tur augšā paskatījās uz mani un noteica: āāā, šis būs interesanti mums visiem… Kleita prata vienu lietu ļoti labi – neuzspiest, bet atļaut. Atļaut sarunām ievilkties ilgāk. Atļaut smiekliem kļūt skaļākiem. Skatieniem – siltākiem. Pieskārieniem – it kā nejaušiem, bet tieši tik precīziem, lai paliktu atmiņā. Tā bija draudzība, kas sākās ar kafiju un beidzās ar to, ka vari zināt, kad otrs smejas pa īstam, saprast ko otrs domā, pat ja neko nepasaka. Kaisle – ne skaļa, bet viltīga, tāda, kas uznāk starp teikumiem un paliek starp rindām. Pieķeršanās – ne uzreiz atzīta, bet tomēr…un ai, tie burvīgie nedaudz par ilgu turētie apskāvieni. Un pavisam neliela, smalka un neatļauta iemīlēšanās sajūta...

Neticamais acīmredzamais

Trallalaaa, ilgi nevarēju piesēsties, lai kko uzrakstītu. Nestāstīšu visu epopeju, kas tad nu manā dzīvē ir jauns un foršs un ne tik labs utt. (ja gribat zināt kā man iet - pazvaniet ;) ) Darba dienas sākumā (nosacītā), piesēdos pie neta, lai palasītu burvīgās ziņas un iegūtu apjausmu, ka pusgadu nelasot ziņas (mājās, nav ne datora, ne Tv) neko neesmu zaudējusi. Bet raksts, par to, ka Grāmatu dēļ cilvēkam ir jāatsakās no amata .... Nu mīļo stundiņ! Vai patiešām joprojām ir tik "dzīvi" stereotipi par meiteņu un zēnu audzināšanu? Varu atzīties, mana meita valkā ZILU džemperīti un spēlējas ar mašīnām! KO NU ??? Laikam steidzīgi jāpierakstās pie psihologa, jo nav tak normāli, ka valkā  puiku krāsas un, ka meitene spēlējas ar puiku rotaļlietām! Un zēniem - pasargā Dies' iet klāt lellēm vai vēl trakāk (pat nevaru ātrumā uzrakstīt, jāiet dzert validols!) puika ar leļļu ratiem! Stāvās šausmas! Kas tad no tāda izaugs! ( es pateikšu kas izaugs, izaugs vīrietis, kurš nebaidīsies n...