otrdiena, 2011. gada 11. oktobris

Kaut kā tā

Neticēsiet, bet šovakar ir alus otrdiena! Mmm. Priekā!
Šodien ir iebraucis (ielidojis - ar lidmašīnu) iekš LV man vīrs ,kurš rīt plkst 10.00 būs ex vīrs. Principā nemaz tik lēts šis prieciņš nav! (apdomā pirms saki Jā - varbūt uz ielām derētu šādi reklāmas stendiņi?) Jo tiek izsludināts,ka cienītais notāra kungs/kundze par parakstu pieņemšanu (loģiski ,ja abi agrāk tik mīlošie ļautiņi grib šķirties un nav pārāk daudz ko dalīt,un vispār gribas atkal veco uzvārdu.....)ņems nieka 75Ls. Kas tas ir pa 10min darbu - spļāviens kamīnā! Bet ir aizmirsts piebilst,ka vēl 100ls maksā papīrītis,kurš apstiprina,ka tēvam ir jāmaksā alimenti,pie kura no vecākiem paliek bērns utt.... Tātad - saņemt laulības apliecību maksā 25ls, bet lai to s...papīrīti anulētu ir jāmaksā 175ls. Brīnišķīgi.
Vēl šodien padiskutēju ar vienu draugu par meiteņu tieksmi prasīt savam draugam - kas mēs esam? jeb kāds ir mūsu attiecību stāvoklis? Nezinu nevienu no savām draudzenēm ,kura ar šo jautājumu būtu aizrāvusies, kur nu vēl uzdevusi uzreiz pēc seksa ,1nos naktī! Jauko meitēn!Tak ļauj tam cilvēkam izgulēties un pieņem domu,ka vīrietis nespēj normāli reaģēt uz šādu jautājumu pat dienas vidū!Kur nu vēl naktī! Ko vispār nozīmē - kas mēs esam?Tu gribi padiskutēt,kas mēs esam kosmosā?Jeb vai mēs vispār esam? Jeb homosapiens izskaidrojumu zinātniski? tam nav vajadzīgs vīrietis gultā!Pietiek ar Discovery kanālu ;) Ja gribi noskaidrot vai esi savam vīrietim svarīga,kāpēc to nevar paprasīt tieši ar tādiem vārdiem? Jeb vislabāk aizejat abi kopā uz Alu cilvēku un pasmejaties viens par otru. Godīguma pēc jāsaka,ka arī es laikam dikten sabītos ,ja man nakts vidū pamodinātu ar jautājumu -kas mēs esam. Draugi mēs esam, Laikabiedri mēs esam, varbūt kāds arī paliek par dzīvesdraugu. Bet vai tas man ir jāraksta draugiem.lv? Zaķīt.....(kāds nu tur vārds) es mīlu tevi. Vai izpļaut zālienā šos vārdus? Vai uzrakstīt uz mājas sienas,kur viņš katru labu dienu dodas garām? Jeb pietiek ar to,ka to iečukstu retu reizi viņam ausī? Man laikam tuvāks ir pēdējais variants. Jebšu - palieku veca (tomēr tuvojas tie 30desmit :D :D ) un visas salkanības un bučošanās tramvaja pieturā tik intensīvi,ka paliek nopietnas bažas par skūpsta ainas dueta nosmakšanu, vairs nešķiet aizraujošas un tik feinas.
Visu gaišu tumšā naktī, nemokam savus mīļos ar nevajadzīgiem jautājumiem un baudam to,kas ir ;)(ja ir ,he he. Ja nav - varbūt pat i labāk, nav kas naktī modinās ar šādiem jautājumiem :) )

1 komentārs:

  1. Eh cik žēl, ka dzīvē vairs nav naivuma, es gan ar smaidu atceros to laiku, kad pati un, kad pašai puiši jautāja šādus jautājumus..:) šķiršanās, jā...savā ziņā tai ir labā un sliktā puse, es izjutu slikto un labo arī, bet brīnumaini beigās tā neaizrijās šķiršanās, bet jauns sākums, kaut gan, kas to, lai zin,vēl:D visp.laimi tupmāk un tomēr,lai kāds Jūs naktī pabaksta un pasaka- mīļā kāds mums stāvoklis attecībās:D:p

    AtbildētDzēst