Sakopoju beidzot daļu no mazajiem transporta stāstiņiem vienā lapā. Ha. Atkal 270 mikriņš. Dodamies ar Elizabeti mājās, Imanta-Pļavnieki, sagaidam mikriņu(tiesa ar 10min nokavēšanos tas automobīlis atbrauca), tiekam līdz Stokmanam,kad šoferis jautā, a vam točna na pļavnieki nada?? Es, nuuu jaaaaa, Mēbeļu nama pieturu vajag. Viņš: Hmmm aa izdomaaju! Aizved mūs līdz stacijai, piebrauc priekšā 280mikriņam un saka, ņemiet savu eiro atpakaļ un braucat ar šito, man gribas mājās grin emoticon Nu neko, braucām ar. Esam veiksmīgi mājās, arlabunakti, saldu dusu ut krāšņā ikdiena mikriņos. Mikriņš, diezgan pēkšņi piestāj maliņā, jo viena būtne( sieviešu kārtas) ceļ roku un stādina.(ceļu satiksmes noteikumi ir domāti citiem tranaportlīdzekļiem) Atver durvis un atskan: A vi na purčik jeģiķi? Šoferis, miegaini un flegmtiski: Hmm nuu kaņešnnn... Būtne stāv apņēmīgi turot durvis pārprasa ( jo nebūs nekāda braukšana pirms šito lietu nenoskaidros kārtīgi): A vii na Purčik ili ņ...
Par un ap,zem un virs,visu un neko.