Pāriet uz galveno saturu

Transporta stāstiņu apkopojums

Sakopoju beidzot daļu no mazajiem transporta stāstiņiem vienā lapā. 


Ha. Atkal 270 mikriņš. Dodamies ar Elizabeti mājās, Imanta-Pļavnieki, sagaidam mikriņu(tiesa ar 10min nokavēšanos tas automobīlis atbrauca), tiekam līdz Stokmanam,kad šoferis jautā, a vam točna na pļavnieki nada?? Es, nuuu jaaaaa, Mēbeļu nama pieturu vajag. Viņš: Hmmm aa izdomaaju! Aizved mūs līdz stacijai, piebrauc priekšā 280mikriņam un saka, ņemiet savu eiro atpakaļ un braucat ar šito, man gribas mājās grin emoticon
Nu neko, braucām ar. 
Esam veiksmīgi mājās, arlabunakti, saldu dusu ut


krāšņā ikdiena mikriņos.
Mikriņš, diezgan pēkšņi piestāj maliņā, jo viena būtne( sieviešu kārtas) ceļ roku un stādina.(ceļu satiksmes noteikumi ir domāti citiem tranaportlīdzekļiem) Atver durvis un atskan: A vi na purčik jeģiķi? Šoferis, miegaini un flegmtiski: Hmm nuu kaņešnnn... Būtne stāv apņēmīgi turot durvis pārprasa ( jo nebūs nekāda braukšana pirms šito lietu nenoskaidros kārtīgi): A vii na Purčik ili ņet? Šoferis: Nu tak skazal, daaaaa. Būtne: A na što vi daaa skazaļi? Šoferis neiztur un paskaļi saka: Da Bl.... Na Purčik na purčik na purčik!!! Būtnīte, visai apvainotā tonī: Nu i magļi srazu tak i skazaķ... ( tiešām, ko var runāt aplinkus grin emoticon..)
Un fonā skan ticīgais radio. Skaļi.
Enter

Bet protams, ka apstāties vajag! Jo nobraukt 3 metrus jau ir laime! Un jā, kundze, veļaties iekšā. Droši, droši, nekautrējaties, spiežat visus dziļāk, nemaz neminot, ka jūs visai stabili esat uzkāpusi uz manas kājas, un turaties pie maniem matiem, piedāvātu Jums arī apsēsties man pavisam klēpī, bet Jūsu lieliskā taša Praza man ir tieši pie sejas. Un kur nu vēl Jūsu smaržūdens! Maijpuķīte ar reņģi. Jo mēs visi pasažieri esam tā vērti. 
Bet tā vispār, rītam nav ne vainas

Tikko izbaudīju ekskursiju pa mikrorajoniem. Un lēti diezgan, nieka 0.50, jā, tieši viena mikriņa biļete. Kāpjot iekšā jautāju, vai braucat tagad uz staciju?(num bija izbalējis, savukārt uzraksti vēstīja Purvciems Pļavnieki C.Stacija) vadītāja atbilde - ja ja stacija...em..čerez tjgjmdjpgm ja. Ok, ja stacija,tad der. Sēžam ar Ebeti smuki. Un tad saprotu, ka braucam uz Pļavniekiem,nu neko,nav jau tik tālu, ha, tad mēs pabraukājam pa Ķengaragu (lieliska arhitektūra) un tad pieķeram klāt vēl Maskačku(kamdēļ ne, pa to pašu cenu! Viss iekļauts! Piem,braucot pie kāda no piemājas barčikiem,izskrien Vaļeriks,mājot un kko runājot,skaļi, un mūsu mikriņš bliež pa bremzēm,jo draugam jāizpalīdz!Kad izskaidrots,ka tukša kase,slikta diena,tiek uzdāvāta cigarete, varam braukt tālāk). Un tad jau esam pie Latgalītes un Stacijas. Aleluja. Enter. Biļeti pirkām vilcienā, ekskursija ar nosaukumu "Čerez mjgkojģj" paņēma pārāk daudz laika.


Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Ikdiena num4 (īsi)

Tad nu tā. Pa šīm dienām esmu bijusi bezgala dusmīga,priecīga,saniknota,apātiska,jautra,sarkastiska,mīļa un riebīga. Visas iespējamās emocijas.Gribu vasaru.Man sniegs patīk decembrī,pārējā laikā tas var snigt kaut kur pie polārā loka,kur vienas nakts sakars ilgst pusgadu. Bet tā visādi dzīve kā kamīns mājīgs. Tā kā man nav kamīna, dzīve nemaz tik mājīga nav. Parunāsim par dažām no lietām ar kurām man nākas saskarties savā ikdienā. Pirmā lieta - sab.tr. Vīrieši - vai jūs patiešām nemākat sēdēt ar kājām kopā ,nevis tā,ka izplešat kā uz ginekoloģiskā krēsla? Es maksāju to pašu summu,ko jūs, bet saņemu pusi no krēsla!JO, viens homosapiens, ugačaka ugačaka, ir iedomājies,ka ir ārprātīgi liels un masīvs, un varens,un muskuļots. otrā lieta,nu ja tu ēd ķiplokus(gripas laiks utt, visu saprotu) vai tad patiešām nevar turēt muti ciet?Logu var notīrīt ar cimdu, jakas piedurkni, vai jebko citu, nevis pūst dvašu,un brīnīties āreče, visi kāpj ārā. Var izplesties vēl pa divām vietām. Vasarai ieteiku...

Neticamais acīmredzamais

Trallalaaa, ilgi nevarēju piesēsties, lai kko uzrakstītu. Nestāstīšu visu epopeju, kas tad nu manā dzīvē ir jauns un foršs un ne tik labs utt. (ja gribat zināt kā man iet - pazvaniet ;) ) Darba dienas sākumā (nosacītā), piesēdos pie neta, lai palasītu burvīgās ziņas un iegūtu apjausmu, ka pusgadu nelasot ziņas (mājās, nav ne datora, ne Tv) neko neesmu zaudējusi. Bet raksts, par to, ka Grāmatu dēļ cilvēkam ir jāatsakās no amata .... Nu mīļo stundiņ! Vai patiešām joprojām ir tik "dzīvi" stereotipi par meiteņu un zēnu audzināšanu? Varu atzīties, mana meita valkā ZILU džemperīti un spēlējas ar mašīnām! KO NU ??? Laikam steidzīgi jāpierakstās pie psihologa, jo nav tak normāli, ka valkā  puiku krāsas un, ka meitene spēlējas ar puiku rotaļlietām! Un zēniem - pasargā Dies' iet klāt lellēm vai vēl trakāk (pat nevaru ātrumā uzrakstīt, jāiet dzert validols!) puika ar leļļu ratiem! Stāvās šausmas! Kas tad no tāda izaugs! ( es pateikšu kas izaugs, izaugs vīrietis, kurš nebaidīsies n...

ritenis ar zemeņu zvaniņu

Kā mēs pirkām ar Elizabeti riteni. Sākām ar to, ka atradām netā bildes, veikalu, kur ir tieši tāds, bez kāda nekādi nevar vairāk dzīvot. I rozā, i lellei beņķītis, i zvaniņš ar zemenēm utt… Cena arī tajā robežā, kuru biju pieņēmusi par labu esam. Aizejam uz veikalu, Dārzaugļu un Pērnavas ielas stūris.  Ieejam iekšā. Klusums (diezgan pat patīkams), viens vīriešcilvēks stāv aiz letes un skatās datorā.  Skatās.. skatās… Es saku, Labdien! Aa laabden. (brīnišķīgi) Nekas vairāk par labdeen neseko, tikmēr Elizabete jau ir ieraudzījusi, ka bērnu riteņi ir otrā zālē. Ejam turp, jā, ir ritenis. Pārdevējs joprojām izliekas, ka mūs neredz (vai arī patiešām slikta redze. Ļoti) Paskaļā balsī (ja nu arī dzirde traumēta, ne tikai redze) jautāju, cik šim ritenim collas, cik maksā..?? Vīriešcilvēks atmostas un skaļi nosaka kko līdzīgu– Eegaaaaa! Lieliski, iznāk vēl viens pārdēvējs. Labdien, Labdien mums interesē šis ritenis. Pārdevējs (?) – em.. jaa? Man jau sākt nākt virsū nelielas dusmas, bet...