Milēdija ikdienā

Pārdomas par fizisko aktivitāšu vajadzību pieaug manā galviņā ar katru dienu vairāk. Jo - skrienot pakaļ sab.transp. iekāpjot tajā, saprotu ,ka sānos dur, elpas nav un sirds sitas tik stipri,ka jābaidās vai neieleks priekšā sēdošā pasažiera mugurā. Turklāt ejot raitā solī ar kora biedriem ir gandrīz tas pats. Principā ja es ietu tik ātri katru dienu, man nevajadzētu e-talonu. Kas varētu nākt par labu? Karatē treniņi? Kaut kad jaunībā gāju, tīri feini bija. Joga? hmm... diezin vai. Nezinu vai spēšu gūt labumu un patikšanu no tā,ka viena kāja tiek aizķimerēta aiz otras kājas (vēlams savējās, nevis blakus biedra) un roku stiepšanu pret sauli (arī tas,ja ir 21.30vakarā ) un mierīgu elpošanu, cik nu tas šādā pozā vispār ir iespējams. Vēl fiziskās aktivitātēs noteikti būtu iekļaujams sekss. (vai ne?) Protams,ka ir skaisti ,cēli,netverami arī tāda mīlēšanās kā rāda 2dienu vakara romantiskajās filmās.....viņš, viņa - simfoniskā mūzika un kamīna skats. Tā teikt, beigas izdomājiet paši. Bet!(t...

Brīvības sajūta ir diezgan jautri mulsinoša. Ejot šodien gandrīz nakts vidū pa Rīgas ielām sapratu,ka ir tik laba sajūta!Beidzot. Un vispār izšķirties 11.11.2011 ir laba zīme :) Ja ņem vērā visu to vājprātu ar precēšanos vienādos cipariņos. Tagadiņ ir jānodzied vakara koncerts. Vakar Rīga vecā satikām draugus un saruna bija kolosāla - klau, nu mošk jūs atnākat uz mūsu konci jeb pēc tam tusiņu? Aaa nee...tad mums koncerts pašiem.Bet varbūt jūs varat tad atnākt? hmm nē,tad mums ir mēģis un koncerts :D Visi tik muzikāli ,ka prieks. Mani dzen prom no kompja ,jo jāiet uz autobusu ,kurš mūs vizinās uz Mārupes koncertu. Tiekās atkal drīz,kad uzrakstīšu daudz vairāk par savu niekiem pilno ikdienu.