Pāriet uz galveno saturu

Ziņas īsumā

Ziņas īsumā - 

Elizabetei tūlīt paliks 5 gadi (ārprāc, esmu veca :D )
viņai jau kustas divi zobi (joprojām jūtos veca :D)
Mainu darbu (esmu forša,  bet joprojām  -  5gadi?  manam mazajam brīnumam? :D ) 

Dziedu divos koros (balss uz vecumu vēl nav mainījusies :D ) 
Privātā dzīve - interesanta (uz vecumu nekas nemainās... tāpat kļūdies, tāpat iemīlies, tāpat pārdzīvo, tāpat priecājies par mīļiem niekiem)

par darba maiņu - domāju, ka būs bloga ieraksti biežāki, pilnīgi jauna pieredze, jauns kolektīvs utt.

Tad vēl man radās ideja ievērot Gavēni.

Tas būtu Nē baudām -

1) alkoholam (šobrīd vēl galīgi  nestādos priekšā kā 40 dienas būs bez šampānieša nedēļas nogalē... vai baltvīna glāzes, pļāpājot par dzīvi.. ehh..)
2) sekss - protams, viena no dzīves baudām.... tātad - gavēnī jāatsakās. (arī būs interesanti... )
3) gaļa (ar to laikam varētu nebūt problēmas, jo ceru, ka nebūs tik silts, lai varētu jau cept gaļu ārā, zaļumos )
4) saldumi ( ar šo būs viss viss viss grūtāk. Diena bez šokolādes ? Neiespējami.)

Savukārt mana krustbērna māte izdzirdot manu ideju par gavēni, paziņoja, ka man esot jāatsakās tikai un vienīgi no šokolādes, jo pārējais viss esot *Dzīves nepieciešamība*, nevis baudas :D (gavēnim tuvojoties arvien vairāk sāku pieķerties šai idejai :D)
Tā. 
Paldies par uzmanību, beidzam skatīties datora ekrānā, ejam ārā baudīt Pavasari, vienīgajā gadalaikā, kad sarkasms iet atvaļinājumā! (nu gandrīz.. jo viss tak tik jauki, viss tik forši... saulīte, pirmie sarkanie apdegušie deguni:, lieli cilvēki legingos.. brūnas zandalītes un pelēkas zeķes... pasakaini... :D )

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Ikdiena num4 (īsi)

Tad nu tā. Pa šīm dienām esmu bijusi bezgala dusmīga,priecīga,saniknota,apātiska,jautra,sarkastiska,mīļa un riebīga. Visas iespējamās emocijas.Gribu vasaru.Man sniegs patīk decembrī,pārējā laikā tas var snigt kaut kur pie polārā loka,kur vienas nakts sakars ilgst pusgadu. Bet tā visādi dzīve kā kamīns mājīgs. Tā kā man nav kamīna, dzīve nemaz tik mājīga nav. Parunāsim par dažām no lietām ar kurām man nākas saskarties savā ikdienā. Pirmā lieta - sab.tr. Vīrieši - vai jūs patiešām nemākat sēdēt ar kājām kopā ,nevis tā,ka izplešat kā uz ginekoloģiskā krēsla? Es maksāju to pašu summu,ko jūs, bet saņemu pusi no krēsla!JO, viens homosapiens, ugačaka ugačaka, ir iedomājies,ka ir ārprātīgi liels un masīvs, un varens,un muskuļots. otrā lieta,nu ja tu ēd ķiplokus(gripas laiks utt, visu saprotu) vai tad patiešām nevar turēt muti ciet?Logu var notīrīt ar cimdu, jakas piedurkni, vai jebko citu, nevis pūst dvašu,un brīnīties āreče, visi kāpj ārā. Var izplesties vēl pa divām vietām. Vasarai ieteiku...
  …Tā bija tikai kleita. Tā vismaz sākumā likās. ... M ​ aza, melna, nedaudz spītīga. Ar to konkrēto piegriezumu, kas nekliedz, bet zina. Tā karājās skapī kā klusa līdzdalībniece, līdz pienāca diena, kad es to uzvilku bez lielām gaidām un ar pavisam nelielu “nu labi, lai jau”. Un tad, iespējams kāds tur augšā paskatījās uz mani un noteica: āāā, šis būs interesanti mums visiem… Kleita prata vienu lietu ļoti labi – neuzspiest, bet atļaut. Atļaut sarunām ievilkties ilgāk. Atļaut smiekliem kļūt skaļākiem. Skatieniem – siltākiem. Pieskārieniem – it kā nejaušiem, bet tieši tik precīziem, lai paliktu atmiņā. Tā bija draudzība, kas sākās ar kafiju un beidzās ar to, ka vari zināt, kad otrs smejas pa īstam, saprast ko otrs domā, pat ja neko nepasaka. Kaisle – ne skaļa, bet viltīga, tāda, kas uznāk starp teikumiem un paliek starp rindām. Pieķeršanās – ne uzreiz atzīta, bet tomēr…un ai, tie burvīgie nedaudz par ilgu turētie apskāvieni. Un pavisam neliela, smalka un neatļauta iemīlēšanās sajūta...

Neticamais acīmredzamais

Trallalaaa, ilgi nevarēju piesēsties, lai kko uzrakstītu. Nestāstīšu visu epopeju, kas tad nu manā dzīvē ir jauns un foršs un ne tik labs utt. (ja gribat zināt kā man iet - pazvaniet ;) ) Darba dienas sākumā (nosacītā), piesēdos pie neta, lai palasītu burvīgās ziņas un iegūtu apjausmu, ka pusgadu nelasot ziņas (mājās, nav ne datora, ne Tv) neko neesmu zaudējusi. Bet raksts, par to, ka Grāmatu dēļ cilvēkam ir jāatsakās no amata .... Nu mīļo stundiņ! Vai patiešām joprojām ir tik "dzīvi" stereotipi par meiteņu un zēnu audzināšanu? Varu atzīties, mana meita valkā ZILU džemperīti un spēlējas ar mašīnām! KO NU ??? Laikam steidzīgi jāpierakstās pie psihologa, jo nav tak normāli, ka valkā  puiku krāsas un, ka meitene spēlējas ar puiku rotaļlietām! Un zēniem - pasargā Dies' iet klāt lellēm vai vēl trakāk (pat nevaru ātrumā uzrakstīt, jāiet dzert validols!) puika ar leļļu ratiem! Stāvās šausmas! Kas tad no tāda izaugs! ( es pateikšu kas izaugs, izaugs vīrietis, kurš nebaidīsies n...