Pāriet uz galveno saturu

Par esošajiem un joprojām esošajiem

Tātad, no maniem draugiem izskanēja pārmetums,ka nekad nerakstot par viņiem :)

Tātad - Zitinja - kulināre, kura mani iedvesmojusi ieiet virtuvē un uztaisīt zupu. Un sautējumu. Un pankūkas,un visu ko citu. Pamatskolas draudzene, ar kuru iziets cauri krietni daudz piedzīvojumu. (dažu labu varat izlasīt iepr. blogu ierakstos) Ar viņas labvēlību spēju pārvarēt savu virtuves fobiju un izjust prieku no tā,ka kaut ko mēģinu veidot katliņā.Pat esmu ieguvusi savas mātes un brāļa uzslavu - "nudien garšīg zupiņ, ko tu tur pieliki? "
Otrs ir mans draugs Guntars - bezgala mīļš, jauks un spēj manas garastāvokļa maiņa pārciest ar apbrīnojamu pacietību. 
bet vispār gribēju rakstīt blogu par to, kā rodas pārmetumi un tenkas. Pietiek ar trim normālām,jaunām , skaistām sievietēm. Kurām ir šis tas ko dalīt, jeb šis tas ko viņas ir iedomājušās dalīt.
Varētu būt runa par piedošanu - ko īsti tas nozīmē? Vai tas ,ka aizmirsti,kas teikts pagātnē? vai tas,ka spēj nepieminēt kādu laiku atpakaļ izteiktus apvainojumus? Vai tas,ka spējam pārvarēt īpašumtiesības uz saviem tuviniekiem ?Vai tas,ka spējam pārkāpt sev un atzīt savas kļūdas? Es spēju, atzīstu,ne vienmēr esmu bijusi jauka, ne vienmēr esmu bijusi mīļa.. man ir asa mēle un man ir atmiņa,kura aizmirst ,kas ir jāpadara šajā dienā, bet atceras,ko kas man ir teicis 7,8 klasē....
Vispār piedošana ir grūta tēma. Ja kāds kādu piekrāpj... kas notiek? Jā,ok, mīļais/mīļā piedodu Tev... Bet??????? Pie ik viena mazākā strīda, pie ik vienas mazākās domstarpības mēs atgādinam. tu toreiz... tu tad.. tu atkal... tu vienmēr...tu nekad...
 šie būtu vārdi ,ko vajadzētu teikt laulību zvērestā. Ka -  es neteikšu - Tu nekad.......(neiznes miskati - un?????kas no tā mainās?tu nekad nespied zobu pastu no beigām - unnnnnn???Tak nopērc divas!lai katrs no jums var spiest kā grib un kā māk) tu vienmēr .... |(un ??? tu vienmēr aizstāvi savu māti.. Un??Lai !!Tak aizstāvi. galvenais,ka ikdienā spēj būt kopā ar savu mīļoto cilvēku)
Tu atkal ... atkal skaties sporta ziņas...tu atkal lasi grāmatu.... Tātad - tavai otrai pusei ir garlaicīgi ar tevi!Dari kaut ko!
Vai tad tiešām tik grūti ir sabučot savu mīļoto cilvēku tik daudz, lai viņai/viņam nebūtu prātā ne sporta ziņas , ne grāmata?
veiksmi mīļie, attiecības ir jākopj, un vairāk nekā jebkura hortenzija un citi smalki augi. Un tikai no mums pašiem atkarīgs, vai spēsim ikdienā saglabāt to "taurentiņu" sajūtu ar mums mīļo cilvēku. Un nevienam ,NEVIENAM no ārpuses nav ne mazākas tiesības iejaukties.

Veiksmi mīļie, ataaaaa, es kura Mileedija jebshu kā citiem patīk saukt .,klauns ar dažādām sejām......

Komentāri

  1. Filozofējam :)
    Dažreiz es šaubos par to vai vispār ir tāda lieta kā absolūtā patiesība un taisnība.. Vai vispār ir kas pareizs vai nepareizs? Labs vai slikts? Patiesība vai meli? Vai arīdzan par visu var vienoties ļaujot vaļu pelēkai interpretācijai?

    AtbildētDzēst
  2. Nu bet protams, ka tad, ja kopā ir 2 dažādi cilvēki, kam ir savas prasības pret ikdienas dzīvi, rodas konflikti un saķeršanās un tas tikai pierāda, ka viņi ir normāli cilvēki. Tas, ka attiecības ir jākopj, ir klišeja, ko pateikt var ikviens. Bet kurš māk šīs attiecības kopt un nevis palaiž tās pašplūsmā, bet kopj? Visu laiku? 24/7? Ko tas reāli nozīmē? Seksu katru dienu? Čubināšanos? Vakariņas? Teātri? Interesēšanos par to, ar ko nodarbojas, pat ja tas neinteresē? Man liekas, ka foršāks koncepts ir investēt. Arī attiecībās ar draugiem. Arī ar ģimeni. Pieņemt, ka attiecības ir tā banka, kurā tu ieliec, lai pēc tam saņemtu. Un, ja tu liec (zvani, aprunājies, interesējies, tiecies, izdomā, ko foršu darīt), bet nesaņem neko atpakaļ, tad investīcijas ir jāpārtrauc. Piemēram, vai tu vari teikt, ka investē, kop savas attiecības ar draugiem?
    Un man liekas, ka ir forši, ja 2 cilvēki spēj būt kopā un darīt liets, kas patīk viņiem. Un ja viens skatās TV, tad otrs nevis grauž kautkur no istabas kakta, bet atrod, ar ko pašam nodarboties. Jo jeez cilvēkam JĀPAIR pašam par sevi un tas nav nekāds kauns vai spļāviens sejā otram, ka viņš ir nekam nederīgs kā partneris.

    AtbildētDzēst

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Ikdiena num4 (īsi)

Tad nu tā. Pa šīm dienām esmu bijusi bezgala dusmīga,priecīga,saniknota,apātiska,jautra,sarkastiska,mīļa un riebīga. Visas iespējamās emocijas.Gribu vasaru.Man sniegs patīk decembrī,pārējā laikā tas var snigt kaut kur pie polārā loka,kur vienas nakts sakars ilgst pusgadu. Bet tā visādi dzīve kā kamīns mājīgs. Tā kā man nav kamīna, dzīve nemaz tik mājīga nav. Parunāsim par dažām no lietām ar kurām man nākas saskarties savā ikdienā. Pirmā lieta - sab.tr. Vīrieši - vai jūs patiešām nemākat sēdēt ar kājām kopā ,nevis tā,ka izplešat kā uz ginekoloģiskā krēsla? Es maksāju to pašu summu,ko jūs, bet saņemu pusi no krēsla!JO, viens homosapiens, ugačaka ugačaka, ir iedomājies,ka ir ārprātīgi liels un masīvs, un varens,un muskuļots. otrā lieta,nu ja tu ēd ķiplokus(gripas laiks utt, visu saprotu) vai tad patiešām nevar turēt muti ciet?Logu var notīrīt ar cimdu, jakas piedurkni, vai jebko citu, nevis pūst dvašu,un brīnīties āreče, visi kāpj ārā. Var izplesties vēl pa divām vietām. Vasarai ieteiku...

Neticamais acīmredzamais

Trallalaaa, ilgi nevarēju piesēsties, lai kko uzrakstītu. Nestāstīšu visu epopeju, kas tad nu manā dzīvē ir jauns un foršs un ne tik labs utt. (ja gribat zināt kā man iet - pazvaniet ;) ) Darba dienas sākumā (nosacītā), piesēdos pie neta, lai palasītu burvīgās ziņas un iegūtu apjausmu, ka pusgadu nelasot ziņas (mājās, nav ne datora, ne Tv) neko neesmu zaudējusi. Bet raksts, par to, ka Grāmatu dēļ cilvēkam ir jāatsakās no amata .... Nu mīļo stundiņ! Vai patiešām joprojām ir tik "dzīvi" stereotipi par meiteņu un zēnu audzināšanu? Varu atzīties, mana meita valkā ZILU džemperīti un spēlējas ar mašīnām! KO NU ??? Laikam steidzīgi jāpierakstās pie psihologa, jo nav tak normāli, ka valkā  puiku krāsas un, ka meitene spēlējas ar puiku rotaļlietām! Un zēniem - pasargā Dies' iet klāt lellēm vai vēl trakāk (pat nevaru ātrumā uzrakstīt, jāiet dzert validols!) puika ar leļļu ratiem! Stāvās šausmas! Kas tad no tāda izaugs! ( es pateikšu kas izaugs, izaugs vīrietis, kurš nebaidīsies n...

ritenis ar zemeņu zvaniņu

Kā mēs pirkām ar Elizabeti riteni. Sākām ar to, ka atradām netā bildes, veikalu, kur ir tieši tāds, bez kāda nekādi nevar vairāk dzīvot. I rozā, i lellei beņķītis, i zvaniņš ar zemenēm utt… Cena arī tajā robežā, kuru biju pieņēmusi par labu esam. Aizejam uz veikalu, Dārzaugļu un Pērnavas ielas stūris.  Ieejam iekšā. Klusums (diezgan pat patīkams), viens vīriešcilvēks stāv aiz letes un skatās datorā.  Skatās.. skatās… Es saku, Labdien! Aa laabden. (brīnišķīgi) Nekas vairāk par labdeen neseko, tikmēr Elizabete jau ir ieraudzījusi, ka bērnu riteņi ir otrā zālē. Ejam turp, jā, ir ritenis. Pārdevējs joprojām izliekas, ka mūs neredz (vai arī patiešām slikta redze. Ļoti) Paskaļā balsī (ja nu arī dzirde traumēta, ne tikai redze) jautāju, cik šim ritenim collas, cik maksā..?? Vīriešcilvēks atmostas un skaļi nosaka kko līdzīgu– Eegaaaaa! Lieliski, iznāk vēl viens pārdēvējs. Labdien, Labdien mums interesē šis ritenis. Pārdevējs (?) – em.. jaa? Man jau sākt nākt virsū nelielas dusmas, bet...