Milēdija ikdienā

Laba! Senāk rakstīju iekš citas lapas. Daudz senāk.Bet kā ar brīnumu arī tur bija dažas labas domas. Tu esi egoiste!Šo man ir nācies dzirdēt diezgan bieži,gan kā pārmetumu, gan kā uzslavu. Un šodien mēģinot tipināt pa ielu tik ātri, cik vien iespējams, lai nenosaltu pilnīgi un neatgriezeniski, sāku domāt par egoismu kā īpašību, kura, manuprāt, tomēr ir laba. Un atcerējos stāstu, ko mums stāstīja skolā. Par karu un divām mātēm. Viena no viņām visu ēdienu, ko vien dabūja un atrada, atdeva saviem diviem bērniem. Pati sev neatstājot neko. Visas drēbes, kas bija pieejamas, vilka saviem bērniem, lai tie nenosaltu. Pati staigādama vienā jaciņā un svārkos. Otra māte savukārt, dabūjusi ēdamo, paēda pati un otru daļu atdeva saviem bērniem. Drēbes arī sadalīja, lai būtu pašai silti, un bērniem. Pirmā māte pēc mēneša no bada un aukstuma nomira, atstājot divus bērnus, kuri nemācēja paši par sevi parūpēties, jo māte vienmēr visu bija izdarījusi. Otrā māte pārdzīvoja karu kopā ar bērniem, jo bij...

Uznāca iedvesma salikt pa plauktiņiem savus ex draugus,kuri ir bijuši kādu laiku manā dzīvē diezgan nozīmīgas figūriņas. Pirmais skūpsta īpašnieks,nevainības zaudēšana utt (ar vājiem nerviem, vai cilvēkiem ar ārprātīgi augstu morāles un pieklājības bagāžu - būs vilšanās.Nebūs pirmā mīlestība vienīgā un pēdējā)Nebūšu nekāds "liekulības gadatirgus",jo pamatā priekš sevis rakstu, nevis lai kāds mani nosodītu vai uzslavētu. Un atmiņu izklāsts palīdzēs visu šo atcerēties labāk,lai būtu ko stāstīt mazbērniem ,sēžot pie kamīna un malkojot groku. (es, nevis mazbērni) 8klase - pirmais skūpsts. Patiesībā tagad domājot, apbrīnojama mērķtiecība man bija ,lai iepazītos ar tieši ar misteru M.S. Piegāju skolā klāt un palūdzu ierakstīt savā atmiņu blociņā kaut ko.Viņš diezgan šokēts to arī izdarīja (kā nekā tomēr 12klase pret 8klasi), pēc tam pateicu,lai ieraksta arī telefonu. (pati šobrīd aplaudēju par šo drosmi. Jo tomēr pamatmācība tak ir,ka meitenēm pašām jāgaida,kamēr puisis spers pirm...

Laikam visi mani draugi un paziņas zin,ka man patīk sarkastiskas piezīmes un atbildes,smiekli situācijās ,kad  iespējams būtu jāraud.Vai vismaz gaumīgi jāšņukst savam kavalierim uz pleca. Protams, pēc tam piedāvājot izmazgāt appuņķoto t-kreklu ar uzrakstu - Naike. Uzrakstīšu dažas no situācijām,kad smiekli un mans savdabīgais humors bija mani glabēji. (tas bez šaubām ir savukārt atkarīgs no audzināšanas. Treji apakšsvārki utt. )Mana vecmāmiņa aizliedza man iet īsos svārkos pagalmā,jo - "ar pliku čuru nekur neies!! ej pārģērbies".Burvīgi vai ne? Situācija numer viens - Tu saproti,ka esi abzalūt un galīga nejēga algebrā. Tik ļoti,ka tava skolotāja klases priekšā paziņo,ka viņai nemaksā tik daudz, lai mācītu TĀDUS muļķus. Nu neko, viss beidzās ar to,ka aiznesu skolotājai 3kg Serenādes konču un dabūju 3nieku. Varēju arī raudāt un nedarīt neko. Situācija numer divi - apt 2stundas pirms žetonvakara man uznāca vēlme mainīt matu krāsu. Ko arī izdarīju, bet nepārliecinājos vai wc i...

Tad nu tā. Pa šīm dienām esmu bijusi bezgala dusmīga,priecīga,saniknota,apātiska,jautra,sarkastiska,mīļa un riebīga. Visas iespējamās emocijas.Gribu vasaru.Man sniegs patīk decembrī,pārējā laikā tas var snigt kaut kur pie polārā loka,kur vienas nakts sakars ilgst pusgadu. Bet tā visādi dzīve kā kamīns mājīgs. Tā kā man nav kamīna, dzīve nemaz tik mājīga nav. Parunāsim par dažām no lietām ar kurām man nākas saskarties savā ikdienā. Pirmā lieta - sab.tr. Vīrieši - vai jūs patiešām nemākat sēdēt ar kājām kopā ,nevis tā,ka izplešat kā uz ginekoloģiskā krēsla? Es maksāju to pašu summu,ko jūs, bet saņemu pusi no krēsla!JO, viens homosapiens, ugačaka ugačaka, ir iedomājies,ka ir ārprātīgi liels un masīvs, un varens,un muskuļots. otrā lieta,nu ja tu ēd ķiplokus(gripas laiks utt, visu saprotu) vai tad patiešām nevar turēt muti ciet?Logu var notīrīt ar cimdu, jakas piedurkni, vai jebko citu, nevis pūst dvašu,un brīnīties āreče, visi kāpj ārā. Var izplesties vēl pa divām vietām. Vasarai ieteiku...

Visas līdzības un rakstura iezīmes, izskata apraksti ir tikai iztēle un nav reāli,pat ja atpazīstat sevi. Meitene num 1 - jau no skolas laikiem pazīstama , līdz ar to raksturs zināms līdz mielēm. Pagātne .Skolas laika sākums - nekas īpašs (jāsaka, neviens no mums 90gadu sākumā ar stilu nevarēja lepoties.Un pašcieņu ar slīdošām zeķbiksem un krunkām uz ceļgaliem valkājot, saglabāt bija diezgan neiespējami)Skolotājiem viņa gan dikten patika, jo mācījās labi, ar dauzoņām nedraudzējās utt. Pēc gadiem,kad patiešām likās,ka esam stila ikonas visai skolai (ap 11, 12klasi, reti skaisti rūtaini džemparīši, burvīgi strīpaini t-krekli,ko var ar jostu apsiet, un justies kā kleitā, banānveida džinsas utt) vienā no tusiņiem ,un tādu bija daudz(aknas joprojām kā par brīnumu darbojas teicami,tpu tpu tpu) uzzināju,ka viņai ome bija tāda dīvaini feina,kura pamatskolas laikā bija "vadījusi" viņas dzīvi pa savam.Tagadne - dzīvojam netālu, satiekamies pietiekami bieži, varu uzticēt viņai savas n...

Heijā! Ned.nog. ietvaros viens no pasākumiem bija mana brāļa vārda svinības. Sākums neraksturīgajā laikā 12:30 uz vēlajām brokastīm, neļāva noveģetēt šo dienu pa māju. Visi viesi ierodas savlaicīgi, lai apēstu kopīgo omleti un laiski patērzētu par visu un neko. Pēc brokastīm/pusdienām gaviļnieks paziņo, ka cirku esam nokavējuši, varam paspēt uz kino?! nu ko - laižam ar. Filma "Dzīve kāda tā ir" - tie ļautiņi,kuriem šī filma likās Oskaru cienīga un vispār šedevrs, tālāk nelasiet, labāk ejiet uztaisīt kafiju, vai izejat pastaigāt. Ja gadījumā neesi paspējis izlasīt anotāciju filmai, jo stāvēji pēc 3l kolas un saldā popkorna, sākumā filma liksies kā jautra, pastulbiem jociņiem pārpildīta komēdija. Līdz brīdim, kad atskanot smeldzīgiem klavieru akordiem un protams, kadrs pārslēdzas uz darbību slimnīcā, un skatītājs saprot, ka noticis kas briesmīgs. Skāde! Abi galvenie (nosacīti) varoņi, Sofijas vecāki, aizgājuši pie Elvisa, Merilinas Monro jebšu nomiruši. Abi reizē, autokat...