Milēdija ikdienā

Pārdomas par fizisko aktivitāšu vajadzību pieaug manā galviņā ar katru dienu vairāk. Jo - skrienot pakaļ sab.transp. iekāpjot tajā, saprotu ,ka sānos dur, elpas nav un sirds sitas tik stipri,ka jābaidās vai neieleks priekšā sēdošā pasažiera mugurā. Turklāt ejot raitā solī ar kora biedriem ir gandrīz tas pats. Principā ja es ietu tik ātri katru dienu, man nevajadzētu e-talonu. Kas varētu nākt par labu? Karatē treniņi? Kaut kad jaunībā gāju, tīri feini bija. Joga? hmm... diezin vai. Nezinu vai spēšu gūt labumu un patikšanu no tā,ka viena kāja tiek aizķimerēta aiz otras kājas (vēlams savējās, nevis blakus biedra) un roku stiepšanu pret sauli (arī tas,ja ir 21.30vakarā ) un mierīgu elpošanu, cik nu tas šādā pozā vispār ir iespējams. Vēl fiziskās aktivitātēs noteikti būtu iekļaujams sekss. (vai ne?) Protams,ka ir skaisti ,cēli,netverami arī tāda mīlēšanās kā rāda 2dienu vakara romantiskajās filmās.....viņš, viņa - simfoniskā mūzika un kamīna skats. Tā teikt, beigas izdomājiet paši. Bet!(t...

Brīvības sajūta ir diezgan jautri mulsinoša. Ejot šodien gandrīz nakts vidū pa Rīgas ielām sapratu,ka ir tik laba sajūta!Beidzot. Un vispār izšķirties 11.11.2011 ir laba zīme :) Ja ņem vērā visu to vājprātu ar precēšanos vienādos cipariņos. Tagadiņ ir jānodzied vakara koncerts. Vakar Rīga vecā satikām draugus un saruna bija kolosāla - klau, nu mošk jūs atnākat uz mūsu konci jeb pēc tam tusiņu? Aaa nee...tad mums koncerts pašiem.Bet varbūt jūs varat tad atnākt? hmm nē,tad mums ir mēģis un koncerts :D Visi tik muzikāli ,ka prieks. Mani dzen prom no kompja ,jo jāiet uz autobusu ,kurš mūs vizinās uz Mārupes koncertu. Tiekās atkal drīz,kad uzrakstīšu daudz vairāk par savu niekiem pilno ikdienu.

Mana meita pieskrien raudot man klāt un paziņo,ka sāp tur un tur... briesmīga traģēdija! Kas man ir jādara? Jāpapūš sāpošā vieta un jāpasaka,tagad viss kārtībā! Kas notiek? Bērns atplaukst smaidā un aizskrien tālāk savās rotaļās. Kas notiek ar mums kad mēs izaugam? Kāpēc mums tik viegli nevar kāds izdziedēt mūsu pušumus?Pārsvarā jau runa būtu par sirds pušumiem. Kāpēc mēs "pieaugušie" tik loti visu mēģinam un gribam sarežģīt? Jo patiesībā esam un paliekam tādi paši kā bijām bērnībā. Mums vajag mīļumu (ak ,piedodiet feministes...), mums vajag uzmanību, mums vajag jūtamus pierādījumus,ka esam vajadzīgi. Un tam nav nekāda sakara ar gadiem. Mēs katru nieku un atgadījumu mēģinam izanalizēt un izskaidrot pēc kādiem sevis (un protams, Cosmo un Joy, Lilit ) utt mistiskiem noteikumiem. Ja paši netiekam galā ar radušos problēmu (bieži vien,mums,meitenēm, izdomātu! ) mēs ņemam palīgā savas draudzenes/ draugus, lai viņi palīdz izskaidrot redzamo situāciju. Un ja pat viņi (un arī Absolu...

Neticēsiet, bet šovakar ir alus otrdiena! Mmm. Priekā! Šodien ir iebraucis (ielidojis - ar lidmašīnu) iekš LV man vīrs ,kurš rīt plkst 10.00 būs ex vīrs. Principā nemaz tik lēts šis prieciņš nav! (apdomā pirms saki Jā - varbūt uz ielām derētu šādi reklāmas stendiņi?) Jo tiek izsludināts,ka cienītais notāra kungs/kundze par parakstu pieņemšanu (loģiski ,ja abi agrāk tik mīlošie ļautiņi grib šķirties un nav pārāk daudz ko dalīt,un vispār gribas atkal veco uzvārdu.....)ņems nieka 75Ls. Kas tas ir pa 10min darbu - spļāviens kamīnā! Bet ir aizmirsts piebilst,ka vēl 100ls maksā papīrītis,kurš apstiprina,ka tēvam ir jāmaksā alimenti,pie kura no vecākiem paliek bērns utt.... Tātad - saņemt laulības apliecību maksā 25ls, bet lai to s...papīrīti anulētu ir jāmaksā 175ls. Brīnišķīgi. Vēl šodien padiskutēju ar vienu draugu par meiteņu tieksmi prasīt savam draugam - kas mēs esam? jeb kāds ir mūsu attiecību stāvoklis? Nezinu nevienu no savām draudzenēm ,kura ar šo jautājumu būtu aizrāvusies, kur n...

Man tuvojās 30gadu jubileja. Pasakaini. Ballīte būs. Bet vai saprāts ierodas kopā ar 30svecītēm?Vai skaidra apziņa,ko gribi un ko vari, atnāk ar 21.oktobra datumu? Kad biju 16gadīga,man šis cipars 30 !! likās kaut kas vājprātīgi tāls un neaizsniedzams,neizrunājams un nesaprotams (par to gan nav jābrīnās, algebrā tomēr tikai 3balles bija vienmēr). Likās(bet tajā vecumā daudz kas liekās :D),ka tad jau būs māja (mājas ir visapkārt, bet ne manas un varbūt labi ka tā) suns (kā tad..nez kurš viņu vedīs ārā...) divi bērni (paldies, brīnišķīgi pagaidām pietiek ar vienu) vīrs (bija. Visu gaišu cienītais,viss ir labs ,kas nāk un iet, un aiziet...) un noteikti karjera(vai die... nav pie rokas nervu ripiņas...)mašīna un tiesības (man šķiet,ka ir cilvēki,kuri vislabāk izskatās blakus sēdeklī..)sabiedriskā dzīve kādu rāda žurnālos(jā, tas nu patiešām ir kaut kas dēļ kā dzīvot. Pilnīgi tukšas sarunas par un ap..)draugi - o ja!!šis nu ir tas,ko varu teikt JAAAAAA. Man ir!Neskatoties uz savu brīnumai...

Manā diezgan iecienītajā žurnālā Playboy jūlija numurā ir raksts - Katrā džekā snauž Kazanova. Laikam aizmirsuši, ka dzīvi viņš beidza ar sifilisu un impotenci, bet tas laikam nav būtiski... Izlasot rakstu nespēju paklusēt un paturēt savas domas pie sevis. Raksts māca nepārliecinātiem puišiem iepazīties un "dabūt"sev skaistuli. (arī par šo jēdzienu būtu ko runāt, jo gaumes ir stipri atšķirīgas). Tātad - pirmais - sākt iepazīšanos ar uzbraucienu. WTF ?? Vai tiešām ir sievietes, kuras uz tekstu - tev ir skaistas kurpes. Mana mamma arī tādas valkā! nespēj atbildēt - mmm ..žēl, ka tu neesi mantojis tik labu gaumes izjūtu? Vai arī iesmiet par puisi, kuram bērnībā ir bijusi laikam smaga galvas trauma, kuras sekas sāk parādīties tikai tagad ? Pēc it kā šī lieliskā uzbrauciena par kurpēm, esot jāpajautā vai viņa nav modele. Jēziņ! Vai tiešām šis strādā? Otrais - Galvenais varonis Andris (kura vārds loģiski, ka ir mainīts, laikam redakcija baidās par viņa dzīvību pēc šī raksta :D...

Esmu atpakaļ. Mēģinot sagrupēt domas daudzmaz sakarīgos teikumos,secinu,ka nekas diži nesanāk. Atceroties frāzes,kuras izraisīja smieklu lēkmes... atceroties koncertus,kuros no 4 trīs reizes improvizēju, atceros kalnu pārgājienu,kurā biju tik piemērotos apavos,ka visi apkartējie mani jau domās apciemoja traumās. Bet ne, kurpes pa 5ls izturēja visus km, un pat pārāk nenobrāza kājas. (pārāk ir stiepjams jēdziens) Mēgināšu no sākuma - Izbraukšanas diena - koferis beidzot ir sakrāmēts, bērns nodots vecmāmiņai, nauda nav samainīta, lēcas nav nopirktas :) Tā teikt 50-50 gatavība braukt. Pieturā uz satikšanās vietu, secinu,ka esmu uzvilkusi krekliņu,kuram ir pleķis. Taisu vaļā 23troļuka pieturā savu čemodānu un izrakņāju visu sakārtoto līdz atrodu ko pārmainīt. Paiet 3min, un vandu visu vēlreiz, lai tomēr vilktu atpakaļ veco krekliņu. (un pasaki,ka sievietēm ir loģika...)Galu galā, esmu tikusi cauri vecrīgai ar savu n-tos kg smago koferi un varu iedzert pirms ceļa glāzīti ar jau sanākušajiem...

Man ir jāsakrāmē soma ceļojumam,kurš ilgs 2nedēļas. Vispār vari iedomāties cik grūti tas ir cilvēkam,kuram gandrīz nav atmiņas un vienmēr ir mēreni nekārtīga māja? (jā jā,dažiem liekas,ka dzīvoju mazā bardaciņā ,kur nekad nekas nav atrodams, bet es atrodu,savukārt ,jums mani mīļie, nekas manā istabā nav jāmeklē. Ja vajadzēs, kafiju pati atnesīšu ) tātad sapratu,ka vajadzēs čemodānu. Paskatījos apkārt, zem gultas, skapī,uz skapja. Sapratu, nē, tāda manta man nav. Kaut atmiņā ir kaut kur info,ka vajadzēja būt. Mazam, melnam koferītim. Bet nav. Apjautājos māmiņai, viņa man piedāvāja mazu, melnu koferīti, kuru biju domās piesavinājusies kā savu. Sapratu,ka tur knapi saiet manas kurpes,kuras domāju ņemt līdz. Māmiņa šokā, ka es neesot īsti ritīga,ka pietiek ar vienām kedām un vienām iešļūcenēm + koncertam vienas. Hmmm... neiet krastā. Prasīju visiem apkārt par kofera esību. Draudzenei bija! Alelluja!Pietiekami liels,lai tur saietu manis iedomātais drēbju kalniņš. Mēģināju būt nopietna...

Laba diena! Es jums teikšu tā, viss ir labs ,kas labi beidzas utt, bet ja atnākot mājas no ārkārtīgi labi pavadītas dienas/vakara ,tu ieraugi pilošas tapetes un griestus, sprakšķošus kontaktus ,mazliet pārņem vēlme skaļi lamāties. (godīguma pēc jāatzīst,ka mans bērns šobrīd zin pāris jaunus vārdus ne latviešu mēlē) Uzgājām pie kaimiņiem, kuri ,protams,latviski neko nesaprot. Viņa - tēpusies plīša halātā un ar dvieli uz galvas, pūkainās čībiņās, man saka - ja uže tam vsjooooo zdēlala! Es viņai - jā, es redzu!Man pil griesti! Viņa - ja uže vsjoooo zdēeelala! Es - to es saprotu,bet man nav kur iet gulēt, jo viss ir slapjš! Viņa - daaa...kašmar...vobšeee, no ja užē vsjoo zdēlala. Nu bļins! Beigās no citiem kaimiņiem sapratu,ka viņai (turpm- Pūkainās čības) vanna gājusi pāri un viņa slaucījusi un viss esot novērsts. Beigās Pūkainās čības sāka raudāt un teikt,ka viņa neesot vainīga.(bez šaubām,ka ne,bija ne tas mēness pie debesīm, un horoskops bija ieteicis izvairīties no vannā iešanas) La...

Kaut kā tiklīdz nolemju rakstīt regulāri, kaut kas notiek. HA,un ne jau labs. Tad pazuda nets, tad  atrubījās klaviatūra, tad kompis.... Tāpēc šo lielisko vārdu rindu - rakstīšu regulāri - i mutē neņemšu :) Biju nometnē uz Pāvilostu. Jāsaka gan,ka neko diži no pašas pilsētas neredzēju ,jo mācījos Verdi Rekviēmu(viss ko dzīves laikā iemācamies,nākot par labu mūsu smadzeņu rieviņām..vai tas attiecas arī uz matj-peremenatj..vārdiem?) Lai nu kā,dziedāju daudz, pļāpāju daudz (bet laikam sievietei tas nebūtu nekas diži īpašs) un iepazinos ar pāris jauniem cilvēkiem. Nometnē uzradās arī cilvēks - guru -  ,kuram likās,ka visu zin un ,ka viņš visu ir sapratis. Nonākot ar sevi pretrunās,viņš spēja apburt pusi no nometnes dalībniekiem ,ar tekstiem ,ko var atrast netā,ja vien labi pameklē. Tur bija gan par dzīves jēgu, gan par grēku utt.... Uz mani atstāja iespaidu vienīgi viņa krāsaini tamborētā cepurīte(kuru bija darinājusi viņa šī brīža mīļotā sieviete. visu cieņu viņai! Zemu noliec...

Tātad, no maniem draugiem izskanēja pārmetums,ka nekad nerakstot par viņiem :) Tātad - Zitinja - kulināre, kura mani iedvesmojusi ieiet virtuvē un uztaisīt zupu. Un sautējumu. Un pankūkas,un visu ko citu. Pamatskolas draudzene, ar kuru iziets cauri krietni daudz piedzīvojumu. (dažu labu varat izlasīt iepr. blogu ierakstos) Ar viņas labvēlību spēju pārvarēt savu virtuves fobiju un izjust prieku no tā,ka kaut ko mēģinu veidot katliņā.Pat esmu ieguvusi savas mātes un brāļa uzslavu - "nudien garšīg zupiņ, ko tu tur pieliki? " Otrs ir mans draugs Guntars - bezgala mīļš, jauks un spēj manas garastāvokļa maiņa pārciest ar apbrīnojamu pacietību.  bet vispār gribēju rakstīt blogu par to, kā rodas pārmetumi un tenkas. Pietiek ar trim normālām,jaunām , skaistām sievietēm. Kurām ir šis tas ko dalīt, jeb šis tas ko viņas ir iedomājušās dalīt. Varētu būt runa par piedošanu - ko īsti tas nozīmē? Vai tas ,ka aizmirsti,kas teikts pagātnē? vai tas,ka spēj nepieminēt kādu laiku atpakaļ izt...

ātrais bloga ieraksts Pabiju,pastrādāju Muzeja naktīs,kā ganu meitene Annele. Jāsaka diezgan aizraujošs pasākums jau sākot ar to,ka man tiek uzkrāsotas spilgti rozīgilīllīgisarkanas lūpas un uzsiets balts lakatiņš. Ap galvu. Sveika vecmāmiņa.... Ņemot vērā ,ka biju izlēmusi izbaudīt pasākumu ,nevis mēģināt pietēlot ,ka man patīk un ka vispār nezinu ko te daru, piestrādāju arī pie tērpa pēc pilnas programmas. Gumijnieki kājās, puķaina kleitiņa. Un  GOVS!!! Mirkli pirms pasākuma sākuma saņemu instrukcijas par sava tēla īpatnībām un uzdevumiem. Uzzinu,ka man tas lopiņš  būs jāslauc un arī jāmāca visi interesenti to darīt. Jāpiezīmē,ka govs (vārdā Gauja ,bez šaubām) nebija īsta, tikai pupi bija gumijas un slaucot tecēja ūdens. Kā jau Rīgas govij, pienam nepietika. Pārinieks man bija kolēģis ,tajā vakarā -veterinārdakteris Aivars- ar kuru mums sapasēja humors. Kas bija nenoliedzami vajadzīgs,ja sāka uzdot jautājumus par to ,kāpēc govs nav īsta, kāpēc govij rēta uz muguras (tur kur...

Ja man būtu 2gadi un divi mēneši ?Kāda būtu mana diena?Pamēģināšu skatīt ar meitiņas acīm šodienu. Rīts - tā, esmu pamodusies,kur ir lācītis?aha..viss mierīgi,tepat.Blenkijs?Arī.aaaa mamma?Kur ir mamma?Ha, protams,ka vēl guļ.Labi,ko lai padara?Varbūt varētu padziedāt,jā, mammai noteikti patiks, jeb pamēģināt ierāpties pie viņas gultā un tur padziedāt!Ja attaisīšu mammas acis vaļā ,viņa būs augšā?Uii,laikam tā viņai nepatika,labāk ātri padziedāšu- kaķīiiii maaaaaaaaaaaaaan,kaķiiiiiiiii maaaaaaaaaa,iet dipuuu kā tur tālāk bija?aaa mamma pamodās :) Labrītiņ, ko viņa vienmēr tā mīļo mani no rītiem?Labāk būtu devusi šokolādi!nē, nebūs ja?Būs putra.ehhh nu labi, jācer vismaz ,ka ar zapti.Ko viņa saka?Nevar mazliet lēnāk?Un tik daudz nekustēties?Es tak nevaru visam izsekot ēdot! kaut kur brauksim šodien.Tas ir labi, man patīk braukt,tad reizēm var izšmaukt no diendusa. Ar Paulu?hmm... neatceros tādu. Kārlīts būs!?Tas ir labi, tīri vai dievīgi, viņam ir interesants "teļamā" ,kur dau...

Tā. Lieldienu zaķītis man ir atnesis netu. Paldies viņam. Kādu laiku noteikti būšu apritē virtuālajās dzīlēs. Kā Jums ir gājis pa šo laiku ?Pavasaris un vējš matos?Putni galvā? Taurentiņi vēderā?Jeb šašliks? Sanāca pa brīvdienām laukos palasīt grāmatiņu,kur kārtējo reizi apskatīts sieviete-vīrietis-domāšana. Dažu brīdi bija tīri jautri, piemēram ,apskatīts Pasaulē tik pazīstamais stāsts par Trīs gudrajiem,kuri devās pie Jēzus ciemos, jo tālumā ieraudzīja zvaigzni.  Interesanti,ka nevienam citam zvaigne neizraisīja signālu - ej uz priekšu!Gan jau nonāksi galā. Kaut kad. Tātad Trīs gudrie (?) dodas ceļā. Protams,neko neaprēķinot, nekalkulējot un nedomājot.Vienkārši iet.Pēc trim mēnešiem (kas būtu neslīdzināmi īsāks laiks,ja viņi būtu kādam paprasījuši ceļu) tie nonāk kūtī, kur joprojām guļ Marija ar bērnu.Gultu laikam Jāzeps nemācēja uztaisīt. Aiznes dāvanas - zeltu,vīraku un mirres. Jaundzimušam kā reizi visas lietas noder. Arī Marijai,kura guļot tik jaukos apstākļos n...

Šodien tiku pie saldējuma ar karameļu uzlējumu. Un neta uz īsu brītiņu,  vēl tik vajadzētu kafiju, bet tas būtu jau par daudz pilnai laimei. :) domu ,kas man neliek mieru ir daudz, bet viena no tām - Kā tas nākas, ka vīriešiem pienākas lauri, kā iekarotājiem un medniekiem ? Kas notiek, ja vīrietis grib iepazīties ar sievieti. Viņai ir jābūt ieinteresētai.   Un tad arī viss var notikt. Tikai pēc tam var vīrietis sākt savu riesta danci un mēģināt panākt, ka sievietei rodas ilūzija, ka viņu iekaro. Ja pašā sākumā no sievietes nav nekāda atbalsta, nekas nenotiek un eksemplārs   Vīrietis X, dodas citos meklējumos. Pie sevis purpinot, ka tā dāmiņa, kura viņu pasūtīja noteikti ir frigida un auksta zoss. (kas patiesībā ir tīri garšīgs ēdiens),muļķe utt Jo viņa mamma tak vienmēr ir teikusi, cik laimīga būs tā sieviete, kura dabūs viņu. Tik bieži cilātās gultas lietas – paskatīsimies. Kas notiek, kad pāris ir jau kādu laiciņu padzīvojis kopā? No kā tiek gaidīta iniciatīva? N...

Vienkārši vakars. Bērns un Jaukums skatās Šreku 2. Īsti līdz galam nesaprotu,kuram interesē vairāk :D ""vai esam jau galā? ) Īss rezumē par pavadītajām dienām? Tūlīt, aliņš ieliets?Kafija?Karstmaizītes ar sieru uztaisītas?Jā?Iekārtojies un lasi. Biju uz vairākām pārrunām sakarā ar to,ka īsti nezinu kā iztērēt to kvantumu naudas,ko maksā man valsts par bērnu, un ar to ,ka no šī mēneša pārdabiski lielā summa tiek samazināta uz 8ls, jo kurš cilvēks spēj iztērēt 38 ls ?? Kā smejies,izrādās nemaz neesmu zaudējusi darba tirgū vērtību. Bez šaubām, tie,kuri domā,ka administrators un asistents, projektu vad, utt nav cienīgas vakances,domā savādāk. Bet ja spēju izturēt 25cilvēku konkurenci un tieku uzaicināta uz 3kārtu?Tikai žēl,ka man tas darbs nemaz neinteresē. Bet pārrunas ir vērtīgas. Tad vēl esmu mēģinājusi panākt šķiršanos ar vīru un panākt vienošanos par fin.atbalstu. Tur tika iztērēti visi nedēļas spēka resusursi. Taču - esmu tikusi galā ar savu emocionālo vājumu pret viņu...

Laba! Senāk rakstīju iekš citas lapas. Daudz senāk.Bet kā ar brīnumu arī tur bija dažas labas domas. Tu esi egoiste!Šo man ir nācies dzirdēt diezgan bieži,gan kā pārmetumu, gan kā uzslavu. Un šodien mēģinot tipināt pa ielu tik ātri, cik vien iespējams, lai nenosaltu pilnīgi un neatgriezeniski, sāku domāt par egoismu kā īpašību, kura, manuprāt, tomēr ir laba. Un atcerējos stāstu, ko mums stāstīja skolā. Par karu un divām mātēm. Viena no viņām visu ēdienu, ko vien dabūja un atrada, atdeva saviem diviem bērniem. Pati sev neatstājot neko. Visas drēbes, kas bija pieejamas, vilka saviem bērniem, lai tie nenosaltu. Pati staigādama vienā jaciņā un svārkos. Otra māte savukārt, dabūjusi ēdamo, paēda pati un otru daļu atdeva saviem bērniem. Drēbes arī sadalīja, lai būtu pašai silti, un bērniem. Pirmā māte pēc mēneša no bada un aukstuma nomira, atstājot divus bērnus, kuri nemācēja paši par sevi parūpēties, jo māte vienmēr visu bija izdarījusi. Otrā māte pārdzīvoja karu kopā ar bērniem, jo bij...

Uznāca iedvesma salikt pa plauktiņiem savus ex draugus,kuri ir bijuši kādu laiku manā dzīvē diezgan nozīmīgas figūriņas. Pirmais skūpsta īpašnieks,nevainības zaudēšana utt (ar vājiem nerviem, vai cilvēkiem ar ārprātīgi augstu morāles un pieklājības bagāžu - būs vilšanās.Nebūs pirmā mīlestība vienīgā un pēdējā)Nebūšu nekāds "liekulības gadatirgus",jo pamatā priekš sevis rakstu, nevis lai kāds mani nosodītu vai uzslavētu. Un atmiņu izklāsts palīdzēs visu šo atcerēties labāk,lai būtu ko stāstīt mazbērniem ,sēžot pie kamīna un malkojot groku. (es, nevis mazbērni) 8klase - pirmais skūpsts. Patiesībā tagad domājot, apbrīnojama mērķtiecība man bija ,lai iepazītos ar tieši ar misteru M.S. Piegāju skolā klāt un palūdzu ierakstīt savā atmiņu blociņā kaut ko.Viņš diezgan šokēts to arī izdarīja (kā nekā tomēr 12klase pret 8klasi), pēc tam pateicu,lai ieraksta arī telefonu. (pati šobrīd aplaudēju par šo drosmi. Jo tomēr pamatmācība tak ir,ka meitenēm pašām jāgaida,kamēr puisis spers pirm...

Laikam visi mani draugi un paziņas zin,ka man patīk sarkastiskas piezīmes un atbildes,smiekli situācijās ,kad  iespējams būtu jāraud.Vai vismaz gaumīgi jāšņukst savam kavalierim uz pleca. Protams, pēc tam piedāvājot izmazgāt appuņķoto t-kreklu ar uzrakstu - Naike. Uzrakstīšu dažas no situācijām,kad smiekli un mans savdabīgais humors bija mani glabēji. (tas bez šaubām ir savukārt atkarīgs no audzināšanas. Treji apakšsvārki utt. )Mana vecmāmiņa aizliedza man iet īsos svārkos pagalmā,jo - "ar pliku čuru nekur neies!! ej pārģērbies".Burvīgi vai ne? Situācija numer viens - Tu saproti,ka esi abzalūt un galīga nejēga algebrā. Tik ļoti,ka tava skolotāja klases priekšā paziņo,ka viņai nemaksā tik daudz, lai mācītu TĀDUS muļķus. Nu neko, viss beidzās ar to,ka aiznesu skolotājai 3kg Serenādes konču un dabūju 3nieku. Varēju arī raudāt un nedarīt neko. Situācija numer divi - apt 2stundas pirms žetonvakara man uznāca vēlme mainīt matu krāsu. Ko arī izdarīju, bet nepārliecinājos vai wc i...

Tad nu tā. Pa šīm dienām esmu bijusi bezgala dusmīga,priecīga,saniknota,apātiska,jautra,sarkastiska,mīļa un riebīga. Visas iespējamās emocijas.Gribu vasaru.Man sniegs patīk decembrī,pārējā laikā tas var snigt kaut kur pie polārā loka,kur vienas nakts sakars ilgst pusgadu. Bet tā visādi dzīve kā kamīns mājīgs. Tā kā man nav kamīna, dzīve nemaz tik mājīga nav. Parunāsim par dažām no lietām ar kurām man nākas saskarties savā ikdienā. Pirmā lieta - sab.tr. Vīrieši - vai jūs patiešām nemākat sēdēt ar kājām kopā ,nevis tā,ka izplešat kā uz ginekoloģiskā krēsla? Es maksāju to pašu summu,ko jūs, bet saņemu pusi no krēsla!JO, viens homosapiens, ugačaka ugačaka, ir iedomājies,ka ir ārprātīgi liels un masīvs, un varens,un muskuļots. otrā lieta,nu ja tu ēd ķiplokus(gripas laiks utt, visu saprotu) vai tad patiešām nevar turēt muti ciet?Logu var notīrīt ar cimdu, jakas piedurkni, vai jebko citu, nevis pūst dvašu,un brīnīties āreče, visi kāpj ārā. Var izplesties vēl pa divām vietām. Vasarai ieteiku...

Visas līdzības un rakstura iezīmes, izskata apraksti ir tikai iztēle un nav reāli,pat ja atpazīstat sevi. Meitene num 1 - jau no skolas laikiem pazīstama , līdz ar to raksturs zināms līdz mielēm. Pagātne .Skolas laika sākums - nekas īpašs (jāsaka, neviens no mums 90gadu sākumā ar stilu nevarēja lepoties.Un pašcieņu ar slīdošām zeķbiksem un krunkām uz ceļgaliem valkājot, saglabāt bija diezgan neiespējami)Skolotājiem viņa gan dikten patika, jo mācījās labi, ar dauzoņām nedraudzējās utt. Pēc gadiem,kad patiešām likās,ka esam stila ikonas visai skolai (ap 11, 12klasi, reti skaisti rūtaini džemparīši, burvīgi strīpaini t-krekli,ko var ar jostu apsiet, un justies kā kleitā, banānveida džinsas utt) vienā no tusiņiem ,un tādu bija daudz(aknas joprojām kā par brīnumu darbojas teicami,tpu tpu tpu) uzzināju,ka viņai ome bija tāda dīvaini feina,kura pamatskolas laikā bija "vadījusi" viņas dzīvi pa savam.Tagadne - dzīvojam netālu, satiekamies pietiekami bieži, varu uzticēt viņai savas n...

Heijā! Ned.nog. ietvaros viens no pasākumiem bija mana brāļa vārda svinības. Sākums neraksturīgajā laikā 12:30 uz vēlajām brokastīm, neļāva noveģetēt šo dienu pa māju. Visi viesi ierodas savlaicīgi, lai apēstu kopīgo omleti un laiski patērzētu par visu un neko. Pēc brokastīm/pusdienām gaviļnieks paziņo, ka cirku esam nokavējuši, varam paspēt uz kino?! nu ko - laižam ar. Filma "Dzīve kāda tā ir" - tie ļautiņi,kuriem šī filma likās Oskaru cienīga un vispār šedevrs, tālāk nelasiet, labāk ejiet uztaisīt kafiju, vai izejat pastaigāt. Ja gadījumā neesi paspējis izlasīt anotāciju filmai, jo stāvēji pēc 3l kolas un saldā popkorna, sākumā filma liksies kā jautra, pastulbiem jociņiem pārpildīta komēdija. Līdz brīdim, kad atskanot smeldzīgiem klavieru akordiem un protams, kadrs pārslēdzas uz darbību slimnīcā, un skatītājs saprot, ka noticis kas briesmīgs. Skāde! Abi galvenie (nosacīti) varoņi, Sofijas vecāki, aizgājuši pie Elvisa, Merilinas Monro jebšu nomiruši. Abi reizē, autokat...

Tātad, beidzot man ir atbilstošs noskaņojums ,lai uzrakstītu savas pārdomas par sievieti un vīrieti pie plīts. Kā rodas steriotipi,ka meitenei ir jāmāk gatavot? Es atvainojos, kur tas ir rakstīts?Ja Dieviņš gribētu,lai tikai un vienīgi sievietes mācētu gatavot, droši vien,ka būtu izdomājis,kā iemontēt puncī pavārgrāmatas ievadu ,lai tos 9mēnešus var jau sākt mācīties kotlešu masas sajaukšanas pamatus! Mani vispār tracina rozā meitenēm, zils puisīšiem. Puikas spēlējas ar auto, meitenes ar lellēm. Zēni neraud (kā tad...jo labāk tak ir izaugt nejūtīgam un nedaudz padebīlam, nekā iemācīties izrādīt savas jūtas), meitenes nerunā pretī(tas nekas,ka dara pāri un neesi laimīga,galvenais pabaro savu vīrieti,tad jau viņš paliks pie tevis.Lētāk, galu galā...) Sviestiņš. Es piemēram sāku gatavot tikai dēļ savas meitas, un milzīgs paldies draudzenēm un "martiņām",kuras man paceitīgi atbildēja uz diezgan debīlajiem jautājumiem ko un cik un kāpēc un cik ilgi ir jāgatavo. Bet jāatzīstas,ka...

Lai cik dīvaini man pašai tas neliktos , ir cilvēki ,kuri lasa manus skricelējumus. Paldies Jums. Vakar man bija haltūra vienā pasākumā, nesauksim vārdā, LV maza maza. Kolēģi bija ļoti forši, bet publika... Jēziņ! Mēģināšu apstāstīt par ko mana sajūsma ir aktīva vēl šorīt.Ar Alisi strādājām garderobē, līdz ar to mums bija vislabākās, ātrākās iespējas aplūkot dāmu tērpus, vīriešu nepacietīgos skatienus bāra virzienā un viņu savstarpējās attiecību peripētijas. Nāk meitene,aptuveni gadi 24, novelk savu mētēlīti un ?paliek plika!Katrā ziņā to,kas viņai bija mugurā mēs nespējām nodefinēt, to lupatiņu,kas viņai bija uztsiprināts ap augumu laikam vidrīzāk varētu nosaukt par pagaru t-krekliņu. Un tad kur nu vēl mēģināšana nesmieties,kad iepriekš minētā jaunkundze mēģināja pārvilkt zābakus tā,lai visi neredz uz kādu vaksāciju šī jaunā dāma iet..Nesanāca ar cieņu apmainīt apavus.Alisei labi,viņa paslēpās aiz sienas ķiķināt, es mēģinot saglabāt profesionālu smaidu devu numuriņu. Nākamais pāris.V...

Šodien man tāds ir.Tas ir tāds noskaņojums,ka gribas kaut ko mazliet nepareizu,kaut ko mazliet aizliegtu,kaut ko mazliet pikantu, kaut ko mazliet jautru, kaut ko mazliet bīstamu, kaut ko mazliet feini uzjautrinošu. Un pārlasot sen sen veiktus ierakstus atradu - sarakstiņu, ko vēlos paveikt nākamgad. (tāda kā pakļaušanās visiem psiholoģiskajiem rakstiem un Secret filmām:)) Gribu dziedāt lietū, gribu ielēkt strūklakā, roku rokā ar Jaukumu, gribu zvaigžņotas naktis jūras krastā, gribu joprojām darbu,kas man sagādā prieku, gribu ar mammu aizbraukt uz Grieķijas salām, gribu ar tēti aiziet uz vecmeistaru izstādēm (vismaz reizi mēnesī), gribu ar draudzenēm satikties svētdienas rītos un dzert garšīgu kapučīno, gribu būt pacietīgāka,iecietīgāka,rūpīgāka attieksmē pret citiem tuvajiem cilvēkiem. Kas ir sanācis? Johaidī - NEKAS.(jāgaida atkal nākamais jaunais gads) Dziedāt lietū - varbūt varam aizstāt ar dziedāšanu vannā? Vai dušā?(kaimiņi ir sajūsmā) Zvaigžņotas naktis jūras krastā - bija, ...

 Kāpēc cilvēki prasa viens otram,kā iet, ja patiesībā īsti jau nemaz neinteresē? Tas ir tāpat kā "jaukie" skolu salidojumi,kurā visi cenšas parādīt sevi no tik veiksmīgas un spožas puses,ka jāliek saulesbrilles,lai nesavainotu acis.Tas ir tikpat muļķīgi,kā prasīt cilvēkam,kuram ir allaž bijuši mati līdz dibenam, un tagad viņš ir ieradies ar zēngalviņu - ooo, tu biji pie friziera?Nē, mīlīt, tev tikai rādās...  Vai arī , ja ir jauns telefons, vai bikses, vai krelles.Kāpēc ir jāpaprasa - vai jauns?Kas no tā mainās?Vērtība?Vai iegūsti savai skaudībai skaidrākas aprises?Jeb pārākumā nomurmini,ka tev jau nu garastāvokļa uzlabošanai noder zaļā tēja un kreisā kāja aiz labās auss.Un nav vajadzīgas nekādas materiālās vērtības.Protams,izliekamies nemanām D&G džinsas ,kuras rotā taviu iespīlēto pakaļu, vai briljantiņiem nosēto krekliņu, kurš rada mānīgu iespaidu,ka tev ir viduklis. Vai arī gluži otrādi, tev ir rūtainas bikses,kuras rada mānīgu priekštatu par gurniem un tu ēd tikai sa...

Esmu nedaudz apslimusi. Līdz ar to šodien būšu īpaši "jauka" savos prātuļojumos. Pirmām kārtām - man sāp galva.Tur dzīvo mazi rūķīši,kuri ar saviem sīkajiem veserīšiem dauza un dauza pa manu galvu. Ar to nepietiek. Kaimiņos viņiem dzīvo rūķīši,kuri izplata vati manā galvā un ausīs. Māsīca galvenajam rūķim ir atbildīga par acu asarošanu. Tiek galā ar uzdevumu brīnišķīgi. Māsīca meita ir ievākusies ar ģimeni deguna rajonā. Bērnus viņa sūta bērnudārzā "Mandelītes" ,kur viņiem klājas burvīgi, jo var visu dienu rakt,skrāpēt un darīt visādas citādas jaukas lietas,kas mani dzen tuvu vājprātam. Otrām kārtām -  būs vēlāk, jo īsti vairs neredzu burtus Apčī, uz veselību 

Labvakar.Man, lūdzu, pāris kg pacietības,pāris desmit kg veiksmes, 1kg izturības, pāris gramus dvēseles rezerves,vienu paciņu ar laipnību,veselu tonnu mīlestības. Vajadzētu īsu atstāstu par iepr dienām?Lai notiek. 5diena - Jāapciemo mamma.Biju,izturēju,izdzīvoju. 6diena - Jāsagaida ex-vīrs, jāatdod mazā,jātraucas uz Valmieru,lai paspētu uz ballīti. Sāksim ar to,ka ex ieradās ar 4 stundu nokavēšanos. Tā vietā,lai salamātu viņu, jutu mistisku žēlumu, skatoties uz viņa nemazgātajiem matiem un vēl vairāk novājējušo seju,nekā kad bijām kopā.Varbūt jāaiziet pie kāda daktera,kurš liek apgulties uz kušetītes un jautā,ko man dāvināja 3gadu jubilējā, un no tās informācijas izsecina,ka esmu traumēta,jo neesmu saņēmusi 3riteni.Un līdz ar to jūtu neizprotamu emociju gammu.Un jūtu simpātijas pret savdabīgiem dīvaiņiem. Tālāk. Bija jānokļūst Valmierā, gaidot autobusu sapazinos ar pieturdraugiem. Tā es saucu tos cilvēkus,kuri nāk un runā un runā un runā. Par laiku, par autobusu sarakstu,par pensij...

Neskatoties uz to,ka mana dzīve ir krietni sagājusi grīstē, man ir palikuši daži, žirgti un mundri draugi,kuri man liek savākties. Paldies un izritinu sarkano paklāju,lai varat ar cieņu turpināt ceļu uz manis atgriešanu dzīvē. Šodien man ,piemēram,sagādā grūtības pat piecelt savu mazo (diezgan glīto)dupsīti no gultas, jo ir atnācis slinkums.Noskaņu arī neuzlabo sms no brāļa,kurš grib satikt manu ex -vīru,un atgādinātu man,ka 29gados, ir jābūt labai karjerai(man nav) un ir jābūt ietaupījumiem(galīgi nav),un ir jābūt raksturam(kkur jau ir) ,un nedrīkst veģentēt un neko nedarīt( jo?). Gan jau vakarpusē atskanēs zvans arī no mīļās māmiņas. Kura labu gribēdama novedīs mani līdz mazai vājprāta lēkmei, kuras nomierināšani vajadzēs mega lielu krūzi kafijas. Pēc kuras izdzeršanas, nenāks miegs, bet tas ir noderīgi,jo mana mazā meitiņa arī negrib iet gulēt. Varēsim iet atkal ārā un dejot pa sniegu.Vakar gan daža laba pensionāre uzskatīja par saprotamu un dižu pienākumu nākt klāt un paziņot,ka i...